Mercy svara zudums des moines iowa. Mūzika. Krievijas muzikālā kultūra Krievijas dziesmu apgaismības kolekciju epoch

Krievu dziesmu kolekcijas Visām modernajām krievu kultūrāmXVIII Gadsimtā raksturo dziļu interesi par cilvēku dzīvesveidu, uzņēmumiem un paražām. Bija arī neiespējami uzbrukt zirgam, sagūstīt ienaidnieku ar savām rokām, pārspēt zem jostas, uzbrūk bruņiniekam, kurš zaudēja ķiveri. Rezultātā tapis monumentālais zinātņu vēstures darbs gadā izdotā monogrāfija Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, kas nu muzeja darbinieku pētnieciskajā darbā kļuvusi par neaizstājamu un bieži citētu referenču grāmatu.

  • Tasa mūsu Toma ir labākais viss Nelietojiet sēdēt uz vietas Ja mēs visi esam kopā Tyosa par trešo gadu mēs strādājam.
  • Slaids uz leju roku tauki
  • Procentuālā tauku zudums nedēļā
  • music | Kazhes blogs
  • Vai svīšana jūsu miegā sadedzina taukus
  • Mūzika. Krievijas muzikālā kultūra Krievijas dziesmu apgaismības kolekciju epoch
  • Bruņinieka turnīrs, kad viņš pagājis. Kā bruņinieku turnīri

Ar šādu nolūku gada Warszawa, s. Prowincja Litewska siόstr miłoserdzia. Wilno,s. Vincenta de Paula pašrocīgi labotais teksts tika iesniegts Parīzes arhibīskapam, lai to apstiprinātu. Pēc nelielām izmaiņām teksts tika publicēts gada 5. Ar laiku viņu darbs tika atzīts ne tikai Francijā, bet arī citās valstīs. Kustība sasniedza arī Latvijas teritoriju. Neatkarīgi no valsts, kurā darbojās māsas, viņām bija jāievēro apstiprinātie uzvedības un darbības noteikumi Regulakas bija pārtulkoti vairākās valodās.

Parīzē gadā Krāslavā tika uzcelts sieviešu klosteris. Tā paša gada 4. Māsu darbs tika dažādi atbal stīts. Grāfiene Augusta Plātere Augusta z Ogińskis Broel Platerowa, nodibināja Žēlsirdīgo māsu fondu, ziedojot māsu uzturēšanai tūkstošus zlotu. Latgola dažu gs. Rēzekne, lpp. Viņš gada Radās arī jauni labvēļi gadā Ignacijs un Kataržina Ivanovski Ignacy i Katarzyna Iwanowski uzdāvināja namam sudraba rubļu. Dāvinājums deva iespēju žēlsirdīgajām māsām paplašināt savu darbību. Zarys historyczny Zgromadzenia Siόstr Miłoserdzia w Polsce.

Krakόw, s. Zapisi do dziejow szpitalnictwa w dawnej Polsce. Warszawa: F. Gedroyc, s. Sākotnēji tika pieņemti 60 pacienti. Pirmā bija paredzēta meitenēm, kuru vecāki gribēja, lai viņu meitas apgūtu ticības mācību. Bērnus gatavoja Svētā sakramenta pieņemšanai, grēku sūdzēšanai un mācīja, kā pieņemt Svēto sakramentu, piedalīties Svētajā Misē, kā lūgt Dievu, kādas lūgšanas jālasa no rīta un vakaros, lai bērni agri varētu pierast pie baznīcas tradīcijām.

Visu to māsas mācīja no katķisma grāmatas. Meitenēm pasniedza arī vēsturi, aritmētiku, poļu valodu, kā arī atsevišķi franču un vācu valodu, ģeogrāfiju, vispārējo vēsturi, klavieru un ģitāras spēli. Māsu pienākums bija pieradināt meitenes darbam virtuvē, mājturībai, šūt un izšūt, lai katra zinātu, kā patstāvīgi veikt šos darbus.

Londyn, s. Latgales ārsti un ārstniecība. Latvijas Universitāte, lpp. Pēc iespējas biežāk audzēknēm bija jāskaidro par dievbijību, par grēku nepieļaušanu, godīgumu un kārtību, lai bērni censtos saglabāt tieši šīs īpašības un pēc iespējas mazāk grēkotu, un būtu paklausīgi.

Meitenēm tika ieaudzināta arī kautrība. Pārējās pilnībā uzturēja māsu apvienība. Mācību priekšmetus pasniedza žēlsirdīgās māsas, bet franču un vācu valodas nodarbībām tika algoti speciālisti gadā māsu audzināšanu vadīja vecākā māsa Marja Skurevičuvna Marja Skórewiczówna. Bez vecākās māsas atļaujas neviena māsa netika pieņemta vai atlaista no darba. Vēlāk skolā mācījās 52 audzēknes. Tikai 24 maksāja par mācībām, bet pārējās, kuru vidū bija arī trīs pilsētas iedzīvotājas, uzturēja Žēlsirdīgo māsu apvienības fonds.

Visas šīs meitenes bija cēlušās no muižnieku dzimtām, bet iestādē mācījās arī aptuveni desmit zemnieku izcelsmes skolnieces, kas apguva lasīšanas un pareizrakstības iemaņas, kā arī vienkāršus sieviešu darbus. Īpašu uzmanību pievērsa, lai bagātās meitenes neatstumtu un nepazemotu trūcīgās Lietuvos Valstybes istorijos archyvas, Sadega daudzas mājas, arī meiteņu skola, tādēļ iespējas uzņemt bērnus mācību iestādē bija samazinājušās.

Iestādes augstais līmenis bija zināms jau sen, un gadā, kad Gatčinā pie Pēterburgas Krievijā tika nodibināts Žēlsirdīgo māsu nams, viena no vietējām māsām Antoņina Kšenžopoļska piedalījās ekspedīcijā, lai iepazīstinātu ar savu pieredzi gada No piešķirtajiem līdzekļiem māsas varēs atstāt sev daļu naudas drēbēm vai izlietot citiem nolūkiem. Par to viņas piedalīsies slimo, nabago un veco cilvēku kopšanā labdarības iestādēs, kur māsām jāveic šādi pienākumi: uzraudzes, atslēgu glabātājas, slimnieku kopējas darbs un jāpilda citu amatu pienākumi labdarības iestādēs.

Tās māsas, kuras negribēs izmantot šo monarha augstsirdību, ir jāatzīst par nederīgām, un tām tiks pārtraukts jebkurš valdības atbalsts. Tāpēc no katras žēlsirdīgās māsas bija jāpieņem rakstisks iesniegums, kurā māsai jāuzrāda, kurā Sabiedriskās aizgādības maģistratūras iestādē viņa vēlēsies strādāt, par to jāpaziņo līdz gada. Šis rīkojums tika aizsūtīts visiem klosteriem.

To saņēma arī žēlsirdīgas māsas Krāslavā. Tajā brīdī, gadā, klostera priekšniece Krāslavā bija Anna Rogojska gadā Krāslavas klosterī no atskaites par gada Katrai māsai bija rakstiski jāpaskaidro atteikšanās iemesls. Visām māsām tas bija vienāds: pamatojoties uz Regulu, visām māsām jāpakļaujas dotajam zvērestam, tāpēc viņas bija gatavas izpildīt visus valdības rīkojumus, bet tikai ar savas priekšniecības atļauju, kurai bija tiesības izrīkot attiecīgās māsas.

Iestādes plašā ēka bija tukša. Daļu telpu māsas iznomāja privāt personām, šādā veidā iegūstot iztikas līdzekļus. Saņēmusi pasi, žēlsirdīgā māsa atstāja klosteri. Tuvākajam priekšniekam vienmēr bija jāzina viss, kas darāms klosteros, un par katru pārkāpumu bija jāziņo klostera priekšniecei. Pārbaudot māsu personas datus un sarakstus, viņš ievēroja, ka Konstance Kvintuvna Konstanciją Kwintówną nevēlējās skatīties uz viņu. Šāda uzvedība ierēdnim likās dīvaina, un viņš izdeva rīkojumu veikt detalizētu pārbaudi.

Turpmākās izmeklēšanas gaitā atklājās, ka īstā Kvintuvna bija mirusi pirms dažiem gadiem, savukārt māsa, kurai bija personas apliecība uz viņas vārda, patiesībā bija Franciška Služko-Cjapiņska Franciszka Słužko-Ciapińskaturpinot noskaidrošanu, tika konstatēts, ka arī šie personas dati nav precīzi, un īstais vārds ir Franciška Služko-Uspenska.

Izrādījās, ka viņa bija mercy svara zudums des moines iowa vēl vienā pārkāpumā nelegāli iestājusies apvienībā bez administratīvo iestāžu atļaujas. Vispār Krāslavā tika atklāti vairāki pārkāpumi personāla jautājumos, un pārbaudes laikā konstatēja, ka tikai piecas māsas tur uzturējās legāli. Apakšpulkvedis aizsūtīja māsas uz Viļņu. Tur tika nolemts, ka māsas, kuras bija atsūtītas no Varšavas darbam Krāslavā, jāaizsūta atpakaļ uz Varšavu, bet pārējās jāievieto sieviešu klosteros Viļņā un Dombrovskas kundzes patvērumā gada Augustę z X.

Oginskich Broel 49 Lietuvos Valstybes istorijos archyvas, Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, lpp. Panie uzbudž nasladowców ich dobroozynnej dziatalnosci! Krāslavas Romas katoļu baznīcā tika apglabāti Plāteru ģimenes locekļi. Uz apbedīšanas vietas durvīm ir uzraksts: Šeit Dieva mierā dus Plāteru ģimenes mirušie. Tutaļ w oczekiwaniu zmartwychwstania spoczywaią zmarli rodziny HR. Krāslavas pilsētas katoļu kapu vecajā sektorā ir žēlsirdīgo māsu kaps ar čuguna krustu, uz kura lasāms uzraksts: Tu sióstry miłosierdzia prosza o wieczne odpocznienie un uz akmens pamata izcirsti vairāki riņķi, kurus varētu salīdzināt ar rožukroni.

