Par latviešu un Latvijas kino. Par panākumiem vai aizgājušo gadu godību. Par nākotni, kas nezināma nāk. Par lietām, kas sasāpējušas Latvijas kino vidē un turpina sāpēt. Un šodienas pasākums, no kura piedāvāju video, ir daļa no Latvijas kino sarežģītā likteņa. Kāds ir tas liktenis? Cik cilvēku, tik viedokļu. Nesen intervēju operatoru Kasparu Braķi par šo tēmu. Tomēr es pieturos pie tā viedokļa, ka ja mums Latvijā būtu neapstrīdami, labi, starptautiski konvertējami, skatītāju novērtēti darbi, pieļauju, ka šādas un līdzīgas akcijas nevienam nenāktu prātā rīkot. Tas, ka mums ir labi bērnu filmu režisori, animācijas filmu režisori, dokumentālo filmu režisori, mākslas filmu režisori – nav noliedzams. Jautājums ir – kāpēc pie visa šī lielā labo profesionāļu skaita mēs esam tur, kur mēs esam? Piketā, nevis Kannu, Toronto, Maskavas un citos festivālos (esam, esam – es mazliet pārspīlēju), bet tomēr. Tā publiskā sajūta paliek, ka atkal kaut kas nav labi, kāds ir apdalīts, kāds nav apmierināts. Kāpēc? Vai tiešām vaina ir menedžmentā vai pareizāk sakot tā trūkumā? Divi video no šīsdienas pasākuma. Kino – Eizenšteina Sapnis Ilona Bičevska šīsdienas pasākuma producente stāsta par pasākumu
Ja esi tviterī - Atbalsti:
īsuma par būtisko
Twitter Updates
Darbs EXPO paviljona sagatavošanā
Brokastis Šanhajā
VASARA!

ANSIS EGLE. rakstu blogu kopš 2009. gada 27.jūlija.










0 komentāri