Hans Reitz II at SSE Riga, Creative Sustainability – VIDEO!

kā jau solīts – šodien Hans Reitz turpināja stāstījumu par savu dzīvi un pastāstīja nedaudz par savu dzīves profesoru, kurš Hansu pašu šobrīd jau sācis saukt par draugu. Stāsts  ir par 2006. gada Nobela Miera prēmijas laureātu Muhammad Yunus. Klips ir tieši tas pats, ko Hans šodien rādīja auditorijā. YouTube Preview Image

Pēc šī klipa turpinājās lekcija, kurā Hans stāstīja par savu dzīvi, par dažādiem dzīves faktiem un par to, kā padarīt savu dzīvi jēgpilnu. Daudz tika runāts par to, kādā veidā mēs iegūstam tās vai citas lietas un kādā veidā mēs tās patērējam. Un kāpēc mēs darām tās vai citas lietas. Kādas bija šodienas atziņas?

- padomā, ko patērē un kāpēc

- kā izglābt tos, kas atrodas patiešām lielas katastrofas priekšā

- kā veicināt radošo saplūšanu

- lēmumu pieņemšanā vairāk jāiesaista sievietes

Bija daudzi skaitļi, bija arī daudzi jautājumi un bija pilnāka zāle kā iepriekš. Hans neapšaubāmi ir plaša profila uzņēmējs. Kā jau vakar minēju, viņam ir savs kafijas bizness un plašāku informāciju par šo visu var atrast šeit.

Kopumā – sajūta, ka mēs vēl varam kaut ka izdarīt. Tagad, šodien, rīt. Bet nepieciešama patiešām viena lieta, kas attiecas uz visiem vienādi – spēja sadarboties. Pēc Hans lekcijas man turpinājās šīsdienas kultūras piedzīvojumi, bet par to jau nākamajā postā. Neliels video no Hans šīsdienas uzrunas.http://www.vimeo.com/5847412

Par Buzz un guerilla – Auzu pārslu šovs – VIDEO

Kas ir Auzu pārslu šovs? Tas ir manā dzīvē nozīmīgs pasākums, kuru EXTREME producentu apvienībā izlolojām un realizējām. Lai saprastu par ko stāsts, jāiet uz šo rakstu un jānoskatās noslēdzošais, trešais video līdz galam. Tur arī ir redzams neliels tīzeris, savukārt šajā klipā redzams tas, kā pasākums kopā izskatījās. http://www.vimeo.com/5826017

Bet par pašu pasākumu man ir sekojošs stāsts un atmiņas vislabākās. Patiesībā šī pasākuma mērķis bija “reklamēt” snovbordu – nesen nodibinātā Latvijas Snovborda Asociācija (RIP) nopietni rūpējās par tēmu. Skaidrs bija arī tas, ka pa īstam nebija skaidrs kā to vislabāk darīt. Un tāpēc talkā tika ņemta atjautība un lietas sāka notikt. Kur – protams, ka Latvijas augstākajā virsotnē  - Gaiziņā.

Pirmais uzdevums bija dabūt uz pasākumu cilvēkus. Tos, kas skatīsies un piedalīsies šajā visā. Tika radīta ideja – neparasto braucošo objektu konkurss, kurā piedalās visi, kas vēlas. Domāts – darīts. Ar Panorāmas operatoru palīdzību tika radīts īpašs klips (paldies Ansim Bogustovam) un lietas sāka notikt. Pirmā doma – kā šo klipu parādīt ne tikai centrālajā TV, bet arī reģionu TV stacijās? Viens zvans uz attiecīgo biroju, vienošanās par bartera tipa sadarbību un viss notiek. Tāds pats “gājiens” tiek realizēts arī reģionālajām radio stacijām. Pamatakmens iemūrēts. Mūsu pusē – reklamēt atbalstītājus pašā pasākumā uz vietas. Ko arī darām un viss nokārtots.

Otra lieta, nebūt ne mazāk svarīga – sponsors, kas var iedot kādu naudu, lai šo visu realizētu. Lai šo realizētu, tiek radīta leģenda (kas pēc būtības atbilst patiesībai) par to, ka Auzu pārslas dod spēku, kas nepieciešams lai paveiktu lielas lietas. Ar šo domu, konkrēti Inārs Bīrmanis, tiek nosūtīts uz A/S Rīgas Dzirnavnieks pie paša galvenā priekšnieka. Un notiek neticamais – priekšnieks notic šai idejai un Ls 5000 – tiem laikiem un arī šiem laikiem – liela nauda – ir ieskaitīta kontā un organizēšana var sākties.

Tālākais jau ir vēsture, bet fakts ir tāds, ka 1997. gada 2. martā Latvijā sāk ierasties tā laika labākie snovbordisti no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un mūsu pašu labākie braucēji. Un ir tikai viena problēma – līst lietus, kas kaut kādā ziņā nomāc visus sabraukušos. Neskatoties uz lietu, sacensības snovbordkrosā un slalomā notiek. Un viss lielākais vēl ir priekšā.

Tā nu aizvadam pirmo sacensību dienu un gatavojamies lielajai dienai, kas ir izsludināta masu medijos – 3. marts, kad paredzēts gan trako objektu brauciens, gan starptautiskās sacensības snovbordā ( pirmo reizi Latvijā ), gan auzu pārslas visiem bez maksas, gan šlāgergrupu koncerti un citi notikumi. Un pēkšņi notiek neticamais – 3. marta rītā plkst. 9:00 mākoņi izklīst un spīd SAULE! Neticami! Un līdz ar to sākas pasākums. Un sākas visai negaidīti.

Jo – plkst. 9:30 mēs pēkšņi saprotam, ka reklāma ir nostrādājusi un Gaiziņā sāk sarasties tik daudz cilvēku, ka nespējam šo cilvēku plūsmu regulēt. Uz ko tādu nebijām gatavi un transporta sistēma nestrādā. Vēl papildus tam nāk informācija, ka sarunātie zemesargi ar saviem putras katliem nav ieradušies, tāpat pa ceļam uz pasākumu ir salūzis mūzikas aparatūras busiņš. Un mēs esam bez putras un bez mūzikas. Lai kaut kādā veidā šo risinātu, tiek pieņemts lēmums vārīt putru pašiem Kaķīšu mājās pie ezera. Skaņas sistēmu varam aizstāt tikai ar megafoniem. Ko arī darām. Un tā – vadot labāko neparasto objektu konkursu lēzenajā nogāzē un snovborda sacensības Dāmu paradīzē, pasākums iet pilnā sparā līdz pat snovborda sacensību superfinālam, kas ap plkst. 15:30 norisinās Dāmu paradīzē. Neparasto objektu braucienu vērtē stingra žūrija mākslinieka, novadnieka Ivara Mailīša vadībā, snovborda sacensības tiesā starptautiska žūrija Kristapa Maulvurfa vadībā. Un mūsu iecerētais snovborda “reklamēšanas” gājiens izdodas. Pēc tam, kad par labāko objektu atzīts “Sagrauztais ābols” no Ziemeļu elektriskajiem tīkliem (Valmiera), visi skatītāji – un tādu bija tiešām daudz (tas jau video redzams) – pēc mūsu aplēsēm 5000 cilvēku, devās skatīties starptautisko snovborda sacensību noslēgumu. Kas arī bija jāpanāk. Labākie Latvijas, Igaunijas un Krievijas labākie snovbordisti sacenšas superfinālā. Rezultātā Dmitrijs Fesenko, tajā brīdī 14 gadus vecs, pārliecinoši uzvar. To visu redz liels skaits skatītāju un mērķis ir sasniegts. BUM! Labākais neparastais objekts saņem ceļojumu uz Prāgu – kā balvu.

Un pēc pasākuma plkst. 16:30 – mākoņi atkal sakļaujas, sāk līt lietus un līstošā lietus apsmidzināti, pasākuma organizatori ar maisiem rokās novāc netīrumus (daudz netīrumu), lai pasākuma vieta būtu sakopta un viss būtu kā iepriekš. To arī stundas laikā paveicam.

Vēl daži novērojumi par pozitīvo enerģiju. Pasākuma sagatavošanas laikā mūsu mazajai komandai bija tik daudz darāmā, ka visu bija gandrīz vai neiespējami izdarīt. Un šeit es atceros, kā iepazinos ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kas nāca un bija gatavi palīdzēt visam notikt. Tā es iepazinos ar Gati Čonku, kurš piedāvājās palīdzēt sasiet striķus pacēlāja āķiem (tos es pats biju uzlocījis kādus gabalus 40 – lai katram dalībniekam būtu iespēja izmantot pacēlāju sacensību laikā), kamēr mēs darījām citas lietas. Linns Nāzers un Eduards Paškevičs bija gatavi ar lāpstu stāvēt pie tramplīna un pieregulēt nosēdienu pēc katra lēciena (bija pavasaris un nosēdiens tika izdangāts viens divi). Un tas viss bija pašaizliedzīgi, ar mērķi palīdzēt, lai pasākums notiktu. Viss pašu rokās.

Pēc pasākuma visiem dalībniekiem Ērgļu kultūras namā sarūpētais Yaputhma Sound System koncerts paliek atmiņā ilgi un pozitīvā enerģija turpina izplatīties. Un šeit seko pārsteidzošākais atklājums. Esam noorganizējuši visu loģistiku ar autobusiem, kas pārvadā dalībniekus no sacensību vietas uz viesnīcu un pasākuma vietām. Un pēkšņi no autobusa gala, kur sēž krievi no Pēterburgas atskan skaidra latviešu balss. Un es nesaprotu – kas notiek? izrādās – viens no Pēterburgas delegācijas pārstāvjiem ir tīrs latvietis, kurš sācis runāt latviski tikai priekšpēdējā pasākuma dienā. Un es domāju – kāpēc tā? Un tad man parādījās tāda doma – Andrejs Kračkovskis – tā sauc puisi, visas šīs dienas ir ieklausījies ko un kā mēs darām ar domu pārbaudīt cik godprātīgi mēs šo visu darām. Un es droši varu pateikt, ka mēs visu šo pasākumu taisījām ar tādu apziņu, ka no tā būtu atkarīga visa mūsu dzīve. Un kā es sapratu – Pēterburgas delegācija to visu tiešām atzinīgi novērtēja. Bet par to vēlāk.

Pasākuma noslēgums ir izdevies un viss pasākums kopumā ir izdevies. Un sajūta ir – neaprakstāma. Un enerģija turpina plūst.

Pēc apmēram pusgada vai vairāk es saņemu ēpastu, kuru raksta pasaulē ievērojamakā un lielāka sniegadēļu ražotājkompānija Burton.Tā un tā – mēs esam dzirdējuši, ka Jūs mežā pulcējot milzīgas cilvēku masas un spiežat visus skatīties snovbordu. Es saku – jā, ir tāda lieta. Un tad es saprotu – Pēterburgas pārstāvji jau tajā laikā braukā pa ārzemēm un dalās iespaidos. Un par mūsu Auzu pārslu šovu viņi esot pastāstījuši augstākajā iespējamajā līmenī pasaules snovbordā. Un te nu ir tā pozitīvā enerģija – Burton vēlas ienākt neeksistējošā tirgū un veikt savu komercdarbību. Ko arī veiksmīgi sāk darīt sadarbībā ar BuruSports. Bet tas jau ir cits stāsts. Bet kāda ir mana mācība no visa šī ( ko šodien pieminēja arī Hans Reitz):

- tici savai idejai un nekad nepadodies

- pat ja Tev nav naudas, vienmēr ir iespējas izdarīt lietas, kas ir svarīgas

- ideja ir viss (vai gandrīz viss – vēl ir tās realizācija)

- buzz ir vērtīgākais mārketinga ierocis un nemaksā neko

- esi patiess

Lūk. Tādas atziņas esmu ņēmis no šī pasākuma un devies tālāk dzīvē. Viss šis ir 12 gadus sens, bet joprojām aktuāls.

Hans Reitz stāsts SSE Riga open lekciju sērijā – HD VIDEO!

Patiesībā, liels prieks, ka notiek atvērtā tipa lekcijas un arī cilvēki uz tām pulcējas. Varētu, protams, gribēt vairāk cilvēku lekcijās, bet arī šis nav slikti priekš darba dienas noslēguma.

