Svētdiena Šanhajā

Nu tad tā pienāca. Negaidīti ātri. Un pa lielam tā bija ļoti mierīga – pat negaidīti mierīga. Lai gan šodien (vakar) bija svētdiena (un Rīgā tā joprojām ir), notika arī darba lietas un protams svētdienai piedienošais īpašais pasākums – Lieldienas :) Ko arī nosvinējām – mierīgi, bet ar visu šim brīdim nepieciešamo.Vēlais svētdienas sākums saistīts ar iepriekšējā vakara vēlo gulētiešanu – vecais James Bond – konkrēti “Man with a golden gun” ar Rodžeru Mūru galvenajā lomā un Malcolm Gladwell pie vainas. Bet tas viss ir tik interesanti, ka nav iespējams no tā izvairīties. Tā nu pamodos vēlu un sāku kārtot dažādas darba lietas – darāmie darbi, plāni un tikšanās saistībā ar paviljona personāla rekrutēšanu, kā arī darbība Ķīnas sociālajos tīklos. Šajā tēmā ir vajadzīgie vietējie spēki un tādi ir atrasti. Sastādam darba grafiku un nākamnedēļ iesim uz priekšu ar konkrētiem risinājumiem. Tāpat šodien salikās plāns par darbinieku piesaisti, kuru sāksim realizēt nākamnedēļ.

Pēc darba lietām dzima plāns Lieldienu svinēšanai. Nekas īpašs, bet mūsu kolēģes bija sagatavojušas idejas svinēšanai, kā arī apgādājušās ar visiem nepieciešamajiem aksesuāriem. Tā nu nolēmām doties uz Bund – lielo krastmalu pie upes. Tur šodien solījās būt tāda kā atklāšana pēc rekonstrukcijas. Devāmies turp.

Ahhhh – es noguru. No kā? No MILZĪGĀ ķīniešu daudzuma, kuri arī bija izlēmuši iet uz bunda atklāšanu. Tas viss bezgalīgi nogurdināja, tāpēc ātri vien nolēmām doties citur un beigu beigās mēs nonācām mūsu iecienītajā ēstuvē netālu no mājas – Yue Lai restorānā jeb kā mēs to saucam – zemo griestu ūķis. Zemie griesti ir realitāte – vietu ierādītājs vienmēr pievērš mūsu uzmanību uz zemajiem griestiem – lai aizietu līdz ierādītajai vietai, eiropietis nevar iet nepieliecies. Bet labā ziņa ir tā, ka tur ir garšīgi, autentiski un mājīgi. Tāpēc piesēžam un pasūtām. Šoreiz gan ar pasūtīšanu neveicas tik labi. Franču meitene (dzīvo vienā dzīvoklī ar citiem kolēģiem) arī izvēlas dažas lietas, ko galu galā iekšā dabūt nevar neviens. Apgraužam piedevas, bet pats saturs paliek neaizskarts. Bet tā ir daļa no eksperimenta, tāpēc īpaši nestraucamies. Es arī pats kaut ko pasūtīju un īsti nevarēju saprast kas tas ir – arī citi to nevarēja dabūt iekšā. Domājām – vai tas ir no dzīvnieku vai dabas valsts. Galu galā palika neapēsts jo daudz. Bet labi, ka Laurai līdzi bija vārītas olas – sākām olu kaujas. Man paveicās – francūziete ar spēku mēģināja manu olu satriekt, kā rezultātā viņas ola gandrīz izšķīda uz visām pusēm :) Blakus galdiņos cilvēki mūs vēroja un iespējams nesaprata, kas notiek. Taču mēs baudījām īstas Lieldienas ar olu un sāli un mazu prieku sirdī par notiekošo.

Pēc vakariņām ejot ārā no iestādes mums pasniedz VIP Klientu kartes – esam te jau iegriezušies vairākkārt un tagad acīmredzot esam izpelnījušies ievērību. Atlaižu karte ir labi, jo dod 30% atlaidi. Katru dienu gan tur neejam, bet ja ejam – tad arī attiecīgi ietaupam 30%. Pārsteidz atlaides apjoms – pat Rīgā dažos krogos VIP viesiem tādu atlaidi nedod.