Diemžēl šeit nav norādīts, kura žēlsirdīgā māsa šajā vietā apglabāta. Šā dokumenta apraksts latviešu valodā pirmo reizi bija publicēts arī Latvijā. Piedāvājam ieskatu Regulas punktos. Regula sastāv no 11 nodaļām, kurās aprakstīti māsu uzvedības un darbības noteikumi. Pirmās nodaļas nosaukums ir Par tikumību. Nodaļā teikts, ka priestera Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu apvienība nav uzskatāma par mūķeņu ordeni tāpēc, ka mercy svara zudums des moines iowa māsas vairāk pakļautas pasaulīgiem draudiem nekā mūķenes.

Žēlsirdīgo māsu pienākums apmeklēt slimniekus mājās nolaidiet muguru pakļauj pasaulīgiem draudiem. Bet visās vietās, kur māsas atrodas, viņām jāsaglabā tāds garīgais un fiziskais stāvoklis, kurš jāievēro mūķenēm savā ordenī. Norādīts, ka galvenais mērķis, ar kuru Dievs apvienoja žēlsirdīgās māsas, ir Dieva godāšana, jo viņš visiem cilvēkiem ir piemērs un mīlestības avots.

Lai tam sekotu, galvenais māsu pienākums ir tikumīgi dzīvot un apvienot garīgos uzdevumus ar kristīgo mīlestību pret nabadzīgajiem un slimajiem. Šajā nodaļā tika norādītas trīs tikumības izpausmes, kuras māsām obligāti jāievēro: miers, vienkāršība un mīlestība.

Šie tikumības virzieni tika pielīdzināti trim gara spēkiem, kas veidoja māsu dvēseli, misiju un stāvokli sabiedrībā.

medico-historica Volumen X (XXIX) - PDF Free Download

Lai saglabātu savas dvēseles mieru, māsām jāatturas kā no garīgiem pārdzīvojumiem, tā arī no izklaidēm. Viņām jādzīvo ar apziņu, ka šāds dzīves stils ir labāks nekā dzīvošana tikai savam labumam. Māsām stingri aizliegts būt piesaistītām pie dzīvesvietas, izklaidēm un cilvēkiem, pat pie saviem radiniekiem un mācītājiem.

Māsām vienmēr jābūt pakļautām un visu laiku jāatceras, ko teica Dievs: Mēs nevērtējam sevi, ja nepalaidīsim tēvu, māti, brāļus, māsas un neaizmirsīsim par sevi un par visām pasaules lietām, lai atdarinātu Jēzu Kristu. Māsām, lai iegūtu Dieva mīlestību, jābūt gatavām pieņemt grūtības un nelaimes, zobgalības 51 Sienczak B. Lai saņemtu Dieva mīlestību, māsām obligāti bija jātic savai misijai un jāievēro savas darbības un uzvedības noteikumi.

Nākamajā nodaļā Par nabadzību teikts, ka māsām jāslavē Jēzus Kristus nabadzība, jādzīvo trūkumā un jāuzskata sevi par nabago kalponēm. Tāpēc nevienai no viņām nepiederēs mercy svara zudums des moines iowa un kas cits, ko gribētu saglabāt un izmantot. Māsām bija aizliegts izmantot, pelnīt un aizņemties naudu. Tāpat viņām nebija atļauts ņemt kādas mantas no cilvēkiem bez vecākās māsas atļaujas.

Lai māsas nepārkāptu šos noteikumus, vecākajām māsām katru nedēļu bija jāaptaujā māsas par viņu vajadzībām un jānodrošina ar visu nepieciešamo. Tomēr, ja vecākā māsa uzskatīja, ka konkrēta manta bija lieka, viņa bija tiesīga to atņemt. Māsām bija aizliegts apvainoties, ja kādu mantu atdeva citai māsai. Šī rīcība trenēja māsas paklausībā un pacietībā. Gadījumā, ja māsa kaut ko paņēma bez vecākās māsas atļaujas un citas māsas to zināja, tad par šo notikumu nebija pieņemts runāt publiski, bet obligāti vajadzēja paziņot galvenajai māsai.

Tāpat māsām bija jācenšas nepazaudēt un nesabojāt mantas. Pastāvēja uzskats, ka varētu būt negatīvas sekas, ja māsām būtu atļauts pirkt audumus un šūt sev apģērbu. Šī rīcība varētu izraisīt strīdus māsu vidū un sabojāt svētās apvienības darbību. Tāpēc tikai vecākām māsām bija atļauts pirkt audumus vai apģērbu māsām, piemēram, lakatiņus. Māsām obligāti bija jāvalkā vienāds un neuzkrītošs apģērbs, tā apliecinot pieticību ne tikai dvēseles stāvokļa līmenī, bet arī nodrošinot kārtību apvienībā.

Visām bija jāvalkā vienāds tērps: pelēka kleita ar platām piedurknēm un balta auduma cepurīte, dēvēta par korneti. Apvienības māsām bija jāsaglabā sava svētā nabadzība arī slimī bas gadījumos.

Filosofija. Philosophy - PDF Free Download

Nekādā gadījumā māsas nedrīkstēja parādīt savu neapmierinātību ārstēšanas vai ēdiena dēļ. Ciešanu pārvarēšanu uzskatīja par lielu laimi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, izriet, ka arī saslimušajām māsām bija jāēd tikai noteiktā laikā un vietā klostera ēdnīcā. Māsām, kuras apmeklēja slimās biedrenes, bez vecākās māsas atļaujas bija aizliegts kaut ko pirkt un nest sirdzējām.

Tāpat arī bez vecākās māsas atļaujas māsām bija aizliegts pieņemt dāvanas no laicīgiem cilvēkiem.

Bija aizliegts arī laist pie galda vai savā istabā svešas personas, pat sievietes. Šādi noteikumi māsām bija jāievēro, lai cilvēki neizmantotu viņiem nepiederošo labumu, kas pieder tikai māsām, nabagiem un slimiem, savu vajadzību apmierināšanai. Māsām šīs prasības bija jāievēro, lai cilvēkiem nerastos priekšstats, ka viņas nepieturas pie nevainīguma. Negatīvi uzskati varētu izjaukt savie nības darbību, tādēļ bija jāizvairās no šādām sliktām īpašībām: vēlmes patikt citiem, godkārības, apģērba baudīšanas, kā arī no pašpār liecības.

Pat atpūtas brīdī vai sarunas laikā viņām bija jāizvairās no jokiem, smiekliem un vieglprātības. Nebija atbalstāma arī skatīšanās pa logu, bez īpašas vajadzības laika pavadīšana ar svešiem cilvēkiem. Ikdienā māsām obligāti bija jārīkojas tā, lai neapvainotu Dieva skatu. Tāpēc, ejot pa ielu, atrodoties baznīcā vai svešās mājās, it īpaši runājot ar pretējā dzimuma cilvēkiem, acu skatienam vienmēr jābūt vērstam uz zemi. Nebija vēlams, ka māsas bez vajadzības lieku reizi pieskartos cita citai, pat ja to darītu joka pēc vai kā simpātiju apliecinājumu.

Šajā gadījumā tika atbal stīta distances saglabāšana citai no citas. Vienīgi bija atļauts apskaut mīlestības garā tās māsas, kuras tikko pie ņēma apvienībā; vai gadījumā, ja māsa atnāca no citām mājām vai atgriezās no ceļojuma; samierināšanās gadījumā šajā situācijā bija atļauts nobučot vienai mercy svara zudums des moines iowa, bet tikai uz vaiga un stāvot ceļos.

Māsām bija jācenšas novērst bezdarbību, kas uzskatāma par dažādu grēku avotu. Gadījumā, ja māsām nebija darba, viņām vajadzēja lūgt vecāko māsu vai vecākās māsas asistenti atrast viņām kādu nodarbošanos.

Māsām bija aizliegts turēt mājdzīvniekus piemēram, suņuskuri varētu būt bezjēdzīgas laika pavadīšanas iemesls. Iziešana no mājas bez vecākās māsas atļaujas bija stingri aizliegta. Pirms mercy svara zudums des moines iowa no mājas māsām vajadzēja paziņot vecākajai māsai kurp un kādā nolūkā dosies.

Atbilstīgi noteikumiem māsām no mājas vienmēr jāiziet divatā. Gadījumos, ja māsa iziešanai no mājas nevarēja atrast otru māsu, jāņem līdzi kāda meitene no skolas vai kāda jaunava, kura sekotu māsai visur līdzi. Tāpat pēc atgriešanās māsai jāinformē vecākā māsa, kur bijusi un ko darījusi. Bija stingri aizliegts apmeklēt un nodrošināt ar zālēm tos cilvēkus, kuri atradās šaubīgās vietās; runāt ar cilvēkiem, kuri saslimuši netīras rīcības dēļ.

Kas attiecas uz citiem slimniekiem, it īpaši pretējā dzimuma, māsām vienmēr jābūt uzmanīgām, iedodot viņiem zāles vai sniedzot tiem kādu citu palīdzību; māsas nedrīkstēja tuvināties viņiem pārāk cieši klāt, pat mirstošiem, sagatavojot tos nāves brīdim. Māsām bija stingri aizliegts laist 47 48 savās istabās mācītājus, izņemot slimības gadījumos, bet tad kaut vienai māsai jābūt klāt. Tāda piesardzība bija jāievēro arī ārsta, aptiekāra, friziera un citu speciālistu slimas māsas apmeklēšanas laikā.

Māsām bija aizliegts apmeklēt savus mācītājus vai citus garīdzniekus viņu mājās. Vīriešu klātbūtnē māsām vienmēr jāsaglabā mērenība vārdos un emocijās. Tā kā mērenība ēšanā ne tikai labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, bet arī palīdz saglabāt gara tīrību, māsām vajadzēja censties ierobežot ēdiena daudzumu.

Gadījumā, ja kādai māsai rodas ēstgriba, izņemot pusdienas vai vakariņas, vai māsa grib apēst kādu neparastu vai pārāk vienkāršu ēdienu, viņai jāprasa vecākās māsas atļauja. Bet neviena nedrīkstēja dzert vīnu bez priekšnieces atļaujas. Māsām bija jāievēro gavēnis dienu pirms visiem baznīcas svētkiem, kā arī visās piektdienās un otrdienās visa gada garumā, izņemot svētku dienas.

Nodaļā Par paklausību aprakstīti noteikumi par paklausību priekšniecībai: māsām bija jāpakļaujas savai priekšniecībai kongregācijas misijai, jo tā ir apvienības tiešā priekšniecībadirektoriem, mācītājiem, kā arī vecākajai māsai. Priekšniecības uzdevumi vai rīkojumi jāizpilda tā, it kā pats Dievs būtu devis rīkojumu: Kas jūs klausās mani klausa, kas jūs noniecinās noniecinās mani.

Ar lielu godu māsām jāizturas pret visiem garīdzniekiem. Bija pieņemts, ja kāda māsa slikti pilda savus pienākumus, tad personai, kura to pamana, no savas puses nekas nav jāaizrāda, bet jāpaziņo priekšniecībai.

Māsām bez vecākās māsas atļaujas bija stingri aizliegts atvērt saņemtās vēstules un atklātnes kaut arī tās bija viņām adresētaskorespondenci vispirms izlasīja vecākā māsa. Tāpat māsām bija aizliegts rakstīt vēstules bez vecākās māsas atļaujas. Vispirms sūtījums bija jādod izlasīt vecākajai māsai, lai tā iepazītos ar saturu. Bet šī kārtība neattiecās uz vēstulēm, kuras rakstīja māsas savai priekšniecībai. Vecākām māsām divas vai trīs reizes gadā bija jāraksta saviem priekšniekiem, lai informētu par savu un citu māsu darbību.

Nodaļā Par mīlestību un draudzību savā starpā aprakstīts, ka māsām maksimāli jācenšas saglabāt savstarpējā vienotība, saskaņa un abpusēja mīlestība. Savos ikdienas darbos māsām bieži bija jādomā un jāatkārto vārds žēlsirdība, kas nozīmē mīlestību. Gadījumā, ja kāda māsa apvainoja citu māsu, viņai nekavējoties, stāvot ceļos, jālūdz piedošana pēc iespējas uzreiz, bet vēlākais laiks vakarā pirms gulētiešanas. Bet otrai māsai bija jāpiedod, nomierinot lūdzēju, un arī pašai jānokrīt ceļos.

Šī rīcība 48 49 uzskatāma par labāko veidu dusmu nomierināšanai. Pārmērīgas rūpes par sevi un savu veselību māsu vidū nebija atbalstāmas. Tāpēc slimības gadījumā māsām bija aizliegts lietot zāles, nolaist asinis un lūgt ārsta palīdzību bez vecākās māsas atļaujas. Izņēmuma gadījums varēja būt, piemēram, akūta epilepsijas lēkme. Nākamajā nodaļā Par kalpotāju mīlestību un kopējas vienotības saglabāšanu noteikts, ka māsām jāizvairās no pārāk ciešas draudzības savā starpā, jo tā var novest pie nelabvēlīgām sekām.

Lai gan saskarei starp māsām bija jābūt mīlestības piepildītai, viņām tomēr jāizvairās no savstarpējas draudzības, kas var būt bīstama, jo spēj izraisīt mīlestības afektu. Aizstāvis varētu un atteikties, atsaucoties uz steidzamiem gadījumiem, kas ļautu viņam piedalīties turnīrā.

Bet, ja viņš paņēma izaicinājumu un paņēma zobenu no Herrda, viņš pielietoja savus tiesnešus, lai tikušies ar saraušanos tiesnešiem, varēja Apspriediet laiku un vietu sagatavošanas ristalism. Rena Anjui raksta, ka turnīra organizatori atsaucas uz tiesnešu kandidātiem un detalizēti apraksta šīs apelācijas ceremoniju, bet tas varētu būt pietiekams un mutisks nolīgums. Pēc tam, kad noteicot turnīra vietu un laiku, galvenais gerolds Rene Anjuy viņu sauc par " geroldmeister.

Jā, ļaujiet visiem prinčiem, vecākiem, baroniem, bruņiniekiem un muižniekiem no zemes Tālāk ir saraksts ar zemi un visa pārējā zeme šajā valstībā un visām pārējām kristiešu karaļvalstīm, kas nav paziņotas ārpus likuma, un nav ienaidnieki mūsu karalis, bet Kungs tur viņu, zina, ka šādā dienā pēc tik mēnesī, šādā dienā vietā un šādā pilsētā, lieliska brīvdiena un cēls turnīrs ar kurjeri un blotted zobeni, atbilstošos bruņas, ar plūmēm, ģerbonis un zirgi, kas pārklāti ar cēloņiem ar cēlu mēteli, saskaņā ar veco ieradumu; Šā turnīra īpašnieki - minēts attiecīgi nosaukumiem scheduker, I.

Un ikviens, kas vēlas, var būt tie: šīs vairogi ir sadalīti četrās daļās ar četriem bruņiniekiem un turnīra tiesnešiem. Un turnīrā dāmas un meitenes tiks izplatītas ar godām un bagātām balvām. Turklāt es pasludinu visiem no jums: Princes, Senītes, Baronams, bruņinieki un muiži, kas plāno piedalīties turnīrā, ka jums ir jāierodas pie iedzimšanas četrām dienām pirms turnīra un svara zudums nav bada pārskatīt jūsu emblēmas logos, Pretējā gadījumā jums nebūs atļauts piedalīties; Un es runāju par manu senoru un tiesnešu vārdā, tāpēc es lūdzu mani piedot man.

Proti, Battle Horse of Prince, Señora vai Baron-Leader bruņiniekiem un muižniekiem, kas pavada viņu, vispirms jāievada pilsēta, kas pārklāta ar līdera ģerboni, ar četrām pārklājumiem no līdera emblēmām, stiprināts uz zirga, uz Galvas zirgu ornaments no strausa spalvām, uz zirga kakla - zvanu ķekars, kas segā - neliela lapa, cik līdzīga viņam patīk. Un pēc zirga, princis vajadzētu vienkārši iet kaujas zirgiem citām bruņiniekiem un muti no viņa apkārtnes, pāris aiz pāris, vai viens, ja jums tas patīk, ar bruņinieku un cēls ģerboni uz kājām zirgs, kā aprakstīts iepriekš.

Un pēc kaujas zirgiem jādodas, spēlēt, trompetēteri un minesters vai citi instrumenti; Un pēc tiem, gerolds vai viņu palīgi, tērpušies viņu mēteli hebic capes; Un pēc tiem, bruņinieki un cimtles ar visiem saviem tērpiem. Arī tūlīt pēc senora vai barona ierodas pie Inn, viņam ir jāievieto savu emblēmu logā. Viņam ir jāpiespriež Gerolds un viņu palīgus, kas piestiprināta pie sava patvēruma fasādes sienas, uz kura tika novilkta viņa ieroču ģerbonis, proti, viņa ķivere un vairogs, kā arī viņa komplekts, kas piedalīsies turnīrs, gan bruņinieki, gan muiži.

Un viņam ir jāparedz, ka viņa banner ievieto augšējā logā Inn, karājas pa ceļu; Un, lai veiktu šo, geroldam un viņu palīgiem ir jāmaksā četri su, lai pakārt katrs mētelis un katrs baneris, un viņiem vajadzētu iegūt nagus un virves, lai nogalinātu un paaugstinātu vai samazinātu vārdu, vimpeļu, ģerboni, kad tas nepieciešams. Un ievērojiet, ka turnīra īpašniekiem ir jādara tāds pats kā citi seniori un baroni, piekārtiem viņu atribūtiem Pastāvīgo pagalmu logos: nav nekādas atšķirības, izņemot to, ka viņiem ir mercy svara zudums des moines iowa viņu karogu pārskati ar zīmēm: un Par godu baroniem karājas savu reklāmkarogu logos, ir nepieciešams ievietot mēteli Gerbes vismaz piecus dalībniekus turnīra no savas vides.

Nākamā ceremonija ir turnīra atvēršana. No sakārtotā altāra vietējā priesteris kalpo ar citām garīgām personām, kas šeit ieradās, svinīgā masa.

Ar Dieva svētību sāk katru gadījumu, jo reālāk. Lai gan baznīca, acīmredzot, nežēlīgi sacēlās pret turnīriem un nevarēja tos iznīcināt vispār, bet viņa riskēja pārmaiņas viņu rakstura - no reālajām cīņām, kuras dalībnieks riskēja kā karā, teātra idejām, salīdzinoši droši.

Apgaismības laikmeta komponists Apgaismības laikmeta muzikālās mākslas pilsēta

Pēc beigām masu dalībnieku turnīrā, kurš lūdza par katru līdzi ar visiem, apsēdās uz zirgiem un sakārtoja braucēju kolonnu braucējs, lai ieietu Ristar uz acu cēlu skatītāju acīs stendi un izrāviens.

Uz sāniem - Jonglers, bez kura nav svinības netiktu uzskaitīta, un Gerolda vadītājs un turnīra tiesneši kopā ar godājamo tiesnesi Chevalier D "Honneurkas atbild par ievēlēto. Interesanti lomu pēdējā. Viņš kalpoja kā starpnieks starp tām, kas piedalījās turnīru bruņiniekos. Tiklīdz viņš tika ievēlēts, turnīra tiesneši bija piemēroti viņam, kopā ar divām skaistām dāmām un nodeva viņam galvu dāmu dekorāciju - sava veida brilline ar daudziem.

Viņš piesaistīja dekorāciju savam maisiņam un neņēma to turpināšanos turnīra. Ja dāmu kaujas laikā pamanīja, ka kāds no turnīra dalībniekiem bija pārāk vājināts, viņi uzticēja goda tiesnesim Lai uzlabotu to. Dāma starpnieks nolaiž viņa šķēpu dekorāciju šādā bruņiniekā, un neviens neuzdrošinājās pieskarties šim bruņiniekam. Lielākā daļa sieru sauca par dāmu žēlastību La Mercy des Dames.

Un tas bija patiešām žēlastība, bet pie turnīrs bija viegli iegūt grūti brūces. Tiesnešu turnīram ir jābūt Viņi bija kopā ar viņiem balto sišu virs viņu izaugsmes, lai tos varētu tos atpazīt. Dienā, kad turnīra tiesneši un dalībnieki ierodas pie Borough pagalmiem, tiesnešiem ir jāievieto lielāki audi uz inovatīvā pagalma fasādes, uz kura nosaukumi turnīra īpašniekiem, iniciators un aizstāvis ir rakstīts Augšpusē, un zem baneriem, būtu jāraksta, jo vārdi, segvārdi, īpašumi, nosaukumi un ziņojumi četriem tiesnešiem.

Dienā pēc tam, katram dalībniekam ir jāiesniedz viņa ģerbonis, un ir zināms, lai mācītos ar tiesnešiem, un pēc tam tos dala tiesneši: ģerbonis - mercy svara zudums des moines iowa virzienā, tas ir zināms citam, un tad dāmas tiek parādīti.

Vakarā, tajā pašā dienā, dejas parasti notiek, un nākamajā dienā dalībniekiem ir jāievieš savas ķiveres ar nodot studēt savus tiesnešus un parādīt dāmas. Un, ja kāds no turnīra dalībniekiem slikti atbildēja par dāmām, viņi var pieskarties viņa ķivere, un šī lieta sapratīs nākamajā dienā.

  • Bruņinieka turnīrs, kad viņš pagājis.
  • Novājēšanu šķidrums
  • Kā palikt tauku dedzināšanas režīmā
  • Zirgu Pasts Nr | PDF
  • Ko ēst lai slaidās kājas

Un tomēr, neviens nespēlēsies turnīrā, izņemot tiesnešu lēmumu, pēc tam, kad šī lieta tiek apspriesta un pierādīta un noteikta soda pasākumu, un tad šis dalībnieks būs labs, lai viņš jutīsies uz viņa pleciem un tā, ka Viņš nerunā slikti par sievietēm nākotnē, kā viņa darīja agrāk. Turklāt, tajā pašā laikā jautājumi par citiem pārkāpumiem, kurus varētu izdarīt turnīra dalībnieki, un kas ir pakļauti sodiem. Šeit ir tas, ko Rene anžuy raksta: Pirmais gadījums un visnopietnākais, kad muižnieks ir ielas melā un pārkāpjot zvērestu, jo īpaši godu.

Otrais: kad muižnieks-alksnis un skaidri dulgs labumu labad. Trešais gadījums, kad nobleman precējies ar sievieti, kas ir zemāka par viņu pēc izcelsmes un nav izdevīgi. Attiecībā uz šiem trim gadījumiem pirmie divi nevar piedot, jo tie ir stingri jānosoda turnīrā, un tie triki lai ātri sadedzinātu taukus tik negodīgi un nežēlīgi, ka, ja kāds palielinās, izdarot šo, tad pēc tam, kad tas būs pierādīts, viņa ķivere tiek izmests Zeme.

Ņemiet vērā, ka ikviens, kas ir ungrees visās paaudzēs ierodas turnīrā, bet tikumība, viņam nevajadzētu sākotnēji uzvarēt, izņemot kā prinčus un lielos senenes, kas viņam nekaitē, vajadzētu uzvarēt viņu ar saviem zobeniem un boulām, un vienmēr vajadzētu būt cienījams.

Tas nozīmē, ka, tā kā viņš ir ļoti tikumīgs un pelnījis tiesības būt turnīrā, un no tā laika neviens nevar atsaukties viņu uz viņa izcelsmi jebkurā godājamā vietā, kur viņš atrodas turnīrā vai citur. Tur, arī viņš var valkāt jaunu skrūvi vai mainīt ģerboni, ja viņš vēlas, un atstāt tos sev un tās pēcnācējiem. Sods par diviem galvenajiem nopietniem pārkāpumiem, kas aprakstīti iepriekš, šādi: Proti, pārējie no senioriem, bruņiniekiem un cimtles turnīrā būtu greifers un pārspēt vainīgu, kamēr viņš piekrīt atteikties no viņa zirga, tas ir tāpat kā sakot, ka viņš teiks: "Es atsakos.

Par trešo pārkāpumu ir tas, ka sakāvei jābūt labi mazliet, līdz viņš piekrīt dot zirgam, kā iepriekš aprakstītajā gadījumā. Bet viņa rifs nav sagriezts, un tas nav sēdēt seglu uz šķēršļiem, kā pirmajos divos traucējumos.

Tā vietā viņš sēž uz zirga kakla, lai viņš turētu rokas zirgu muguru un viņa bulavu un zobenu skriešanās uz zemes, un zirgs tiek dots zem galvas uz Heroldu vai viņa palīgu, kurš viņu nodos Stūres stūrī un turēs tur līdz pat gala turnīram.

Un, ja vainīgs mēģina izvairīties vai izbēgt no Heroldas rokām, viņš var būt nedaudz atkal, viņa pakaiši ir nogriezts, un viņš šūpojas uz šķēršļiem, kā minēts iepriekš. Ceturtajā gadījumā, Chourthbleman, kurš teica necienīgs dāmām vai meitenes, bez jebkāda iemesla. Un sodīšanā, viņš būtu sadalīti ar citiem bruņiniekiem un muiži turnīrā, līdz viņš ir skaļa balss laistībnieku sievietēm, lai ikviens varētu dzirdēt viņu, un nav apsolīt nekad runāt slikti un šķebinoši.

Citiem vārdiem sakot, piedalīšanās turnīrā nebija atvērts nevienam, kas vērsās pie organizatoru prasībām. Turklāt, kad lietu analīze ir beigusies, un teikumi tiek izrunāti, tiesneši dala turnīra dalībniekus divus aptuveni vienādus pusi cīnīties combat. Pēc tam šis sadalījums tiek darīts, lai izlīdzinātu abas dalībnieku puses to skaitu, viņu pieredzi un prasmi, lai viena puse grupā kaujas Bugurte sākotnēji nav konkursa. Par nodaļas kalpu, kas cēla ķiveres dalībnieku, veica viņus prom, un Herolds paziņoja, ka rīt, visiem dalībniekiem vajadzētu parādīties uz Ristar, lai izpaustu zvērestu dalībnieka turnīra, uz kaujas zirgu un ar sfērisku ceļveži, bet bez bruņas.

Katra puse, kas dod turnīra hartu vai aizstāvi. Nākamajā dienā, turnīra aizpildīšana un aizstāvis, kas tērpies pēc iespējas vairāk, apsēdās uz kaujas zirgiem, un kopā ar Bannamers un kalpiem ieradās Ristarā, kur jau bija apkopoti turnīra dalībnieki.

Pirmais zvērests dalībnieks turnīra cēla partiju instigatora. Tādā veidā šo zvērestu apraksta Anjuic Rene: Tiesu valoda Gerolds stāsta par turnīra dalībniekiem: "Augsts un spēcīgs princes, señoras, barons, bruņinieki un muižnieki, katrs no jums, lūdzu, paceliet savu labo roku, uz debesīm un visi kopā, kā jūs būsiet nākotnē, zvēru ticību, savu dzīvi un savu godu, ka jūs šajā turnīrs netiks apzināti sasniegtu jūsu zobena malu vai zem jostas, un ka neviens no jums sāk uzbrukt otru, bet tas nav atļauts, un pat tad, ja ķivere samazināsies, tad neviens pieskarsies šim bruņiniekam, Kamēr viņš to kā samazināt kājas vienā mēnesī atpakaļ, un jūs piekrītat, ka, ja jūs apzināti padarīt pretējo, jūs zaudēsiet savu ieroci un zirgus, un jūs izraidīsiet no turnīra; tiesneši ir visur un skatīties pasūtījumu, un viņi var krāsot visus traucējumus bez parsēšana; un šajā jūs veicat ticību, dzīvi un godu.

Šī ceremonija ir skaisti aprakstīta Rene Anzhuy: Geroldmaster vajadzētu pieaugt vīriešu galerijā un jāpiespriež viens no Herolda palīgiem kliegt: "Klausieties!

Turklāt es brīdinu jūs, ka neviens nevar novest mercy svara zudums des moines iowa Ristar jātnieku kalpiem, kas ir vairāk noteikta numura: proti, četri darbinieki Prince, trīs - par grafiku, divi - par bruņinieku, viens - par nobleman, un pastaigu darbinieki var būt tik daudz, cik daudz jūs mercy svara zudums des moines iowa Jo tiesneši to nolēma.

