Prieks būt Latvijā

Nu jau kādu laiku jūtu vainas apziņu, ka klusēju un neko nerakstu. Lai gan ir tā, ka patiesībā doma virpuļo un virmo un spiež rakstīt. Bet lai visas tās domas uzrakstītu – vajadzētu visu pasaules laiku. Tāpēc saņēmos un koncentrēti salikšu burtus, lai varētu saprast – kas ir mainījies un kā es jūtos pēc Šanhajas.

Jūtos labi. Šanhajas piedzīvojumi atstājušas neizdēšamas pēdas – kā gan savādāk. Taču atgriežoties mājās – esmu neizsakāmi priecīgs. Par to, ka dzīvoju Latvijā. Par to, ka runāju latviski. Par to, ka ir mājas kur atgriezties. Un patiesībā justies piederīgam un būt savā vietā. Pēc šī gada daudzajiem ceļojumiem, kas jau bijuši – Ķīnā, HongKongā, Makao, Serbijā, Bulgārijā, Indijā, Krievijā, Ungārijā, Slovākijā – kārtējo reizi jūtos kā Sprīdītis. Ne jau kāds urrā patriotisms manī mīt, bet sajūta, ka ir labi pasaulē, bet mājās – labāk. Tas nav uzspiests viedoklis vai stereotips, kam iznāk sekot. Tā ir paša pieredze. Man patīk, ka šeit ir kluss, naktī ir tumšs, dienā ir zilas debesis (kad nav apmācies), cilvēki ir mierīgi un nesteidzīgi un ir kur domai un skatam aizklīst. Ir laimes mirkļi šeit – vairāk kā jebkur citur. Ir man svarīgi cilvēki un ir prieks, ka varu būt ar viņiem kopā būtiskos brīžos.

Pagājušā nedēļā uzsākām lekciju ciklu Latvijas augstskolās par Latvijas dalību Pasaules EXPO izstādē – par pieredzi un mācībām nākotnei. Tiekoties ar studentiem un skolēniem (pieprasījumi uzstāties nāk klāt arvien vairāk – ne tikai augstskolās) un visiem interesentiem stāstu par šo laimes sajūtu, kas mani apciemo Latvijā – vairāk kā jebkur citur. Un saku to ko jūtu – varam būt laimīgi, ka dzīvojam šeit un tagad.

No citas puses – mēs nedrīkstam iesērēt un sagaidīt, ka laime vienkārši būs – mums ir jāiet pasaulē, jāmācās un jārāda pasaulei, cik radoši un interesanti esam. EXPO mācība ir laba tādā ziņā, ka spējām piesaistīt pasaules uzmanību un esam ieguvuši pozitīvu atpazīstamību, kas būtu jāizmanto, lai mums pasaulē klātos vēl labāk. Šajā sakarā arī aicinu noskatīties šo filmu, kurā aculiecinieki – tie, kas ir bijuši Latvijas paviljonā – stāsta, kā tas ir nesis Latvijas vārdu pasaulē un kāpēc mēs esam lepni par sevi. Mums jābūt lepniem – savādāk nemaz nevaram iet pasaulē. Un dalība EXPO noteikti ir tas, par ko varam būt lepni.

Patīkami, ka laikā, kad mēs Šanhajā veicinājām Latvijas atpazīstamību uz lielās pasaules oficiālās skatuves, uz dažādām mazajām – patiesībā ne tik mazajām – specializētajām pasaules skatuvēm – citi latvieši rādīja piemēru, kā mums ir jāiet pasaulē – kā ir jādomā un kas ir jādara. Šeit es konkrēti domāju par Ernestu Štālu un viņa pēdējā mēneša piedzīvojumiem -par to, kā viņa gāja Silikona ielejā un kā veicās Londonā. Ar Ernestu vēlāk būs saruna par šo tēmu arī video formātā tepat manā blogā.

Tāpat es zinu, ka viens no labākajiem šobrīd Latvijā strādājošajiem grafiskā dizaina speciālistiem Miķelis Baštiks kopā ar Aigaru Mami ir radījuši starptautiski atzītu Latvijas EXPO paviljona grafisko identitāti un ir likuši runāt labākos vārdus par mūsu valsti. Un tas iedvesmo ne tikai mani – tas dara lepnus daudzus, kas ar mums roku rokā strādājuši.

Kāpēc to visu rakstu? Sakritības dēļ šodien ir 18. novembris – Latvijas proklamēšanas 92. gadadiena. Un tāpēc kā reiz nāk prātā domas, kā padarīt Latviju par labāku vietu dzīvei sev un citiem – nevis pasauli lāpīt, bet ar konkrētu, mērķtiecīgu darbu veicināt katra paša izaugsmi un mūsu kopējo izaugsmi. Ko es daru? Palīdzu augt AERODIUM Latvijā un pasaulē būt konkurētspējīgam, aizraujošam un interesantam. Šogad kopā ar AERODIUM un Latvijas paviljona komandu palīdzēju Latvijai parādīties pasaulē pozitīvā gaismā Ķīnā un pasaulē. Ideju netrūkst arī nākotnei. Vai tas ir daudz vai maz? To saliks pa plauktiņiem lielais vērtētājs – LAIKS. Es ticu, ka laika gaitā pierādīsies tas, ka viss izdarītais ir bijis pareizs solis pretī izaugsmei un labklājībai nākotnē – gan pašam, gan sabiedrībai kopumā. Jūtu, ka patētiskie vārdi nav mana stiprā puse, bet lepnums tāpēc nemazinās. Labprāt uzklausīšu arī Tavas domas šajā sakarā – tepat komentāros.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

2 komentāri


  • Jā, prieks būt Latvijā!
    Prieks par to, ka man ir bijusi fantastiska Mamma
    Prieks par ambicioziem un sirsnīgiem kolēģiem
    Prieks par Latvijas censoņiem un radošajiem cilvēkiem
    Prieks par neskaitāmām enerģētiskajām un skaistajām Latvijas vietām
    Prieks par 4 gadalaikiem
    Prieks par skaistajām Latvijas meitenēm
    Prieks par taksistu, kas mani vakarnakt atvedot mājā iejūtīgi noprasīja: “Rīt galva nesāpēs?”
    Prieks arī par Tevi, Ansi

    Galva nesāp un sirds līksmo!

  • Arī es, lai gan mācos Dānijā, nepārtraukti esmu aizņemta domās, kā uzlabot mūsu Latviju.
    Redz, mums ir miljons iemeslu, kāpēc Latvija ir labākā valsts pasaulē, kas protams ar sarkastisku noskaņu veidota.
    Man ir ideja izveidot lapu par tēmu – how to really improve Latvija, kur mēs blogotu gan par ārzemēs nošpikotām idejām, gan to, kas mūsu zemē ir patiesi labs.
    Jautājums šī bloga autoram, varbūt vēlies sadarboties šāda nolūka labad?

pievieno savu komentāru