Otrā diena

Trešā ceļojuma diena un otrā burājuma diena. Pēc vakardienas nakts noguruma šorīt pamodos salīdzinoši agri, taču jutos patiesi labi izgulējies. Naktī sapnī pat atceros ka sapņoju kaut ko par Segway līdzīga aparāta darbināšanu Rīgas ielās, tikai mans sapņu Segway bija tāds zems un ārkārtīgi veikls. Sapnis kā parasti kaut kur izgaisaBet tad, kad biju pamodies, sajutu pirmo mierīgo dienu – tādu, kādu to ideāli iedomājos. Un tā arī bija – rīts sākās tik mierīgi un skaisti, ka pat nemanīju kā diena iesākās. No rīta gāju iepazīties ar ostas pārraugu jeb angliski – harbour master. Pirmajā piegājienā izdevās iepazīties tikai ar viņa paziņu, kurš informēja, ka meistars būs klāt ap 10:00. Es atnācu 8:45. Nu neko. Gaidām. Pa to laiku sāka tapt brokastis divu kapteiņu izpildījumā, kamēr es nodarbojos ar komunikācijas uzdevumiem – jāsaka, ka nekādas tāmes gan šim projektam nav un neviens man speciāli nav jāpiemin :) Tāpēc viss šis rakstu darbs ir mana paša iniciatīva un interese par notiekošo. Tā nu es noblogoju un pēc tam kopā ar kapteiņiem ēdam brokastis. Sen šāda brokastošan’ nebij bijusi – sēdējām mājīgi kajītē, ēdām ceptas olas un tēva gatavotus salātus ar krējumu un gurķiem, dzērām tēju un kafiju un smējāmies un runājām par šo un par to – kā jau pieredzes bagāti vīri mēdz darīt. Arī par sapņiem.

Izrādās, ka Ralfa mūža sapnis ir bijis burāt ar jahtu. Bijušais kuģu kapteinis ārkārtīgi augstu vērtē brīvības sajūtu, ko nekādi savādāk nevar apgūt – kā vien brīvam esot dodoties tur, kur acis rāda. Tā nu pirms vairākiem gadiem radusies iespēja tika pie jahtas un tā nu ir mūsu rīcībā. Kāds sapnis nu ir realizēts un tiek piepildīts joprojām – katru vasaru – cik nu mūsu vasaras to atļauj.

Interesants novērojums – kādreiz 30 gadus vecākus vīrus es mēdzu uzrunāt uz jūs, tagad kaut kā ir pārgājusi tā sajūta un mierīgi varu sava tēva vecumā esošos vīrus droši uzrunāt uz Tu. Tā sajūta tomēr ir jocīga – ar šo domāju, ka laikam esmu iegājis kaut kādā līgā, kurā izlīdzinās nezinu kas – vecumi, pieredze vai kādas citas netveramas vērtības un varu paskatīties uz visu šo ceļojumu ar citu aci. Kaut kāda līdzvērtības sajūta, lai gan joprojām saprotu, ka tēvs ir tēvs – lai tur lūzt vai plīst. Svarīgi, lai tik’ pareizais vējš pūš.

Jā – ap 11 bijām paēduši brokastis un devāmies satikt harbour master. Izrādījās, ka pats meistars nerunā angliski pārāk daudz un optimistiski, tāpēc ar viņa paziņas palīdzību vienojamies par stāvēšanas samaksu, kā arī saņemam wc un dušas elektronisko atslēgu. Interesanti, ka arī karsto ūdeni dušā ir jākontrolē ar elektronisko atslēgu. Viss ir jauns un svaigs, tāpēc ir beidzot arī svaiguma sajūta un lielisks skats uz dzīvi. Pēc dušas izeju turpat ārā piesēst uz soliņa un priecājos par pilnīgu mieru, sauli, jūru un tādu īpašo zviedru mieru. Par to liecina arī tas, ka osta Slitē ir kaut kādā ziņā populāra vieta, jo sēžot uz soliņa ievēroju daudz dažādu interesentu, kas ierodas apskatīt piestātni (kura nav norobežota no pilsētas ar žogu vai kā savādāk – parks nemanot pāraug piestātnes teritorijā – no bērnības atceros, ka jahtklubs Lielupē bija norobežots ar sētu no pārējās pilsētas teritorijas). Ir svētdiena, bet katra apmeklētāja kustībās un nodomos jaušams kaut kas galīgi zviedriski bezmērķīgs – šis apmeklējums ir maģiskās ziņkāres iedvesmots, kura sabrūk mirklī, kad apmeklētājs saprot, ka neko kardināli jaunu viņš priekš sevis šeit neatklās. Mani tas nostādā tādā kā novērotāja lomā un tā jūtos pavisam lieliski – jo nedomāju tieši ne par ko – vien izbaudu sauli, vieglu un vējumu un jauno svaigumu pēc dušas.

