Labs dizains – tēma, kurā noteikti daudzi ir gatavi runāt, bet maz ir tādi, kas ne tikai runā, bet arī dara. Un dara to tā, ka var strādāt ne tikai Rīgā, bet arī piemēram Sanfrancisko, Monreālā un vēl citās vietās pasaulē. Šeit būs stāsts par mūsu pašu vienu no labākajiemm dizaina eksporta potenciāliem - studiju ASKETIC (kuru pieminēja arī Elviss Zants) un studijas vienu no virzītājspēkiem Miķeli Baštiku. Tēma, kāpēc gribēju runāt – interesantais blogs par dizainu PLIKUMS.LV, bet saruna izvērtās arī par citām tēmām, tāpēc viss kopā radīja tādu labu sajūtu, ar kuru noteikti gribas dalīties. Par ko mēs runājām?
Pēdējās nedēļas un divu laikā Latvijas digitālajā pasaulē ir aktualizējies jēdziens “blogeru sindikāts”. Kāpēc tas tāds ir radies – izskaidrojuma nav. Tāpat kā nav izskaidrojuma un zināšanu par to, kas ir un kas nav sindikātā. Ar mērķi viest skaidrību par to, kas ir un kas nav šajā sindikātā, nolēmu intervēt dažus blogerus, kuri nezin kāpēc šim sindikātam tiek pieskaitīti. Intervēt ar mērķi – noskaidrot kaut ko vairāk par viņiem, tāpat arī ar mērķi – iepazīt šos cilvēkus mazliet savādākā ampluā – kā sarunu biedrus. Un tad katrs pats varēs spriest – vai šajās sarunās ir vai nav sindikāta darbības pazīmes.
Kā pirmo no intervējamajiem aicināju Ediju Majoru. Edijs piekrita. Izvēle racionāla – Edija teksti ir savdabīgi un spēcīgi, ironija un groteska savijas ar banālo un skaisto. Es pat teiktu – tie ir ne no šīs pasaules. Reti izdodas ko tādu lasīt. Senāk lasīju Aivaru Ozoliņu – konkrēti “DUKTS” un Marģeri Zariņu – šie autori mani uzrunā ar valodu, spēju savīt reālo un iedomāto, vienkārši ar spēju saistoši rakstīt – tā, lai nav garlaicīgi lasīt. Es nedomāju, ka tekstam ir jābūt kā Holivudas grāvējam, tomēr tam ir jāspēj aizraut ar dažādām kvalitātēm. Un šie autori mani aizrauj ar šīm un citām kvalitātēm tik ļoti, ka nespēju pretoties – līdzīgi kā somu rakstniece Roza Liksoma vai Māris Bērziņš ar savu Gūtenmorgenu. Vai Jānis Turbads ar savu “Ķēves dēlu Kurbadu”.Vonnegūtu var nemaz neminēt – tas ir pamatkomplektā iekšā. Prieks lasīt. Bez saspringuma un lieka patosa.
Šķiet, ka Edijs (iespējams, nezinot) ir mantojis (ieguvis, aizņēmies, pilnveidojis, sintezējis) minēto autoru spēju izteikties precīzi, tomēr pietiekami tēlaini. Kā pats atzina sarunā – eseju konkursi un viss pārējais ir bijis. Man gan eseju konkursi nav bijuši, taču izteikties esmu mācējis – tāpēc arī diezgan labi varēju uzrakstīt sacerējumu, recenziju vai iesniegumu. Esmu saistošas prozas cienītājs, tāpēc Edija daiļrade piesaistīja un nolēmu ar viņu parunāt par šo un citām tēmām. Protams – video formātā. Tā var ātrāk un labāk nodot šo visu tieši Tev. Filmēja kamera, es uzdevu jautājumus un montēja pats Edijs – izņēma ārā visus ē un ā.http://www.vimeo.com/5879455
urban 2009. gada 31. jūlijs
Jā, streetbasket aiz muguras, taču pārsteidzošā kārtā pasākums vēl nemaz negrasās beigties. Tā nu es iepazīstos ar aizvien jauniem cilvēkiem un mēģinu saprast – ar ko tā mūsu pilsēta elpo siltā vasaras vakarā. Kā jau katrā pilsētā, arī mums ir daudz un dažādu jaunu un talantīgu un neatlaidīgu mākslinieku. Un vienu no viņiem man šodien izdevās satikt. Atkal gribu pieminēt, ka šeit nav nekāda sakara ar sindikātiem, reklāmu vai naudu. Vienkārši vienā vakarā tik daudz notikumu un tas viss ir jāpiefiksē kā jauna pieredze un jaunas zināšanas par mūsu pilsētu. URBAN!
Tas, ko pats esmu redzējis no Latvijas hip hop scēnas, man šķiet ir savā stilā izturēts un labs. Negribu blatot, bet man patiešām patīk gan Gustavo, gan Ozols – katrs savā stilā ir labi. Nu labi – es abus arī diezgan sen pazīstu jau kopš FACT laikiem un ir bija interesanti vērot, kā viss attīstījās. Un šeit nāk jauns varonis ar jaunām idejām un jaunu piegājienu. Turēšu īkšķi, lai viņam izdodas par spīti visām grūtībām 
http://www.vimeo.com/5848750
Esmu atrodams arī: