Pilsētas ikdiena mūsu maršrutos

Yeah! Pilsētas pulss ir mani vienmēr nodarbinājis tādā ziņā, ka ir bijušas sajūtas par un ap pilsētu, kuras vienmēr esmu izdomājis pie sevis, bet nekur iepriekš nekad neesmu publiskojis savas domas. Šonedēļ savukārt notika tāds patīkams notikums, kas tādā kā nopietnākā līmenī dod manām sajūtām kontekstu un esmu gatavs ar tām dalīties.

Man vienmēr ir bijusi sajūta par pilsētu, kas ne vienmēr ir bijusi balstīta pieredzē. Ir sajūta, par vietām, kur man patīk atrasties un kur nepatīka atrasties. Un tā sajūta ir jau sen – kopš bērnības. Un tagad, sēžot Stambulā, atceros ka šī pilsēta arī ir zināmā mērā radījusi man sajūtu, kurā man patīk atgriezties. Un ir vietas arī šeit ar savu īpašo auru un pieredzi.

Bet šajā visā sakarā man izdevās parunāties ar Viesturu Celmiņu – jaunās paaudzes sociologu, kurš ir pievērsies pilsētas aktualitātēm un mēgina saprast, kas ir un kas nav pilsēta. Par ko mēs ar Viesturu runājām?

• Par Viestura skeitera pieredzi
• Par pilsētas tēmu studijām ASV un Kembridžā, Apvienotajā Karalistē
• Par lekciju lasīšanu un lekciju cenām Latvijā
• Kāpēc var patikt Tērbatas iela un var nepatikt Čaka iela
• Par transporta radīto mērogu un arhitektūras zelta griezumu
• Par patīkamām vietām Rīgā
• Par psihoģeogrāfiju
• Par to, kā likt lietā iegūtās zināšanas
• Par Le Korbizjē un atvērto pilsētas kodu
• Par 24 stundu pilsētu un infrastruktūru
• Par zināšanu pārvēršanu dzīvē Latvijā (ja Dievs vēlēsies)
• Par nākotni RTU pasniedzēja statusā
• Par to, kas patīk

Un te tad arī pati intervija. Lietojiet uzmanīgi!http://www.vimeo.com/10488469