Otrkārt, pasākumā tiešām trūka tēmu strukturēšana un noteikta virzīšanās no a uz b. Arī pasākuma beigas bija “norautas”, tomēr tie, kas prezentējās, to darīja interesanti, ar acīmredzamu entuziasmu – auditorijai patiesi patika.

Treškārt, valodas nozīme nav primāra mūsdienās (ja vien Jums, swappi, nav 80 gadi) nozīmīga loma ir tieši vēstījumam. Arī šoreiz. Diskusijas dalībnieki noteikti tīši izmantoja vienkāršu, žargonismu un svešvārdu pilnu valodu, jo auditorija, kuras uzmanību tai nepārtraukti bija jāuztver, 90% sastāvēja no studentiem. Protams, tas nenozīmē, ka mēs savādāk nesaprotam. Bet tāda ir mūsu paaudze un tādi ir vai būs arī Jūsu bērni.

Diskusija bija interesanta – paldies par šo iespēju.

manuprāt, nevar runāt par medijiem kā par kaut ko pašu par sevi. tur tomēr ir diezgan svarīgi, ka tā tomēr ir informācija un tās pasniegšanai ir savi mērķi.

žurnālisti jau protams var stāstīt par objektivitāti, demokrātiju, utt., ko viņi it kā pārstāv. tomēr pastāv konkrētas tēmas, kuras paceļ un citas, par kurām nerunā. tas jau nav objektīvi, lai gan šī izceltā tēma ir apskatīta no visiem žurnālistam pieejamajiem viedokļu avotiem.

lai ko mēs te arī nedomātu, visu šo info štelli uztur tie, kuriem vajag, lai iedzīvotājs sēž pie kompja, vakarā atpūšas pie TV un no rīta uzzina to pašu, ko visi – kas šobrīd notiek.

pārējie (it sevišķi paši žurnālisti, blogeri, utt.) paši grib būt slaveni un populāri – tādi, kuros vispār jebkurš ieklausās un tādi, kuru viedoklis kaut ko ietekmē.

burtam un bildītēm ir tāds mistisks spēks – to cilvēki uztver par īstenību un patiesībā jebkas uzrakstītais vai parādītais par tādu arī kļūst.

tas tad visus arī vilina.

bet pabeidzot to sākuma domu:

paradigma būs tāda – tad, kad nevienam neko no citiem nevajadzēs (neko pārdot vai iestāstīt jebkurās šo vārdu nozīmēs) nevajdzēs arī nekādus mēdijus.

tad arī mēs visi dzīvosim laimīgi. bet tas diez vai notiks

Lai kļūtu par labu satura ražotāju, ir jābūt speciālistam attiecīgajā nozarē, par ko raksta. Kvalitāti jau negarantē tas, caur kuru kanālu to saturu laiž.

Un cik var klausīties to džeku, kas visu laiku atvainojas par savu teikto?
“(…)kas mani reāli uzrunā”, – vispirms vajadzētu iemācīties runāt, pirms gribēt kļūt par “kvalitatīva mēdija piedāvātāju”!

Par kvalitatīvo kritisko masu gan var piekrist, tās nav, un nebūs, ja nepacelsim izglītības laktiņu.

“Mēdiju parstāvji”, vai tad jūs nejūtat, cik jūsu latviešu valoda ir notrulinājusies?

Kaža vienīgais jēdzīgais. Pārējie antiņi.