juhū – varētu izsaukties kā pusaudzis, kad sasniegti 18 gadi. Nevaru vairs atcerēties, kāpēc par to bija tā jāpriecājas, bet man šodien noritēja astoņpadsmitā diena Šanhajā. Viss man patika šodien, izņemot to, ka jutos kā ziemā – gaisa temperatūra noslīdēja līdz 5 ℃. Un sala visi – ne tikai es viens. Sala arī vācieši, ķīnieši un citi latvieši. Galvenokārt tas bija nepatīkami dēļ tā, ka nav līdzi ziemas drēbes – citādi var iztikt. Savukārt svētdien, kad Mihaels Šūmahers viesos pilsētā, sola līdz pat 23 ℃. Lūk! turpināt lasīt ‘18 
’
Turpmāk likšu klāt virsrakstam klāt ciparu, lai zinātu kura diena pēc skaita man šeit aiziet. Vispār šodien sapratu, ka tik ilgi no mājām nekad prom neesmu bijis. To es iedomājos sarunā ar mūsu tulku – gaidot tikšanos, pāspriedām šo un to par pieredzi un dzīvi. Jau vairāk kā divas nedēļas. Un joprojām ir interesanti. Šodienas laiks uzdzen drēgnumu, bet mana diena sākās agri. turpināt lasīt ‘Jocīgais laiks 17′
Jā, tieši tāda sajūta man ir šobrīd. Es nezinu kontekstu no veciem laikiem, bet šodien tiešām gribu redzēt un izbaudīt mieru un ieraudzīt kādu bērzu. Jo dzīvojoties pa betona džungļiem, ir ļoti viegli sailgoties pēc patiesas dabas – ārpus perfekti iekārtotiem skvēriem un mākslīgajām puķēm supermārketos. Vēl pēc vizītes vienā no uzņēmumiem sajutu urbāno sāli līdz mielēm. Bet par to tālāk. turpināt lasīt ‘Miers un bērziņš 16′
Jā, nemanot šeit pavadīto dienu skaits sasniedzis šādu ciparu! Kas to būtu domājis Bet šodiena bija īpaša ar to, ka darba kārtībā bija tikšanās, ko varētu nosaukt par super klasisku biznesa tikšanos, kur divas puses sanāk kopā pirmo reizi, viena otru neredzējušas un spriež. Vieni prezentē, otri apspriež. Katrā ziņā bija unikāla pieredze un arī tīri cilvēcīgi – interesanti, kāda ir biznesa kultūra kopumā. turpināt lasīt ‘15′
Šī diena ir nolemta atpūtai – miega bads ņem virsroku un saprotu, ka ir jāizguļas kārtīgi – un to arī daru – kopā noguļu kādas 1o stundas. Pēc kā jūtos daudz labāk. Vēl kādu ananāsu uzēdu brokastīs un esmu gatavs atpūtai. Tādai, uz kuru velk Šanhajas lietainais laiks – mani tas konkrēti velk uz skumju jeb blūzu. Tieši šodien. Jo zinu, ka Rīgā spīd saule un pavasaris pilnā sparā nāk virsū. Par to – protams – ir prieks, bet šeit līst kā no spaiņiem, debeskrāpju mices ir iegrimušas mākoņos un neredzu par ko priecāties. turpināt lasīt ‘Svētdienas blūzs Šanhajā – četrpadsmitā diena’
Esmu atrodams arī: