Sjötrop

Lai gan biju iedomājies, ka Sjötrop ir kaut kas lielāks par 3 mājām, biju smagi kļūdījies. Turklāt lietainā laikā – kāds mūs pārsteidza galapunktā – viss izskatījās vēl mazāk pievilcīgs. 6 mājas, veikals, neviena bankomāta, bet toties ir grilla iestādījums, kurā var dabūt kebabu! Tā ir mazā uzvara. Ko gan citu lai sadara šādā laikā un vietā? Kebabs veldzē slāpes pēc civilizācijas un ēdiena. Neliela pastaiga pa apkārtni un tad jau gulēt – līst lietus un gribas tikai gulēt. Nu varbūt nedaudz palasīt, bet pa lielam gulēt.

Apskatot apkārtni, konstatēju, ka šeit ir arī sausais doks, kurā stāv viens pavisam sens kuģis, kurš tomēr tiek ar sentēvu metodēm remontēts – droši vien vairāk senatnes uzturēšanas nolūkos, ne nopietnai darbībai. Sausais doksTāpēc šeit var redzēt kādā veidā tiek šādi un līdzīgi kuģi savesti kārtībā – dzenot tapas, tās piebriedinot un pēc tam nozāģējot. Apskaužama pacietība vajadzīga.Kuģa remonts sentēvu metodēmBez kuģu remonta šeit redzami arī tādi kuģi, kas jau sen vairs nav piemēroti kuģošanai, tomēr stāv pietauvoti un aizņem vietu. Zinot zviedru praktiskumu, nav saprotams, kāpēc šie vraki vēl nav pārstrādāti citā lietojamā mantā.vecs kuģis

Peldošais vraksPeldošais vraks 2Abiem ir pievilkta elektrība un izskatās, ka ir arī dzīvības pazīmes.

Tā nu 18. jūlijā griežam apkārt un dodamies māju virzienā. Pa šo laiku Sjötorp ir ieradusies viena ASV jahta. Kā vēlāk noskaidrojam – tā izrādās ir atvesta ar kuģi – kā atzina pats kapteinis – vīrs uz gadiem 75 – viņš neesot tik drošsirdīgs, lai kuģotu pāri okeānam ar šādu mazu jahtu – tā tiešām ir maza.Jahta no ASV - ar kuģi līdz Eiropai un tad tālāk pa Göta Kanal

Mūsu galvenais izaicinājums ir tikt uz priekšu pēc iespējas ātrāk, tomēr grozi kā gribi – slūžas un pretīmnākošie burātāji ir tik ātri cik tie ir. Šeit neko nevar pasteidzināt, tāpēc jau pēc dienas atkal esam Töreboda, kur paliekam uz nakti. Tā nu izmantojam laiku un dodamies nelielā apgaitā pa ciematu. Veikals, banka un kebabs. Pie veikala jauns puisis tirgo zemenes un vāc parakstus pret vietējo Swedbank un Nordea patvaļu – prasību visus norēķinus veikt ar maksājumu kartēm, neizmantojot skaidru naudu. Šajā akcijā piedalās arī citi tirgotāji, taču puisis atzīst, ka nez vai tas kaut ko mainīs, taču vismaz ir iespēja paust viedokli.

Iniciatīva pret banku patvaļuJāsaka, ka Zviedrijā ir iecienīti kebabi un tie savā ziņā ir līdzīgi visur, kur nākas tos ēst. Töreboda arī nav izņēmums. Pārsteidz salīdzinoši rūpīgais vietas iekārtojums, arī datorzāle :) Acīmredzot datoratkarība ir problēma ne tikai LV.Internets Töroboda kebabnīcā

Vēl pārsteidza Iecavas vārds pašā centrā – zem pulksteņa ar informāciju cik Iecava tālu atrodas. Pieļauju, ka tie, kas to tur uzlikuši, nav pacentušies paskaidrot pēcnācējiem -kāpēc :) Iecava Cik iznāk pieminēt LV, cilvēki zin, par ko ir stāsts un no kurienes mēs nākam. Tie paši pensionāri, kas skarbi mūs ekspluatē – tagad smaida un klusībā noteikti skauž, ka nav mūs galīgi piežmieguši, redzot, ka mēs burājam garām viņu garlaicībai.

Bez visa tā  ir arī daba un patīkami un mierīgi skati, kurus iznāk baudīt. Laiks ir pilnīgi mierā, nepūš arī vējš, tāpēc var paeksperimentēt ar fotogrāfijām un atspulgiem ūdenī.Vakars uz kanālaVēl nākas sastapt daudz un dažādu valstu burātājus. Pārsvarā dāņus, zviedrus, norvēģus, somus, vāciešus – pat ar Berlīnes pierakstu – arī holandiešus un pavisam reti LV vai EST burātājus. Bet redz kur viens holandietis (kas patiesībā ir viens pats uz sava divmastnieka WoeWei) dižojas ar savas jahtas oldschool apdari. Holandieša jahtas noformējums

Un te vēl viens īpašs veltījums lielākajai mana bloga lasītāju daļai – meitenēm. Mierīgā laikā arī pīles kļūst aktīvākas un meklē ēdiena iespējas pie jahtām. Kā reiz pie mūsu jahtas pienāca pīle ar mazo un jauko pīlēnu – ko arī nofotografēju un jūsu priekam pievienoju rakstam. Pīle un pīlēnsKā izdevās novērot – pīle nemaz neļāva mazajam pīlēnām kaut ko nebūt apēst – pati visu nolocīja.

Nākamais rīts ir ceļš pa kanālu uz leju ar mērķi nonākt Motala. Ko arī izdodas realizēt. Visa ceļa garumā mums seko lietus mākoņi, tomēr nepaspēj mūs galīgi izmērcēt un tā nonākam līdz Motala sausi un priecīgi. Lietus mākoņi seko mumsEs lasu. Ja ir mierīga burāšana, tad ir arī laiks palasītPa ceļam vēl noķeram varavīksni. VaravīksneVēl interesanti bija vērot, kā pasažieru kuģis izmanevrē cauri kanāla šaurajiem gaņģiem mežā un citur. Skats bija patieši intriģējošs un arī neparasts. Kuģis mežā

Tā nu ķēros klāt fotoaparātam, lai fiksētu latviešu foto vecmeistaru cienīgu drāmu padebešos. LV vecmeistaru stilā :)Drāma auga augumā. Drāma aug augumāTāpat pārsteidza arīdzan dzidrais ūdens Motala ostā – kuģu ceļā ļoti labi ar aci var saskatīt visu, ko gultne uzkrājusi gadu garumā - tajā skaitā gružus, alus bundžas, vecas ķēdes, dažādus akmens un betona klučus un visāda citāda veida mantību. Vismaz redzi, kam slīdi pāri.Dzidrais ūdens Motala ostā - tā ka viss redzams zem kuģa un dziļāk

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

2 komentāri


pievieno savu komentāru