Un viens no tiesnešiem vajadzētu veikt lielu kabatlakatiņu, izšūti, dekorēti ar dārgakmeņiem un skaisti rotātiem ar zeltu. Un tiesnešiem vajadzētu turēt dāmas ap istabu zem rokas, līdz viņi atrod starp bruņinieka turnīra vai muižas dalībniekiem, kuru tiesneši iepriekš izvēlējās kā visvairāk godīgāko visu pārējo, uz kuru dāmas un tiesneši apstājas kopā. Un geroldmaster ir jāpasaka bruņinieks vai chitebleman, kas seko: "Attiecīgākais un drosmīgais bruņinieks vai noblest un godīgs nobblemantāpat kā parastajās dāmas un meitenes, lai commaim, tie, kas ieradās, lai aplūkotu rītdienas turnīru, baidoties, ka daži cēlā meistars, kas padarīja sliktu nodomu, var sodīt pārāk stingri pēc tiesnešu pieprasījuma, un ne vēlas apskatīt, kura kāds pārspēt ļoti daudz, neredzot to, kas viņš, tomēr viņi var palīdzēt viņam; dāmas lūdza tiesnešus iecelt viņus krāšņs, gudrs un cēls bruņinieks, mercy svara zudums des moines iowa vairāk atpūsties, ir pelnījis godu veikt no viņu vārdā šī šalle beigās šķēpu rītdienas turnīrā.

Un, ja kāds pārtrauks pārāk daudz, šis bruņinieks vai nobleman pieskaras viņa ķivere ar šalli, un visi, kas uzbrūk viņam ir apstāties, nevis uzdrīkstēties pieskarties Viņam. Jūs esat ievēlēts ar viņiem no visiem pārējiem, lai tie būtu šajā turnīrā goda bruņinieku vai nobleman un uzņemties šo pienākumu, un viņi jautā un pieprasīt no jums Darīt, kā viņi vēlas, kā arī darīt tiesnešu kārtībā.

Un viņam ir jātērē vesels vakars pie festivāla slavenā dāma. Un, kamēr viņi atrodas dāmās, Geroldmeister ir jāpiespriež palīgam kliegt šādi: "Klausieties! Jūs pasūtāt tiesneši, kā arī dāmas, kas, kad jūs Skatiet šo bruņinieku vai muižu rīt zem šajos šalikānos, baidoties no tā, ka tas nav bojāts, tas neuzdrošinās uzbrukt vai pieskarties viņam; no šīs stundas viņš ņems dāmas uz savu aizstāvību un žēlastību, un šalli sauc par "Fale dambis".

Cīņas Bruņinieku cīņas bieži beidzās ar brūcēm un pat dalībnieku nāvi. Katoļu baznīca aizliedza turnīrus un mirušo apbedīšanu, bet šis noteikums tika atcelts, ja bruņinieks bija laiks veikt monastismu pirms nāves. Pirms galvenās dienas sacensības parasti notika jauniešu squires konkursi tā sauktie. Tas notika, ka izcili squires tika pagodināts, lai būtu īpaši cienījams - tie bija veltīti bruņiniekiem tieši Ristar, un viņi saņēma atļauju piedalīties turnīrā pati.

Turnīra beigās tika izsaukti uzvarētāju vārdi, tika uzklausīti apbalvojumi. Turnīra uzvarētājam bija tiesības izvēlēties turnīra karalieni mīlestības un skaistuma karaliene. Turnīri apstājās B. Lai to izdarītu, viņi tur sapulcēja, kur bija ērti novērot, un, klātbūtnē, kas ir vistuvāk no visām pusēm, lielas Saxz, GasconSev, Austizians un Bretons komandas ātri iemeta abās s5 slimming atsauksmes Tajā pašā laikā daži no tiem atkāpās un pārklāti ar vairogiem, viņi aizlidoja no uzbrucējiem, mercy svara zudums des moines iowa pēc kārtas, savukārt, izvirzīja tos, no kuriem viņi aizbēga.

Visbeidzot, abi karaļi, kurus ieskauj labākie jaunieši, tika izmesti viens otram ar skaļiem kliedzieniem, liekot šķēpu uz priekšu un, kā reālā cīņā, tad viens, tad otra puse atkāpās. Briļļu bija pārsteidzošs savā spožumā un dominējošā šīs disciplīnas laikā Turklāt dažu veidu turnīri, piemēram, kaujas kaujas, var notikt no tiesvedības, tā tālāk.

Viņu mājās tradicionāli tiek uzskatīta par Franciju. Angļu hronists Matvey Parisian zem zvani bruņiniekiem turnīri "Gallic cīņas" konfliktus gallicus. Anglijā, turnīri izplatījās zem King Stefan Bloian Pirmā uzticamā turnīra pieminēšana piederkad pili aplenkšanā abi bruņinieki cīnījās gan abu armiju priekšā. Šo laiku turnīri vēl nav skaidras organizācijas, noteikta veida ieroču vai ķermeņa aizsardzība netika regulēta.

Interesanti, ka Jofffua de Prime tika nogalināts turnīrā, par kuru noteikumi rakstīja personīgi. Vācijā, saskaņā ar Chronista, Otten Freyzingensky, pirmais turnīrs notika Würzburg. Aptuveni vācu hronikas, aprakstot turnīrus, termins sāk parādīties "Bughurts" Buhurt.

Laikā no līdz gadiem angļu un franču avotos tiek izmantots cits termins "Hestiliud" Hastilude, no lata. Der Letzte ritter. Ar militāro lietu attīstību un kājnieku un artilērijas lomas pieaugumu turnīru raksturs pakāpeniski mainījās. Un, ja brīdī slavenā angļu bruņinieku William Maršala prātāskalas un dalībnieku skaitu, viņi bija tuvu reālajām cīņām, tad laikmetā vēlu viduslaikos, tie kļūst ritualizēti izrādes, demonstrācija stingru etiķetes normas. Cīņa starp turnīra riecienu kārtridžu un bruņiniekiem no Scarlet Rose turnīrā Eglinta pils Raisters Turnīri parasti bija piemēroti ķēniņiem, princēm, virpojam, lielākajiem seniem hercogiem, grafikiem vai baroni, saskaņā ar īpaši svinīgiem notikumiem.

Visdiferenciālie notikumi svara zudums wichita falls kalpot kā turnīra turnīra iemesli: feodālas atgriešanās no kara vai no savstarpējas kampaņas, augsta līmeņa personas laulība vai iesaistīšanās paziņošana, mantinieka dzimšana, mantinieka dzimšana Baznīcas brīvdienas, svarīga militārā vai politiskā savienība noslēgšana, parakstot svarīgu dokumentu. Tātad, Royal turnīri bieži tika sasaukti par godu prinču vai citu karaļa māju locekļu koronācijai vai kāzām.

Bieži vien bruņinieki tika apkopoti turnīros no visas Eiropas, vismaz no visas valsts. Turnīri notika publiski, ar plašu feodālās muižības un vienkāršības pārklājumu. Organizācija Līgums par turnīra turēšanu tika sasniegts starp tās organizatoriem, no kuriem viens - scheduker - nosūtīja izaicinājumu otrajā - aizstāvis - par dueli, kas bija kļūt par centrālo turnīru notikumu.

Duke Rena Anjui savā "turnīru grāmatā" LE Livre des Tournois, raksta: instalēt, pirms nosūtīšanas izaicinājums, izvēlējās no visnozīmīgākajiem, autoritatīviem un pieredzējušiem Militārā no 4. Tajā pašā laikā izaicinājums tika nosūtīts "ne ar ļaunprātīgu nodomu, bet visās mīlestības un draudzībā, lai sniegtu prieku aizstāvis un izklaidētu skaistas dāmas. Bet, ja viņš paņēma izaicinājumu un paņēma zobenu no Herolda, viņš iecēla savus tiesnešus, lai tikušies ar saraušanās tiesnešiem varētu apspriest laiku un vietu, sagatavojot Ristal.

Papildus feodālajam, turnīra dalībniekam - zīmogu apmetņu tabardsviņa kalpi uz Ristar - daiļliteratūra un vaigu novājēšanas masāža, dažreiz viņa dāma varēja valkāt kleitu ar ģerboni - Appliqué. Šajā dienā dejas bija arī piemērotas un tika paziņotas par sākumu turnīra. Anglijā, saskaņā ar Richard, Lauvas sirds, turnīrus varētu veikt piecos stingri definētajos ristalies, kas atrodas pamestā apvidū.

Katram dalībniekam bija pienākums samaksāt nodokli - 20 zīmogus ar sudrabu no grafika, 10 - no barona, 4 - no bruņinieka, ar zemi un 2 - no bezzemes bruņinieka. Eduarda "harta" es ierobežoju suite skaitu, kuru katrs bruņinieks vai barons var dot viņiem, stingri uzliekot turnīra dalībniekus izmantot speciāli blused ieročus, nevis kaujas.

Daudzi lēmumi par turnīriem publicēja Francijas Philip VI Valua karali, starp svarīgākajiem rakstiem par tiem: 1. Turnīri nav atļauts, ka nežēlīgais, kurš teica vai darīja kaut riebīgu katoļu ticību. Ja šāda persona joprojām ir sākusies piedalīties turnīrā, neskatoties uz aizliegumu, tad tas tiks uzvarēts un izbēga no muižniekiem. Ne-reģions nav atļauts turnīrā turnīrā, kā arī tas, kurš neiesniedz sertifikātu par militāro rangu.

Turnīri arī nav atļauts ik nocilvēka, kas pakļauti perfidy. Šāds cilvēks ar kaunu tiek izraidīts no turnīra, viņa ģerbonis tiek izmests, un citi turnīra partneri sasiet šos ieroču mēteļus. Dalība turnīrā nav atļauta tas, kurš kaut ko pateiks, lai šķebinošs gods karalis, viņa suverēnā; Viņš saplīst šī turnīra laikā un ar apkaunojumu izņemto barjeru.

Ikviens, kas patērēs vardarbību vai apvainojumu, pat tikai vārdos, godu dāmu vai meiteni, viņš lauzīs kā pēdējo rascal un ian beale svara zudums no turnīra. Ikviens, kas vilto savu zīmogu vai kādu citu, vai arī sniegs viltus zvērestu vai nolaupīs kaut ko no klostera, baznīcas vai kapela vai citas jebkuras svēto vietu, kā arī kurš apspieda nabaga, atraitni vai sirotom un ņems spēks no tiem īpašumu, viņš tiks sodīts un izraidīts no turnīra.