Pēc dušas ir īstais laiks apskatīt apkārtni. Tā vispār notiek – manā pieredzē burāšana ir saistīta ar jaunu vietu iepazīšanu un neatklātā atklāšanu. Laiks ir tieši tik lielisks, lai dotos caur Slitei un apskatītu, kas te ir apskatāms. Protams, ka ievērojamākais objekts – ko var manīt jau no jūras puses nākot klāt – patiesībā tas ir pirmais, ko var pamanīt – cementa rūpnīcas skursteņi. Tagad es vismaz zinu, no kurienes un kā rodas mākoņi.Kā rodas mākoņi?Ceļš mūs aizved līdz baznīcai kalna galā, no kurienes pārskatama plaša apkārtne un kurai blakus atrodas kāds mistisks un acīmredzot nozīmīgs enkurs, jo uz tā ir rakstīt raugi kas:Cerību enkursPēc cerību enkura apskates kājām dodamies tālāk – apskatīt kas vēl šeit interesants. Ejot pilsētas centra virzienā, konstatēju, ka pie katras mājas stāv kāds VW markas auto – visi gan no 80iem gadiem, taču labi saglabājušies un kārtībā.

Pilsētas centrs neliek vilties – tradicionālā izpratnē šeit nekā nav. Bet jau nez kuro reizi – vērojot gan vīrus ar milzu vēderiem, gan jaunas ģimenes ar dvīņu ratiem, gan garlaikotus jauniešu bariņus, kas dodas sev vien zināmā virzienā, atskārstu ka Lārsona triloģijas īpašā sajūta ir tepat – ārējais miers un bezrūpība kaut ko slēpj. Vietējais kinoteātris diemžēl nepavelk – un to noteikti novērtē jaunieši – Transformers 3 pirmizrādes vīkendā šeit nav uz ekrāna – tikai kaut kādi nožēlojami Karību jūras pirāti. Nu kā lai šādā miestā neuzsprāgst no garlaicības?! Pendžiem neko vairāk par Swedbank bankomātu ar sviestaino reklāmas kampaņu Mr. Fox noskaņās nemaz nevajag (Miķeli – tā acīmredzot ir globāla kampaņa – LV vien adaptēta :D ).

Savukārt kapteiņiem vajag ķemmi – abi to ir aizmirsuši mājās, tāpēc “coop” ķemmes piedāvājums ir kā naglai uz galvas – SEK 45 un ķemme kabatā. Kamēr tēvs pērk ķemmi, Ralfs man stāsta par sportu un dzīvesveidu. Es klausos un domāju un domās projicēju sevi 70 gadu vecumā – ko es teikšu un ko domāšu un kā skatīšos uz sevi pēc 30 gadiem? Neviļus jūtu, ka daudz domāju par to, ko esmu domājis un darījis pirms 10, 20, 30 gadiem – kā viss ir mainījies un kā valoda, paradumi, dažādas pieredzes ir mainījušas mani līdz šībrīža sajūtām. Šādas refleksijas mani pārņem ik pa brīdim. Nezinu tikai – kāpēc. Bet saprotu – lielu atšķirību neredzu – pieejā, vērtējumos, sajūtās. Tēvs ir mazāk runātīgs, Ralfs vairāk – tā pamazām ieklausos dažādās pieredzēs un domāju – cik ļoti brīžiem līdzīgi domāju.

Pēc atgriešanās no pastaigas ir jāķeras klāt nelielam buru sakārtošanas jautājumam. Tāpēc tēvam – kā vieglākajam un pieredzējušākajam – ir jākāpj mastā un jāpieliek roka priekšējās buras jeb foka izriktēšanai.Kaķis kāpa debesīsKāda pusstunda kopumā paiet un jautājums ir atrisināts – foks uzrullējas uz priekšējās štagas bez bēdu un varam droši turpināt ceļu. Patiesībā laiks ir tik labs pēcpusdienā, ka izlēmām doties ceļā. Lai gan vējš nav liels, tomēr tas ir pietiekams, lai varētu 5 stundu laikā nonākt nākamajā punktā – Foresundā. Esam jau apsprieduši nākamos maršrutus un tāpēc dodamies tuvāk mūsu mērķim – ceļojumam pa Zviedrijas iekšējiem ūdeņiem. Mēģinām vēl saprast labākā maršruta iespējas, taču harbour mastera paziņa saka, ka šeit viņiem nav nekādu zināšanu, tāpēc mums jādodas uz Foresundu, kur ir iespēja uzzināt vairāk par Zviedrijas iekšējiem ūdeņiem un citu mums nepieciešamo informāciju. Tā nu uzvelkam buras un dodamies ceļā.