Pēc ēšanas gribējās kaut ko patiešām saldu – jo šķita, ka vēdērā varētu notikt kāds nepatīkams process, ja saldo izlaidīsim. Tā nu gājām pāri ielai uz kafejnīcu, lai paņemtu kafiju (es – karsto šokolādi jeb vietējā valodā – chocolate milk) un kādu maizīti. Skatlogos un plauktos saliktas patiešām skaistas smalkmaizītes un kūkas, pie kases – mazi kūku gabaliņi pagaršošanai. Kamēr mums gatavo dzērienus, mēs testējam kūkas, bet nenopērkam gan. Es paņemu kādus pāris cepumus ar rozīnēm un tā mēs stāvam vienkārši uz ielas stūra, triecam jokus par visu un visiem un jūtamies ļoti labi. Tas pieēstais vēders saka, ka ieplānotā masāža tomēr jāatceļ, tāpēc izlemjam improvizēt un dodamies uz franču rajonu mierīgi atpūsties. Kas nozīmē arī braukt ar taksi nezin kur pār milzīgajiem tiltiem, it kā vienādajām, bet tomēr atšķirīgajām ielām garām mašīnām, motoriem, meitenēm un reklāmām – visu veidu, visu krāsu. Piemēram krastmalā viena reklāma ir viss debeskrāpja augstums – tādu ekrānu es nebiju redzējis pat Ņujorkā. Bet kur nu Ņujorkai līdzināties šejienes vērienam :)

Un izrādās, ka ieklīstam bārā/klubā ANAR, kas izrādās īstā lieta svētdienas vakaram. Tieši svētdienās šeit pulcējas dažādu valstu mūziķi dzīvajai jam sesijai. Un tas ir viens no šī vakara labākajiem notikumiem – pasākums iet vaļā uz urrā ar visiem zināmiem hītiem no U2, Cranberries, Bob Marley un citiem autoriem. Klausītāji dzied līdzi – šis ir tas, kas visus vieno un kas liek justies kā mājās šajā pilsētā. Un nagla visam ir lielais ekrāns aiz mūziķu mugurām, kur ā rāda neko citu kā Ezīti Miglā – jā, jā! Slaveno Jurija Noršteina multfilmu. Patiesībā iet disks ar krievu klasiskajām multfilmām un Ezītis miglā kā viena no tām. Atmosfēra ir pilnīgi netverama – bet tāda, kas aizrauj, tāpēc aizķeramies uz kādām 3 stundām – mūzikā, sarunās un vieglās dejās. Iemesls ir dažu kolēģu dzimšanas dienas, kas pēc latviešu (un ne tikai) tradīcijas kaut kad ir jāsvin, jo darbu dēļ daudz kas ir bijis atlikts uz nenoteiktu laiku. Tā nu izbaudām svētdienu un gatavojamies pirmdienai (šodienai) – jo mums ir jāvirza lietas par spīti šīsdienas brīvdienai.

Sakritības vai citu iemeslu dēļ šodien Ķīnā ir brīvdiena – Thomb sweeping day. Tas ir pasākums kapos, kur cilvēki iet izdzīt ļaunos mirušo garus. Tāpēc neviens nestrādā, bet mēs turpinām strādāt ar mūsu tēmām.

Viena lietas, kas mani tracina ir tas, ka iPhoto un visa MAC ģimene man liek vilties. Stīvam es nerakstīšu, bet nu ir problēma. Es ielādēju fotogrāfijas iekš iPhoto, pēc tam vēlos tā ielikt Flickr – uzreiz tas nav iespējams nezināmu iemeslu dēļ, lai gan Flickr ikona ir iekš share opcijām. Bet tad, kad es veru vaļā iPhoto priekš ielādes, tas man nerāda tikko ielādētās bildes – it kā tās nemaz nebūtu ielādētas programmā. Bet tās tur ir – normāli tās ir apskatāmas. Ar šo biju saskāries iepriekš, bet tad tikai laika ziņā – ielādēt citur tās varēja ar laika nobīdi. Bet tagad laika nobīde ir vairākas dienas un tās joprojām nav redzamas. Nelīdzēja pat tas, ka izveidoju albumu – arī jaunais albums netiek uzrādīts kā eksistējošs. Vārdu sakot mistika. Nezinu, kas pie vainas. Esmu dusmīgs… errrr…

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

1 komentāri


pievieno savu komentāru