Katrs dzērājs un grumpīgs cilvēks tiek izspiesta no sabiedrības klāt turnīrā. Ikviens, kas vada necienīgu dzīvi, ir spēkā esošie ienākumi no suverēnām, un tikmēr tas ceļo uz precēm kā līdzīgāku, Togo jādara turnīrā un izbraukt ar apkaunojumu un uzņemšanu. Ikviens, kurš nav parādīts sanāksmē, kad viņš tiek uzaicināts, vai daži no alkatības vai jebkura cita reizē precēties ar vienkāršu nosaukuma meiteni, ir jāizslēdz no turnīra.

Saimniecība Tika ievērota turnīra atklāšanas ceremonija: vietējais priesteris tika pasniegts pēc altāra, un svinīgā masa ieradās šeit, svinīgā masa par Dieva svētību sākas, jo vairāk reāls ". Par pusēm - žonggles, bez kura nav svinības netiktu uzskaitīta, un pie galvas - gerolda un tiesnešu turnīra ar goda tiesnesi chevalier d'Honneurkas atbild par favorītiem. Viņš kalpoja kā starpnieks starp tām, ko rada dāmas un piedalījās turnīra bruņiniekos.

Tiklīdz viņš tika ievēlēts, turnīra tiesneši bija vērsti uz viņu, kopā ar divām skaistām dāmām un nodeva viņam galvu dāmu apdare - kāda veida Burleta ar mumout. Viņš piesaistīja dekorāciju savam maisiņam un neatrisināja to turnīra turpināšanos. Ja dāmas kaujas laikā pamanīja, ka kāds no turnīra dalībniekiem brīvi vājināja, viņi uzdeva goda tiesnesim viņu uzņemties. Lady ir starpnieks, kas dodas uz viņa šķēpu dekorāciju šādā bruņiniekā, un neviens neuzdrošinājās pieskarties šim bruņiniekam.

Un tas bija patiešām žēlastība, kamēr turnīrā bija viegli iegūt cietas brūces. Tiesneši turnīra bija jābūt baltiem stabiem virs savu izaugsmi, lai viņi varētu tos iemācīties. Jāšanas bēdas. Muzeja ekspozīcija. Parasti, dāma deva bruņinieku, uz kuru viņa parādīja savu labvēlību, daži viņa apģērbu elements - cimdi, kabatlakats, dažreiz lauza kleitu piedurkšķi vai drīzāk piedurknes un lente - pašizgāzējs.

Šādam mērķim lente nav šūpojusi cieši, bet tikai sagrāba pavedienus, lai tas varētu viegli saplēst. Grupu cīņas Pārī cīnās Pirms galvenās dienas sacensības parasti notika jauniešu squires konkursi tā sauktie. XV gadsimtā Vācijas zemēs pāris cīņas par Maulavakh saņēma izplatīšanu Kolbenturnier. Ierocis Kolben. Šāda ierocis ir pieejams "turnīru grāmatā" Rene Anzuy. Kaitējums XII-XIII gadsimtu turnīri parasti tika izšķirti ar augstu traumu un mirstības līmeni, jo tie tika veikti cīņā pret ieročiem, kas bieži tiek palielināti, ar to nepietiekami attīstīt ieroču aizsardzību ritošā Hauberk, āda vai metāla lamellars.

Tātad,17 bruņinieki nomira turnīros turnīros, un troksnis, vairāk nekā 60 cilvēki nomira Neuss. Zinot turnīru risku, katoļu baznīca kļuva diezgan agri, lai novērstu to saimniecību. Starp tiem, kas nogalināti turnīros XIII gadsimtā, bija daudz slavenu cilvēku. Bruņojums Līdz XII gadsimta vidū turnīriem parādās īpašs šķēps, kas aprīkots ar dzelzs padomiem, kas izgatavoti vainagu veidā šādi padomi tika saukti par "Knockers" vai "Crowns"kā arī zobeniem ar neskaidriem asmeņiem un noapaļoti rallijs.

No XIII gadsimta vidus, bruņinieka sacensības sāk sadalīt nāvi līdz nāvei al "nodarīšanakurā tika izmantoti asinātie ieroči, un cīņas par jautrību aizstāvībako izmanto TN" ierocis Kuritēšana ". Atzīts likumdevējs turnīra modes karalis Rena Anjui, atbalstītājs ierobežojumu izmantošanu ieroču, ir ticēja šķēpu pārāk apgrūtinoša cīņām turnīros un uzskatīt par piemērotākiem ieročiem bloķētiem zobeniem un daggers.

Tikai XIV gs, elementi pastiprināta turnīru bruņas parādās, formā papildu dzelzs plāksnes rokām un kājām, plecu vairogi un tērauda vārti, lai aizsargātu kaklu. XV gadsimta sākumā tiek izplatīti īpaši bruņojuma kompleksi shtehtsoyiga tas. Stechzeug un renntsoyiga Tas. Rennzeugdaļēji samazināja nāves traumu risku. Shtehtsoyig, kas paredzēts šķēpu cīņai gestha Piegādāts ar īpašu Zabia galvu to. Stephhelmizturīgs krāns, kas pievienots Kiras, kas papildus piegādāja ar āķi, lai turētu šķēpu.

Renntsoyig bija nedaudz vieglāk un paredzēts renna, kura izgudrotājs tika uzskatīts Marcgraf Albrecht-August Brandenburg. Bet pēc īpašu bruņu ieviešanas turnīru dalībnieki pilnībā neizbēga briesmas, lai iegūtu nopietnu kaitējumu. Turnīru bruņu komplekta izmaksas bija ļoti augstas, un XVI gadsimta otrajā pusē tas parasti bija no līdz thalers no 20 līdz 40 mārciņas sterliņu mārciņām un no 60 līdz 80 talantiem no 12 līdz 80 stundām 16 sterliņu mārciņu pārgājienu kaujas. Skatīt arī Literatūra Ivanovs K.

Multiķi viduslaikos. Kin Maurice. Clifun Koltman. Bruņinieku turnīrs. Interesē par bruņinieku turnīru uzplaukumu un kā parādījās šāda veida "sports". Un būtu interesanti zināt, kādi noteikumi bija turnīros un kā cīnās paši nodoti. Tagad visi uzzinās! Lielākā daļa vēsturnieku piekrīt, ka pirmie īstie bruņinieki turnīri, kas pakļauti noteiktiem noteikumiem, sākās IX gadsimtā. Hronists Nitgard tā apraksta Louis vācu un viņa brāļa Charles kailu konkursu, kas notika IX gadsimta vidū.

Tad viņi saplūst uz īpaši ievēlētu vietu šim nolūkam un klātbūtnē lielas komandas Saxz, GasConSev, Austsias un bretons steidzās no visām pusēm cilvēku klātbūtnē cilvēki ar visām pusēm cilvēku abās pusēs; Tad daži no tiem pagrieza savus zirgus un pārklāti ar vairogiem, meklēja pestīšanu aizbēgt no ienaidnieka galvas, kurš turpināja skrējējus; Visbeidzot, abi karali, ko ieskauj izvēlētais jauneklis, tika izmesti viens otram, nokārtojot šķēpu uz priekšu, un imitējot reālās kaujas svārstības, tad otra puse pārsūdzēja.

Briļļu bija pārsteidzošs savā spožumā un dominējošā kārtībā: Tātad, ar visiem daudzajiem cilvēkiem, kas piedalījās un ar tautu daudzveidību, neviens neuzdrošinājies pieteikties uz citu brūci vai aizskart viņu ar Šveices vārdu, ko tas parasti notiek pat ar lielākā daļa mazo novērtējumu un, turklāt, sastāvēja no cilvēkiem, kas pazīstami viens ar otru " Daži avoti norāda uz šādu sacensību un X B.

Pirmais pieminēt XI gadsimta turnīru. Tikai XII gadsimta vidū. Turnīru prakse ir iekļuvusi Anglijā un Itālijā, un visas pārējās Eiropas valstis bija nedaudz vēlāk.

Par to, kur notiks, kā notiks turnīrs, mēs parasti paziņojam nāves gadījumus iepriekš - divu vai trīs nedēļu laikā īpaši svinīgos lietās - vairākus mēnešus. Turnīra dalībnieki tika sadalīti divās komandās, kā parasti, saskaņā ar teritoriālo vai valsts bāzi franču pret britu, piemēram. Galvenais turnīru bouts XII gadsimtā. Bija grupu cīņas Mel.

Dalībnieku skaits grupu cīņās ir ievērojami samazinājies. Bruņinieku konkursi jātnieku un kāju cīņas mākslā, kā arī vispārējā turnīra kaujā tika organizētas Anglijā pastāvīgi un visur un Kings, kā arī lieli seniori un vienkārši baroni. Lai gan ļoti ieradums no atklātajām militārajām sacensībām attiecas uz "Dorezar" laikiem.

Tiesa, sākumā turnīru ieradums tikās ar kādu opozīciju King Heinrich II. Bet viņa dēls, King Richard Lion sirds, kas bija sasniedzis turnīra posmu vairāk nekā vienu reizi, ļāva bruņiniekiem sacensībās piecās valstības apgabalos. Laika gaitā apstākļi šīm militārajām spēlēm tika ievērojami mainītas, mercy svara zudums des moines iowa uz tiem izmantotie ieroči un cīņas metodes.

Parasti mēs piedāvājam, ka jātnieka cīņas laikā bruņinieks turēja šķēpu zem viņa rokas, tomēr jātnieks pacēla šķēpu virs galvas, uz iegarena rokā. Sākumā turnīra ieroči neatšķīrās no kaujas, bet no XIV gadsimtā tas kļūst līdzsvarotāks un mazāk masīvs.

Tas ļāva pretiniekiem īpaši demonstrēt auditorijai vairāk iespaidīgu cīņas paņēmienu, nebaidoties no nopietnām brūcēm un traumām.

Tas, kurš tika izlaists no sēdekļa atzina. Ja abiem ir šķēps, viņi bija bruņoti ar rezerves un pārcēlās, vai pārgājienu duelis sākās stulba zobeniem. Atkarībā no tā, kā turnīrs bija apmierināts, viņš tika saukts citādi. Tur bija "klīstot" turnīrus, kad divi bruņinieki tikās kaut kur nejauši vai apzināti, un noslēdza "sporta" spēli, dažreiz par visām izmaksām bez auditorijas.

Bet, protams, turnīri "uzaicinājumā" bija daudz lieliski un svinīgi. Heroldova bijusi īpaša loma uz tiem, un tika pievienoti dalībnieku ieroču ģerbonis.

Šādi turnīri tika organizēti jebkurā piemērotā gadījumā: centība bruņiniekiem, meitas kāzas, pasaules noslēgšana ar ienaidnieku. Organizators nosūtīja ielūguma vēstuli nozīmīgākajiem kaimiņiem. Bet jebkurš cienīgs bruņinieks varētu piedalīties turnīrā un bez īpaša uzaicinājuma, nemaz nerunājot par auditoriju. Kad vēstījums par gaidāmo turnīru tika pārraidīts visā rajonā, visas pilis sāka skriešanās vārīšanas: lādes tika noņemtas, no kurienes tika noņemti visdārgākie apģērbi, labākais bruņas gatavojas, spēcīgākie un bezgalīgie zirgi tika ceļoti.

Katrs no bruņiniekiem, kas vēlas piedalīties turnīrā, vēlējās reklamēt visu tērpu greznību un ieročus, daudzo un liftu komplektu. Ikviens gaidīja gaidāmo festivālu, jo visiem bija savi mērķi.

Šīs dienas vakarā, kas bija pirms turnīra, parasti sacensības veica jauni squires, un tas pats, iepriekš sagatavoja turnīra laukā, kas tika saukta par Ristal, bet ar vēl drošākiem ieročiem nekā bruņinieka turnīrs Spears un zobeni. Tas notika, citi no izcilā squire tika pagodināts ar īpašu godu - viņi bija veltīti bruņiniekiem tieši Ristar, un viņi saņēma atļauju piedalīties turnīrā pati.

Naktī pirms turnīra gandrīz neviens gulēja. Bookfires bija visur apkārtnē, liesmu lāpas uz pilsētas ielām. Ikviens bija uz kājām ilgi pirms caurules no pilsētas raga sienas, dzirdot rašanos no rīta.

Pēc baznīcas dienesta visi steidzās uz arēnā, apspriežot cīnītāju klāstu, kas piedalīsies turnīrā, un uzminēt, kas vēl no apkārtējiem bruņiniekiem ieradīsies pēdējā laikā.

Kas varētu piedalīties turnīrā? Angļu bruņinieku prasības, kas vēlējās piedalīties turnīrā, bija stingras. Knight bija paredzēts, lai pierādītu cēls izcelsmi divās paaudzēs un māte, un viņa tēvs, un to pierādīja iedzimts ģerbonis uz vairoga un atšķirt dekorācijas uz ķiveres. True, laika gaitā, šādi stingri ierobežojumi sāka vājināties - bruņinieki tika atļauts turnīriem, pat ja tie nav tik cēlu, bet zināms drosme un spēja piederēt savu ieroču.

Bet ir tāds, kā tas var, katrs bruņinieks ieradās turnīrā, bija atļauts piedalīties tikai pēc tam, kad apsvēra savas tiesības uz īpaši ievēlēto turnīru tiesnešu padomi.

Ja kāds izrādījās vainīgs par necienīgu bruņinieku likumu, un to varētu pierādīt tiesnešu klātbūtnē, bruņiniekam tika atņemta tiesības doties uz Ristar.

Tā pielietoja Kungu, kas parādīts Hula, aizskarot dāmu, pārkāpjot šo vārdu, un ikvienam, kurš kļuva par kolēģiem uz kājām. Augsta nozīme bruņota cieņu tika atbalstīta ar citu noteikumu - neviens nevarēja atļauts piedalīties turnīrā, ja viņš bija vainīgs par nodevīgs uzbrukums ienaidniekam. Tomēr, lai bruņinieks, kas atzīts, ka turnīra padomes tiesneši ir nevainojami visos aspektos, provizoriskie testi vēl nav beigušies.

Tagad viņš pieņēma savu karogu un augu vairogu geroldam, un viņi organizēja sava veida izstādi no baneriem un ģerbāniem galvenajā pilsētas laukumā, ņemot tos stingri definētā secībā.

Vissvarīgāko personu emblēmas tika ievietotas virs, zemāk - baroniem, un, visbeidzot, pašā apakšā - vienkāršos bruņiniekos. Šāda izstāde kalpoja kā gaidāmās konkurences programma, bet tajā pašā laikā, organizējot viņu, Heroldovs apsprieda katra ģerboņa autentiskumu. Personas nav bruņinieku izcelsme, ieroču ģerboņa izstāde bija stingri aizliegta, un tiem, kas parādīti šādā maldināšanā, bija jāmaksā naudas sods ieroču un kaujas zirgu veidā - par labu Geroldovam.

Grupai ir arī īpašs skatuves tēls - fonā vienmēr ir atrodams Andreja Gromiko fotoattēls, bet paši mākslnieki uzstājas pelēkos uzvalkos ar uzkrāsotām uzacīm Brežņeva gaumē. Jautājums tomēr, protams, nav par to, kā grupa izskatās, bet gan kādu mūziku tā spēlē. Šķiet, ka manas simpātijas pret "blokiem" pamatīgi pārdzīvoja televīziju, ne velti vairākus gadus vēlāk no Vācijas pārvedu "Time to Move" kompaktdisku.

Tad vēl dažus gadus vēlāk H-Blockx dzīvajā redzēju uzstājamies Skonto stadionā šķiet, tā bija pirmā reize, kad vispār biju šai stadionā. Un pēc tam - daudzus gadus H-Blockx ne mazākajā mērā manu prātu nenodarbināja, līdz auto braucienā uz Kāpu sākām pārrunāt deviņdesmito gadu mūziku un līdzās Sin with Sebastian atmiņā uzausa arī H-Blockx.

Un tad dažas dienas vēlāk, meklējot kādu pazudušu lietu, uzgāju arī "Time to Move" kompaktdisku, kā rezultātā pēdējās dienās atkal esmu klausījies "Risin' High" un citus deviņdesmito gadu vidus vācu reproka grāvējus. Vietā būtu jautājums - kādas tad ir emocijas, izdzirdot šīs dziesmas šeit un tagad? Tiesa, līdz pirmā albuma tapšanas laikam Oliveru jau bija paspējis nomainīt Stīvs Vons. Lai arī pašai Hārvijai tā iznākšanas laikā bija tikai 22 gadi, ierakstā saklausāmaas teju visas iezīmes, kas viņu padarīja par vienu no retajām patiešām ļoti nozīmīgajām sievietēm rokmūzikas pasaulē.

Un laikam jau tas nav pats prātīgākais veids, kā spriest par kādu mūziķi - pēc viņa divdesmit gadus veciem ierakstiem. Daļēji tas ir tālab, ka to nekādi neņēmu ārā no mercy svara zudums des moines iowa, jo nevarēju saņemties uzrakstīt šo te aprakstu. Daļēji - tālab, ka tas ir tik sasodīti labs! Toties tas var kalpot par apliecinājumu, ka arī sešdesmitajos gados tāda parādība kā "otrā albuma sindroms" pastāvēja - ka pirmā ieraksta panākumu rezultātā tevi studijā iedzen nesagatavotu un tad nu tu ieraksti to, kas nu sanāk.

Un "The Astonishing" ir tik ļoti uzpūsts ieraksts, ka pat pašiem Petruči, Labrī un kompānijai tas ir kaut kas nebijis grandiozumā. Komplektā - mājaslapa ar eposa varoņu profiliem un diezgan draņķīgām CGI bildēmpat treileris šim albumam vai pareizāk - tā saturam ir uztaisīts.

Un tas viss - ņemot vērā to, ka šis ansamblis nespētu uzrakstīt kaut viduvējas kvalitātes dziesmu tekstus pat tad, ja no tā būtu atkarīga cilvēces tālākā pastāvēšana. Prognozējami, ka izpildītāju saraksti abos ierakstos mercy svara zudums des moines iowa nepārklājas, kaut vai tāpēc vien, ka Aspaziju dzied sievietes, kamēr Raini cik atceros - galvenokārt kungi.

Skaidrs, ka ieraksta tapšanā lielākais nopelns ir aizvadītajam Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam, līdz ar to var gadīties, ka "Pretējības" būs visilgdzīvojošākais šī gada rezultāts - gan jau šādas tādas dziesmas no šī ieraksta šur tur būs dzirdamas vēl vismaz gadus desmit, atšķirībā no, piemēram, "Raiņa sapņiem".

Apgaismības laikmeta komponists Apgaismības laikmeta muzikālās mākslas pilsēta

Vienlaikus ne mirkli neesmu apšaubījis, ka viņš ir uzskatāms par vienu no spilgtākajām personībām rokmūzikas vēsturē. Viens no tiem mūziķiem, kuri vienmēr bijuši muzikālo revolūciju priekšplānā, modi diktējuši, nevis tai sekojuši ok, vismaz kopš septiņdesmito gadu sākuma, jo paši pirmie Bovija darbības gadi pagāja savas pozīcijas mūzikas pasaulē meklējumospat astoņdesmitos gadus Bovijs pārdzīvoja saglabājot relatīvi pieklājīgu seju, kas tajā laikā bija īpašs varoņdarbs. Iespējams, tas ir pieskaņoti pašu cienītāju daudzumam.