Šoreiz gan nācās kreicēt jeb iet pret vēju – kas nozīmē kopumā lielāku laika patēriņu un ne tik taisnu maršrutu, kādu veicām ceļā no Ventspils uz Slitu. Tā nu kreicējām te pa salas ziemeļu daļu – ar skaistiem skatiem un tādā garā. Vienubrīd viļņi kārtīgi nāk pretī, citu brīdi atkal ejam mierīgāk. Jūrā viļņošanās lielāka, krastam tuvāk  - mazāka. Tēvs atklājis, ka ja ejam zem mākoņa – pūš vairāk un labāk. Pārbaudām un praksē tā izrādās taisnība – vējš nedaudz mainās, taču kopumā pūš pietiekami, lai varētu droši burāt un nonākt mērķī līdz ar vakara iestāšanos. Kreicēšana nozīmē to, ka jāmaina buras – tādā šaurā vietā kā kuģu ceļš – tas nozīmē, ka buru maiņa jāveic biežāk. Te arī vajadzīgs tas spēks un veiklība, lai halzes jeb virziena maiņu veiktu momentāni – te arī vajadzīga tā kārtība un saskaņotās darbības, lai viss noritētu bez aizķeršanās. Mans tēvs – perfekcijas cienītājs – nepiedod čammāšanos. Viņš stūrē un mēs ar Ralfu mainām halzes – strādājam ar vinčām un velkam buras. Viss rit kā pēc plāna un uz vakarpusi esam jau foresundā. 12 plānoto jūdžu vietā esam noburājuši 20 :) Tas viss uz kreicēšanas rēķina. Kreicēšana paredz arī to, ka jahta maina sasvēršanās leņķi un tas notiek ļoti strauji. Tik strauji, ka dažas mantas maina dislokāciju un koncentrāciju.Zirņi pa grīduJā, tā uz jahtas gadās un nemaz ne tik reti – īpaši uz mazākas jahtas. Lai gan visādi brīnumi ir redzēti arī uz lielākām jahtām. Taču pa vidu visam ir arī skaisti skati – cik nu kompaktkamera izvelk. skaistais skatsTā nu priecājoties par skaistajiem skatiem, hipsteru brigāde dodas tuvāk ostai. Jā – tēva brilles ir oriģinālas, tiek lietotas teju 30(!) gadus un joprojām nav zaudējušas ne kvalitāti, ne arī skatu. Jebkuršs vintage veikalnieks varētu vien noelsties. Hipster look circa 1981Kreicēšana sokas un drīz vien esam klāt ostā. Piestājam blakus igauņiem, daži no kuriem ir pamatīgi piedzērušies un nāk draudzēties. Atvainojas, ka angļu valoda neesot līmenī, tāpēc varot runāt krieviski. Uz ko tēvs atbild, ka viss labi – var visādi :) Tā nu saruna turpinās – itkā – taču no piedzērušiem loģiku īsti nevar izlobīt, tāpēc saruna beidzas diezgan ātri. Mūs sagaida pats ostas meistars un saka, ka atceras manu tēvu! Tēvs bija šeit pirms 2 gadiem – laikam iekritis acīs. Tā nu bez maksas uzzinām wc pieejas kodu un laipnu sagaidīšanu :) Esam noenkurojušies.

Vēl pēc brīža esmu iedzinis šīs dienas video un foto skaitļojamajā mašīnā un kopā noskatamies visas bildes un video – jūtu, ka gopro kamera lieti noder dinamiska action filmēšanai. Abiem kapteiņiem patīk redzētais. Dzirdam, ka ārpusē vējš dzied vantīs – ja būtu atlikuši šīsdienas braucienu uz rītu, visticamāk nemaz netiktu līdz Foresundai rīt vai parīt – vējš iegriežas nederīgā virzienā. Tā ka labi vien bija, ka pieķērāmies un atburājām. Ir arī dažas lietas, kas rīt jālabo, tā ka ķersimies klāt darbiem un skatīsimies, kas jauns Foresundā un apkārtnē. Esmu dzirdējis, ka šeit ir RIMI :D Esmu pabeidzis ierakstu. Ir 2:11 pēc LV laika – 1:11 pēc SWE. Došos gulēt. Rīt varu droši gulēt, tāpēc arī mierīgi pasēžu tik vēlu. Jo rakstās un negribas atlikt visu uz rītu. Lasi un uzdod jautājumus. Labprāt atbildēšu. Lai izdevusies darba nedēļa.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

4 komentāri


pievieno savu komentāru