Pirmā diena

Heeey! Pirmā burāšanas diena ir aiz muguras. Domāju, ka varēšu uzrakstīt jau vakar, bet godīgi jāsaka – nogurums bija tāāāāāds, ka knapi varēju parunāt – kur nu vēl rakstīt. Arī rakstīšana sagurumā īsti nevedas. Tāpēc nolēmu izgulēties un tad ķerties klāt pirmās dienas aprakstam, kas bija vakar – 2. jūlijs.Par ko mēs domājam, esot uz jahtas? Pirmkārt, par vēju – par to, kā tas pūš, cik stipri, kādā virzienā. Tas ir nr.1. Piektdienas vakarā pētījām dažādas kartes un domājām, kad labāk doties ceļā. Tika apskatīti dažādi varianti naktī – laika posmā no 3 līdz 6. Tā nu pamodāmies ap 4 un sākām fināla sagatavošanos, lai varētu droši doties ceļā. Bija jau gaišs, saule grasījās aust un mēs bijām gatavi doties. Rīts Ventspils jahtu ostāRīts Ventspils jahtu ostāAp pus6 devāmies ārā ar motoru un pa Ventspils vārtiem – starp abiem moliem – izgājām 5:45. Un ceļojums varēja sākties. Saule jau bija uzlēkusi un sāka apspīdēt mūsu ceļu līdz pat vakaram. Vējš izskatījās mierīgs, ar iespēju pieaugt dienas laikā un tieši tā arī notika. Pie Latvijas krastiem gājām ar 3.5 mezgliem stundā iesākumā, pie Zviedrijas krastiem uz vakarpusi vējš bija pieņēmies spēkā un mēs gājām ar kādiem 5-6 mezgliem. Kopumā bijām domājuši, ka ceļā varētu pavadīt ap 20 stundām. Taču labā laika dēļ nonācām Gotlandes Ostā Slitē tieši pēc 16 stundām – ar saules rietu. Kas mēs esam, kas burā? Esam trīs cilvēki. Bez manis ir vēl divi kapteiņi – viens ir pieredzējis tāljūras kapteinis Ralfs (kam pieder jahta).RalfsOtrs kapteinis – kas ir jūras jahtu kapteinis – ir mans tēvs Juris, burātāju aprindās plašāk pazīstams kā Kaķis – tā iesaukts dēļ savas veiklības, kas šobrīd – 69 gadu vecumā nemaz nav gājusi mazumā. Mans tēvs Juris aka KaķisNu tā. Un vēl esmu es – ar sešām burāšanas vasarām bagāžā un vēlmi izbaudīt burāšanas brīnumu. Kuru – starp citu – šobrīd var tiešām baudīt, jo cilvēka ģēnijs ir radījis tik daudz dažādu ierīču, kādu nebija tajos laikos, kad burāju un kuras atvieglo pašu burāšanas procesu – šeit es domāju par navigācijas sistēmām, kas uz monitora rāda Tev visu “dzīvajā” un Tev faktiski ir tikai jāseko informācijai un jādarbojas. Manas angļu valodas dēļ un tā dēļ, ka māku apieties ar gadžetiem, esmu izvēlēts par vecāko navigācijas sistēmas operatoru, kuru arī diezgan ātri apgūstu, tādējādi mēs ātri nosakām pareizu kursu un virzamies mums vajadzīgajā virzienā. Pa ceļam uztaisam kontrolpunktus, izrēķinām reālo ātrumu un dodamies tik uz priekšu. Vējš pūš un saule spīd – ko vēl vairāk var vēlēties. Nav arī mob. telefona zonas :) Kaķis stūrēMans tēvs kā pieredzējis burātājs kontrolē procesu un ir klāt pie svarīgākajām norisēm – burām un stūrēšanas. Arī es pamanos kādas 4 stundas nostūrēt – kas ir normāls maiņas garums šādos ceļojumos. Esmu gan pamatīgi saguris no pēdējo nedēļu ballītēm, kā arī – domāju – jūras gaiss dara savu un kādā brīdī tik neatvairāmi uznāk miegs, ka dodos kajītē gulēt. Tā īsti aizmigt gan neizdodas, jo viļņi paliek lielāki – ap 1 metru, bet vismaz varu atlaisties. Pēc tādas trīs stundu atlaišanās esmu atkal možs un gatavs doties ārā no kajītes.

Man pašam burāšanā patīk ceļojuma gars un sajūta, ka viss turpmākais būs pilnīgs jaunums – nekas nespēj sacensties ar šo sajūtu. Man patīk nezināmā atklāšana un man patīk jaunu vietu apgūšana. Nekad neesmu bijis Gotlandē un vēl ar pa jūru, tāpēc viss intriģē un patiešām interesanta ir navigācija garām mazajām saliņām un dažādiem šaurumiem, kuri ir pareizi jāapbrauc, lai nokļūtu uz farvatera jeb kuģu ceļa, kas izveidots speciāli tādēļ, lai kuģi varētu ieiet ostā droši. Tā navigējam ar GPS palīdzību un pavisam drīz jau esam klāt Slite ostā. Šeit valda pilnīgs miers un klusums – ir sestdienas vakars un ostas meistara māja ir tukša. Ir vien daži jūrnieki – nedaudz iereibuši, kuri gan ir labvēlīgi noskaņoti. Mēs dodamies gulēt – jo nogurums ir liels un svarīgākais šodien ir padarīts – mēs esam nonākuši galā ātri un veiksmīgi (dzirdējām, ka Latvijā ārdījās vētra) un esam pelnījuši atpūtu. Slites jahtu osta šobrīd, kad rakstu šo gabalu.

Rakstu šo gabaliņu, kamēr kapteiņi taisa brokastis. Ar darbu dalīšanu mums problēmu nav – es atbildu par saziņu angļu valodā un navigāciju, kā arī komunikāciju. Kapteiņi sadala citus sadzīves darbus savā starpā, taču visi koleģiāli pieslēdzas uz svarīgiem darbiem – kā piemēram sakārtot visas mantas, lai tās netraucē un katra no lietām ir savā vietā. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka uz jūras viss ir savstarpēji saistīts un kārtība palīdz tikt uz priekšu – gan burāšanā, gan sadzīvē. Kārtībā šajā izpratnē galvenokārt saistīta ar to, ka burāšanai svarīgās lietas – šotes, buras, vinčas, gali – viss ir jātur noteiktās vietās un noteiktā veidā sakārtoti, lai burāšanas procesā tas viss strādā un netraucē burāt. Starp citu – ja gadījumā nezināt – tad pārtikas glabāšana uz jahtas notiek šādi.Kā glabājam pārtiku uz jahtas?Jā – un tad par pašu jahtu, ar kuru burājam. Tā ir Zviedrijā būvēta jahta ar skaisto nosaukumu “Belinda”. Tā ir 8.8 metrus gara, ar kajīti četriem cilvēkiem, ar WC(!), ar 30 kv.m. burām, Raymarine 70 navigācijas sistēmu – radars, GPS un visādi tādi piederumi. Un mūsu komanda uz klāja.Jahta Belinda ar kuru burājam, noenkurota Slites ostāŠimbrīžam viss. Turpinājums sekos.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

3 komentāri


  • Interesanti. A no kurienes internets? Kkaads supersatelīts vai pieslēdzies tikai no pieturpunktiem?

  • Heijā! Man prieks,ka esat nokļuvuši limīgi Slitē! Tie ” bezsakari ” mājiniekus var padarīt trakus ( es domāju nezonu mob.Telefonam.Tagad nebrīnos,ka manējie satraucās,kad zināja ,ka es jūra,bet sakaru ta nav! Gotlande man ļoti patīk.Ja ir iesp;eja,aizej iemalko rīta kafiju kādā no mazajiem kafūzīšiem.Tās ir tādas seviškas sajūtas,kad satiec vietējos un viss tik rimti un pozitīvi.Neaizmirsti,ka otra,vai nākamā tasīte kafijas par brīvu :) ( domāju ka viņi šo tradīciju nav atcēluši)Sveiciens abiem bārdaiņiem!

pievieno savu komentāru