Labrīt (njā, aizgāju gulēt ap 8, jo raudāju aizkustinājuma asaras, redzot LV olimpiešus iesoļojam Vankūveras stadionā un vispār apraudājos aiz laimes – bet par to vēlāk). Iemesls šim bloga ierakstam ir patiesībā motivēts ar to, ka ir nepieciešams šobrīd pateikt ko tādu, kas nevar palikt nepateikts. Kas konkrēti ielīksmo un liek domāt, ka mūsu dižgaru veikums ir novērtēts un tiek turpināts. Līdz zināmam laikam biju norūpējies par latviešu literatūras nākotni, tagad esmu mierīgs. Jo viss ir drošās rokās. turpināt lasīt ‘Latviešu literatūras nākotne ir drošās rokās’
Visi raksti, kur lietots atslēgas vārds: 'Edijs Majors'
Jāni Poli pazīstu jau sen. Katrā ziņā par viņu biju daudz dzirdējis, kā arī biju pamanījis viņa blogu pirms vairākiem gadiem. Tad par Jāni dzirdēju Intara Busuļa video sakarā. Un tad uzzināju, ka Jānis strādā Inspired. Nav slikti priekš karjeras. turpināt lasīt ‘Jānis Polis unplugged – intervija – VIDEO’
Tātad par sīpoliem. Protams, ka tēma ir smieklīga, bet … uz mani sīpoli iedarbojas neveselīgi. Tādā ziņā – ja to sīpolu ir par daudz, tad tas ir par skādi. Mana pieredze ar sīpoliem sākās jau bērnībā, kad pāris reizes dabūju paraudāt tos griežot vai mizojot – neatceros īsti(kāpēc vispār tas bija jādara – iespējams – vecmāmiņa lika). Kopumā izveidojās tāda rezervēta attieksme. Par spīti sīpolu labajām un veselīgajām īpašībām – tādā ziņā man daudz labāk patīk un garšo ķiploki. turpināt lasīt ‘Par sīpoliem’
Pēdējās nedēļas un divu laikā Latvijas digitālajā pasaulē ir aktualizējies jēdziens “blogeru sindikāts”. Kāpēc tas tāds ir radies – izskaidrojuma nav. Tāpat kā nav izskaidrojuma un zināšanu par to, kas ir un kas nav sindikātā. Ar mērķi viest skaidrību par to, kas ir un kas nav šajā sindikātā, nolēmu intervēt dažus blogerus, kuri nezin kāpēc šim sindikātam tiek pieskaitīti. Intervēt ar mērķi – noskaidrot kaut ko vairāk par viņiem, tāpat arī ar mērķi – iepazīt šos cilvēkus mazliet savādākā ampluā – kā sarunu biedrus. Un tad katrs pats varēs spriest – vai šajās sarunās ir vai nav sindikāta darbības pazīmes.
Kā pirmo no intervējamajiem aicināju Ediju Majoru. Edijs piekrita. Izvēle racionāla – Edija teksti ir savdabīgi un spēcīgi, ironija un groteska savijas ar banālo un skaisto. Es pat teiktu – tie ir ne no šīs pasaules. Reti izdodas ko tādu lasīt. Senāk lasīju Aivaru Ozoliņu – konkrēti “DUKTS” un Marģeri Zariņu – šie autori mani uzrunā ar valodu, spēju savīt reālo un iedomāto, vienkārši ar spēju saistoši rakstīt – tā, lai nav garlaicīgi lasīt. Es nedomāju, ka tekstam ir jābūt kā Holivudas grāvējam, tomēr tam ir jāspēj aizraut ar dažādām kvalitātēm. Un šie autori mani aizrauj ar šīm un citām kvalitātēm tik ļoti, ka nespēju pretoties – līdzīgi kā somu rakstniece Roza Liksoma vai Māris Bērziņš ar savu Gūtenmorgenu. Vai Jānis Turbads ar savu “Ķēves dēlu Kurbadu”.Vonnegūtu var nemaz neminēt – tas ir pamatkomplektā iekšā. Prieks lasīt. Bez saspringuma un lieka patosa.
Šķiet, ka Edijs (iespējams, nezinot) ir mantojis (ieguvis, aizņēmies, pilnveidojis, sintezējis) minēto autoru spēju izteikties precīzi, tomēr pietiekami tēlaini. Kā pats atzina sarunā – eseju konkursi un viss pārējais ir bijis. Man gan eseju konkursi nav bijuši, taču izteikties esmu mācējis – tāpēc arī diezgan labi varēju uzrakstīt sacerējumu, recenziju vai iesniegumu. Esmu saistošas prozas cienītājs, tāpēc Edija daiļrade piesaistīja un nolēmu ar viņu parunāt par šo un citām tēmām. Protams – video formātā. Tā var ātrāk un labāk nodot šo visu tieši Tev. Filmēja kamera, es uzdevu jautājumus un montēja pats Edijs – izņēma ārā visus ē un ā.http://www.vimeo.com/5879455
Esmu atrodams arī: