Par Buzz un guerilla – Auzu pārslu šovs – VIDEO

Kas ir Auzu pārslu šovs? Tas ir manā dzīvē nozīmīgs pasākums, kuru EXTREME producentu apvienībā izlolojām un realizējām. Lai saprastu par ko stāsts, jāiet uz šo rakstu un jānoskatās noslēdzošais, trešais video līdz galam. Tur arī ir redzams neliels tīzeris, savukārt šajā klipā redzams tas, kā pasākums kopā izskatījās. http://www.vimeo.com/5826017

Bet par pašu pasākumu man ir sekojošs stāsts un atmiņas vislabākās. Patiesībā šī pasākuma mērķis bija “reklamēt” snovbordu – nesen nodibinātā Latvijas Snovborda Asociācija (RIP) nopietni rūpējās par tēmu. Skaidrs bija arī tas, ka pa īstam nebija skaidrs kā to vislabāk darīt. Un tāpēc talkā tika ņemta atjautība un lietas sāka notikt. Kur – protams, ka Latvijas augstākajā virsotnē  - Gaiziņā.

Pirmais uzdevums bija dabūt uz pasākumu cilvēkus. Tos, kas skatīsies un piedalīsies šajā visā. Tika radīta ideja – neparasto braucošo objektu konkurss, kurā piedalās visi, kas vēlas. Domāts – darīts. Ar Panorāmas operatoru palīdzību tika radīts īpašs klips (paldies Ansim Bogustovam) un lietas sāka notikt. Pirmā doma – kā šo klipu parādīt ne tikai centrālajā TV, bet arī reģionu TV stacijās? Viens zvans uz attiecīgo biroju, vienošanās par bartera tipa sadarbību un viss notiek. Tāds pats “gājiens” tiek realizēts arī reģionālajām radio stacijām. Pamatakmens iemūrēts. Mūsu pusē – reklamēt atbalstītājus pašā pasākumā uz vietas. Ko arī darām un viss nokārtots.

Otra lieta, nebūt ne mazāk svarīga – sponsors, kas var iedot kādu naudu, lai šo visu realizētu. Lai šo realizētu, tiek radīta leģenda (kas pēc būtības atbilst patiesībai) par to, ka Auzu pārslas dod spēku, kas nepieciešams lai paveiktu lielas lietas. Ar šo domu, konkrēti Inārs Bīrmanis, tiek nosūtīts uz A/S Rīgas Dzirnavnieks pie paša galvenā priekšnieka. Un notiek neticamais – priekšnieks notic šai idejai un Ls 5000 – tiem laikiem un arī šiem laikiem – liela nauda – ir ieskaitīta kontā un organizēšana var sākties.

Tālākais jau ir vēsture, bet fakts ir tāds, ka 1997. gada 2. martā Latvijā sāk ierasties tā laika labākie snovbordisti no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un mūsu pašu labākie braucēji. Un ir tikai viena problēma – līst lietus, kas kaut kādā ziņā nomāc visus sabraukušos. Neskatoties uz lietu, sacensības snovbordkrosā un slalomā notiek. Un viss lielākais vēl ir priekšā.

Tā nu aizvadam pirmo sacensību dienu un gatavojamies lielajai dienai, kas ir izsludināta masu medijos – 3. marts, kad paredzēts gan trako objektu brauciens, gan starptautiskās sacensības snovbordā ( pirmo reizi Latvijā ), gan auzu pārslas visiem bez maksas, gan šlāgergrupu koncerti un citi notikumi. Un pēkšņi notiek neticamais – 3. marta rītā plkst. 9:00 mākoņi izklīst un spīd SAULE! Neticami! Un līdz ar to sākas pasākums. Un sākas visai negaidīti.

Jo – plkst. 9:30 mēs pēkšņi saprotam, ka reklāma ir nostrādājusi un Gaiziņā sāk sarasties tik daudz cilvēku, ka nespējam šo cilvēku plūsmu regulēt. Uz ko tādu nebijām gatavi un transporta sistēma nestrādā. Vēl papildus tam nāk informācija, ka sarunātie zemesargi ar saviem putras katliem nav ieradušies, tāpat pa ceļam uz pasākumu ir salūzis mūzikas aparatūras busiņš. Un mēs esam bez putras un bez mūzikas. Lai kaut kādā veidā šo risinātu, tiek pieņemts lēmums vārīt putru pašiem Kaķīšu mājās pie ezera. Skaņas sistēmu varam aizstāt tikai ar megafoniem. Ko arī darām. Un tā – vadot labāko neparasto objektu konkursu lēzenajā nogāzē un snovborda sacensības Dāmu paradīzē, pasākums iet pilnā sparā līdz pat snovborda sacensību superfinālam, kas ap plkst. 15:30 norisinās Dāmu paradīzē. Neparasto objektu braucienu vērtē stingra žūrija mākslinieka, novadnieka Ivara Mailīša vadībā, snovborda sacensības tiesā starptautiska žūrija Kristapa Maulvurfa vadībā. Un mūsu iecerētais snovborda “reklamēšanas” gājiens izdodas. Pēc tam, kad par labāko objektu atzīts “Sagrauztais ābols” no Ziemeļu elektriskajiem tīkliem (Valmiera), visi skatītāji – un tādu bija tiešām daudz (tas jau video redzams) – pēc mūsu aplēsēm 5000 cilvēku, devās skatīties starptautisko snovborda sacensību noslēgumu. Kas arī bija jāpanāk. Labākie Latvijas, Igaunijas un Krievijas labākie snovbordisti sacenšas superfinālā. Rezultātā Dmitrijs Fesenko, tajā brīdī 14 gadus vecs, pārliecinoši uzvar. To visu redz liels skaits skatītāju un mērķis ir sasniegts. BUM! Labākais neparastais objekts saņem ceļojumu uz Prāgu – kā balvu.

Un pēc pasākuma plkst. 16:30 – mākoņi atkal sakļaujas, sāk līt lietus un līstošā lietus apsmidzināti, pasākuma organizatori ar maisiem rokās novāc netīrumus (daudz netīrumu), lai pasākuma vieta būtu sakopta un viss būtu kā iepriekš. To arī stundas laikā paveicam.

Vēl daži novērojumi par pozitīvo enerģiju. Pasākuma sagatavošanas laikā mūsu mazajai komandai bija tik daudz darāmā, ka visu bija gandrīz vai neiespējami izdarīt. Un šeit es atceros, kā iepazinos ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kas nāca un bija gatavi palīdzēt visam notikt. Tā es iepazinos ar Gati Čonku, kurš piedāvājās palīdzēt sasiet striķus pacēlāja āķiem (tos es pats biju uzlocījis kādus gabalus 40 – lai katram dalībniekam būtu iespēja izmantot pacēlāju sacensību laikā), kamēr mēs darījām citas lietas. Linns Nāzers un Eduards Paškevičs bija gatavi ar lāpstu stāvēt pie tramplīna un pieregulēt nosēdienu pēc katra lēciena (bija pavasaris un nosēdiens tika izdangāts viens divi). Un tas viss bija pašaizliedzīgi, ar mērķi palīdzēt, lai pasākums notiktu. Viss pašu rokās.

Pēc pasākuma visiem dalībniekiem Ērgļu kultūras namā sarūpētais Yaputhma Sound System koncerts paliek atmiņā ilgi un pozitīvā enerģija turpina izplatīties. Un šeit seko pārsteidzošākais atklājums. Esam noorganizējuši visu loģistiku ar autobusiem, kas pārvadā dalībniekus no sacensību vietas uz viesnīcu un pasākuma vietām. Un pēkšņi no autobusa gala, kur sēž krievi no Pēterburgas atskan skaidra latviešu balss. Un es nesaprotu – kas notiek? izrādās – viens no Pēterburgas delegācijas pārstāvjiem ir tīrs latvietis, kurš sācis runāt latviski tikai priekšpēdējā pasākuma dienā. Un es domāju – kāpēc tā? Un tad man parādījās tāda doma – Andrejs Kračkovskis – tā sauc puisi, visas šīs dienas ir ieklausījies ko un kā mēs darām ar domu pārbaudīt cik godprātīgi mēs šo visu darām. Un es droši varu pateikt, ka mēs visu šo pasākumu taisījām ar tādu apziņu, ka no tā būtu atkarīga visa mūsu dzīve. Un kā es sapratu – Pēterburgas delegācija to visu tiešām atzinīgi novērtēja. Bet par to vēlāk.

Pasākuma noslēgums ir izdevies un viss pasākums kopumā ir izdevies. Un sajūta ir – neaprakstāma. Un enerģija turpina plūst.

Pēc apmēram pusgada vai vairāk es saņemu ēpastu, kuru raksta pasaulē ievērojamakā un lielāka sniegadēļu ražotājkompānija Burton.Tā un tā – mēs esam dzirdējuši, ka Jūs mežā pulcējot milzīgas cilvēku masas un spiežat visus skatīties snovbordu. Es saku – jā, ir tāda lieta. Un tad es saprotu – Pēterburgas pārstāvji jau tajā laikā braukā pa ārzemēm un dalās iespaidos. Un par mūsu Auzu pārslu šovu viņi esot pastāstījuši augstākajā iespējamajā līmenī pasaules snovbordā. Un te nu ir tā pozitīvā enerģija – Burton vēlas ienākt neeksistējošā tirgū un veikt savu komercdarbību. Ko arī veiksmīgi sāk darīt sadarbībā ar BuruSports. Bet tas jau ir cits stāsts. Bet kāda ir mana mācība no visa šī ( ko šodien pieminēja arī Hans Reitz):

- tici savai idejai un nekad nepadodies

- pat ja Tev nav naudas, vienmēr ir iespējas izdarīt lietas, kas ir svarīgas

- ideja ir viss (vai gandrīz viss – vēl ir tās realizācija)

- buzz ir vērtīgākais mārketinga ierocis un nemaksā neko

- esi patiess

Lūk. Tādas atziņas esmu ņēmis no šī pasākuma un devies tālāk dzīvē. Viss šis ir 12 gadus sens, bet joprojām aktuāls.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

3 komentāri


pievieno savu komentāru