Tomēr Lai arī kopšminialbuma "Šmidzis K. Vāverts dzied Ciršļa skaistākās dziesmas" pagājuši tikai trīs gadi, šis laiks šķiet kā mūžība, līdz ar to ŠāŠ saceltā ažiotāža varētu būt līdzīga tai, cik nepacietīgi tika gaidīts Guns'N'Roses elbums "Chinese Democracy", un līdz ar to arī prasības pret šo ierakstu ir gandrīz tikpat augstas. Ja pirmajā brīdī tas varētu kādam likt saraukt uzacis: "Kādā sakarā skotu indīrokeri FF, kas joprojām Eiropā ir itin aktuāla grupa, apvienojušies ar kaut kādiem amerikāņu pensionāriem, kuriem pēdējais hits bija pirms vairāk kā divdesmit gadiem?

Pirmkārt, "Sparks" nav īsti viens no tiem kolektīviem, kuru kvalitāte mērāma līdzās popularitātes līknei - brāļi Maili allaž lielākoties ir gājuši mazliet savrupu ceļu, un viņu pēdējie ieraksti vismaz kritiķu acīs atzīti par itin labiem. Un neviens cits kā es pats pirms pāris gadiem, klausoties uz to brīdi svaigo Franz Ferdinand ceturto albumu, secināju, ka tas pamatīgi atsauc astoņdesmito gadu Sparks daiļradi.

Zirgu Pasts Nr.23

Līdz ar to - viss itin loģiski. Jautājums tikai - kas sanācis, grupām apvienojot spēkus? Pretējā gadījumā mans sašutums par to noteikti būtu daudz lielāks, nekā tas ir šobrīd. Līdz ar to "Rattle that Lock" ir tikai ceturtais soloieraksts šī vīra nu jau drīz piecdesmit gadus ilgajā muzikālajā karjerā. Tiesa, vismaz kopš tā laika, kad šķīrās Rodžera Votersa un "Pink Floyd" ceļi, Gilmora solo karjera un Pink Floyd darbība ir bijušas itin saistītas, līdz ar to nesen klajā nākušais Pink Floyd "gandrīz albums" The Endless River ir pietiekami radniecīgs Gilmora jaunajam veikumam.

Skaidrs, ka šādam pieņēmumam nebija sevišķa pamata - kā jau normāli vācieši, Campino un pārējie biedri spēlē šlāgermūziku, ar to vien atšķirību, ka viņu dziesmas lielākoties ir drusku ātrākas, nekā tas būtu raksturīgs Volfgangam Petri. Un, ja uz viņu mūziku skatās tieši šādā veidā, tad varbūt Toten Hosen nav mercy svara zudums des moines iowa tik slikts ansamblis?

Kā nekā radošus avangarda eksperimentus šajā ierakstā ir aizstājušas vienkāršas doo-wop stila dziesmiņas piecdesmito gadu manierē, kurās turklāt pats Zappa nemaz nedzied. Gadījumā, ja tev nav tas gods būt pazīstamam, ar stīmpanku, mazliet izskaidrošu, kas tā tāda par štelli.

Stīmpanks līdzās literatūrai nonācis arī citos virzienos - dizainā, modē un - mūzikā. Ar pēdējo gan ir mazliet sarežģītāk, jo kā gan tu īsti definēsi pagātnes-nākotnes mūziku?

Līdz ar to stīmpanka mūziķiem vairāk raksturīgs ir stīmpanku ietērpt dziesmu saturā un pašu grupu dalībnieku tēlos, bet spēlēt tādu mūziku, kāda konkrētajiem mūziķiem iet pie sirds. Skarbs liktenis, ko lai saka, jo īpaši, ja ņem vērā, ka viņa radīta ir viena no slavenākajām "Led Zeppelin" dziesmām. Un tāpat ir iegājies, ka viņu materiāls ir gaužām pompozs un ambiciozs.

Dziesmiņas par pašu prieku vai par pupiem arī šoreiz no viņiem sagaidījuši neesam. Es, redz, īpaši nebiju, bet grupa "Dread Zeppelin" gan. Jautājums, vai tajā atrodamās dziesmas spēs apburt tikpat labi kā divi iepriekšējie ansambļa veikumi? Daži ir gan bijuši, bet ar plāniem nav sakrituši. Un arī "Buržuāzistiskās filosofijas marasma" prezentācijas pasākumu neapmeklēju, tāpēc par to man ir zināms vien tik daudz, cik atrodams ierakstā. Neatceros, cik ļoti man toreiz patika viņu tāda pat nosaukuma albums, bet šodien kaut kā sanāca, ka noklausījos citu viņu ierakstu - koverkompozīciju apkopojumu ar nosaukumu "Dziesmas, kuras mēs būtu gribējuši uzrakstīt".

Tiesa, Bridžita Bardo pa reizei kādu mūziku ierakstīja arī bez Geinsbūra līdzdalības, tomēr ne jau sava vokāla formu dēļ Bardo kļuva par sava laikmeta sekssimbolu. Tālab šodien man austiņās skan "The Madcap Laughs". Pēc 20 gadu klusēšanas? Sešus gadus pēc Rika Raita nāves tiešām pagājuši jau seši gadi!

Joprojām bez Rodžera Votersa? Un trīsdesmit piecus gadus kopš pēdējā klasiskā PF albuma? Final Cut tomēr ir izteikts Votersa solo ieraksts, bet pēdējās divas plates par klasiskām nosaukt nekādi nevaru. Skaidrs, ka jautājumu un bažu pirms šī ieraksta klausīšanās bija vairāk kā nekontrolētas sajūsmas. Mūziķim, kas ierakstīties sācis pirms 45 gadiem, tas nebūt nav izcili liels skaitlis, bet Koens ir viens no tiem vīriem, kas labi zina - pārāk liels piedāvājums ne pie kā laba nenoved, tāpēc viņa ieraksti spēj kļūt par Notikumu.

Arī "Populāras problēmas" nav izņēmums. Saukt Amon D. Ansambļa "Manta" debijas ieraksts, kuram laikam gan īsti nav nosaukuma, ir tieši šāds gadījums - domājams, ka katru tā dziesmu esmu koncertos dzirdējis vismaz tauku degļi usn reizes, tās pazīstamas arī dažādos vairāk un mazāk nelegālos audio ierakstos, no kuriem veiksmīgākais nenoliedzami ir koncerts Latvijas Radio studijā, kur atrodams vienīgais man zināmais ieraksts vienai no man vistuvākajām Mantas dziesmām - mercy svara zudums des moines iowa nāve, nāvīte".

Tagad, kad ir pieejams arī oficiāls Mantas ieraksts, varu to salīdzināt ar visu iepriekš dzirdēto, bet ir gandrīz neiespējami to vērtēt kā jauna materiāla apkopojumu. Pilnā garumā šo plati noklausījos tikai Nē, ne gluži - klausos ierakstu, kas veltīts tā dzeršanai, jo kakao vasarā tik ļoti neprasās, bet bērnības milicija gan.

Kaut kā radās vēlme nobaudīt kaut ko no viņa vēlīnajiem ierakstiem, un tā pienāca "Love on the Beat" kārta. Kā jau tas Geinsbūra daiļradei raksturīgs, lielāko ažiotāžu šis ieraksts nesacēla skaņdarbu kompozicionālā satura dēļ, bet mazliet citādi.

Nule kā klajā nācis viņa jaunākais veikums - "Mandatory Fun". Šī dubultalbuma bukletā tu uzzināsi, ka ierakstā dzirdams 31 necenzēts vārds, sākotnēji domājām, ka kā pārvērsties par tauku dedzināšanas mašīnu varētu būt 31 rupja vārda lietojumu, taču šķiet, ka domāti ir dažādi vārdi, nevis viena un tā paša vārda atkārtojums.

Kas gan nav sevišķi būtiski. Un tā, kad pienāk nākamā albuma laiks, atkal maļ to pašu plati. Manā skatījumā gan līdz šim Vaitam patiešām ir bijuši tikai labi un ļoti labi ieraksti, līdz ar to pamata gausties tāpat nav. Tad jau drīzāk vismaz pēc viņu pirmās studijas plates "Tavā sejā" klausīšanās man ir radies iespaids, ka viņi varētu būt vieni no "ska funk" līderiem, jo ar pankiem saistības tajā padarīšanā ir visai maz.

Un patiesībā pat tīram ska viņi ir par lēniem un rāmiem - vismaz man ir grūti iedomāties kārtīgu ska kolektīvu izpildām kaut ko tādu kā "Movement in the Light", kas ir kaut kas tuvāks easy listening nekā pankrokam. Tad man arī prasās viegla un dvēseli nenomācoša mūzika - kaut kas ar pavasara noskaņām, liegu romantiku un sārtu saulrietu.

Un ir dienas, kad smagā metalurģija šķiet pārāk meitenīga nodarbe. Kā tev šķiet, par kādu noskaņojumu varētu liecināt "Belle and Sebastian"? Lūk, pats būtiskākais šī rīta jautājums. Protams, grupai ar diviem ierakstiem tas nav nekas dramatisks, bet vienlaikus - izsekot progresam vai tā trūkumam šādā veidā ir pagrūti. Patiesībā mani pat drusku pārsteidz, ka "Depo" to gadiņu ir tik maz - tas nozīmē, ka klubs savu darbību sāka, kad biju jau pabeidzis vidusskolu.

Tas gan, no otras puses, ir apliecinājums manam paša lielajam vecumam, kas ne obligāti nāk komplektā ar viedumu. Nē, tā nav gluži tiesa - bija vēl duets "The Penguins", kas izpildīja dziesmu "Earth Angel", taču ar visām manām simpātijām pret vecu mūziku doo wop nav gluži man tuvākais stils.