Lekcija SSE Rīga Sorosa audtorijā. Uzstājas Hans Reitz.

Lekcija SSE Rīga Sorosa audtorijā. Uzstājas Hans Reitz.

Bet lekcija būtībā bija Hans Reitz stāsts par savu dzīvi, kā viņš ir sasniedzis to, ko viņš ir sasniedzis un tādi īsi padomi, uz ko dzīve nepieciešams koncentrēties:
- nevajag koncentrēties uz naudu, bet uz līdzsvaru savā dzīvē, vajag būt laimīgam ar to, kas Tev ir, tad nauda pati atnāks;
- vajag spēt iztikt ar to, kas Tev ir – mana pēdējā laika TOP atziņa – neplūkt augļus, kurus neesi nopelnījis;
- nevajag ierauties sevī, vajag sazināties ar citiem un palīdzēt citiem tik, cik Tu spēj – nesavtīgi;
- vajag spēt nolikt savu ego malā (esmanmanis – bija tāds mošķis vienā bērnu grāmatā) un spēt vienoties sadarbībai.

Šīs lietas es sadzirdēju paralēli ar citām lietām, par kurām trīs bērnu tēvs no Bavārijas stāstīja  - kā viņš sācis savu pirmo uzņēmējdarbību 12 gadu vecumā, organizējot košļājāmo gumiju novākšanu dažādās publiskās vietās, kā turpinājis ar medus tirdzniecību un kā 7 gadus pavadījis Indijā. Kā atgriezies mājās pēc 7 gadiem ar 500 vācu markām kabatā un kā uzsācis savus esošo darbību, izveidojot kompāniju, kas gadā apgroza 20m EUR dažādos darījumos ar šīs pasaules varenajiem.

Klausoties šo visu, kā arī jautājumus un atbildes, neviļus pieķēru sevi pie domas, ka daudz kas no stāstītā patiešām ir iespējams. Varbūt pat viss. Vēlāk pēc lekcijas piedaloties podraide.lv ierakstā, dzirdēju domu par to, par ko pats biju aizdomājies un ko pats biju sajutis – problēma ar kritiskās masas savākšanu Latvijā jebkādā jomā, lai viss izdotos. Vai tiešām mūsu tirgus ir par mazu dažādu jaunu lietu radīšanai? Domāju, ka par šo noteikti varētu izvērsties diskusija. Kāpēc es par to aizdomājos? Hans stāstīja par to, kā vienkārši pārdodot medu, viņš kopā ar draugu salīdzinoši ātri ir ticis pie turības (kas arī kalpoja par pamatu 7 gadiem, kas pavadīti Indijā). Un kā viņš pats minēja – nopelnīt naudu nav problēma (arī pieturos pie šī uzskata). Ja vēl būtu šī kritiskā masa…Latvijā.

Taču interesantākais bija tas, ka Hansa teiktajā manuprāt bija kāda eleganta doma, ko es savā prātā esmu daudz un daudz reizes apdomājis – kā nopelnīt naudu jēdzīgi? Tā, lai tavi sadarbības partneri ir apmierināti, lai visi iesaistītie ir apmierināti un lai pasaule no tā nekļūtu sliktāka un noplukusi. Šī tēma mani aizķer un Hans nedaudz pastāstīja par savu kafijas biznesu un tā ētiskajiem aspektiem, kas lika kārtējo reizi padomāt – cik ētiskā pasaulē dzīvojam un kā to padarīt labāku.

Šis posts nav par pasaules lāpīšanu, bet par to, ka cenšoties apliecināt sevi kārtējā (iedomātā vai reālā) statusa pakāpienā, mēs aizmirstam par pasauli sev apkārt. Tāpēc es izlēmu vienu lietu – izpētīt, kā šādā veidā iespējams funkcionēt un kā šādu principu varētu pielietot dzīvē tepat Latvijā. Pielietot to tā, ka strādāt un pelnīt pietiekami, lai varētu dzīvot pats, audzināt bērnus un darīt to, kas patīk un ko es vislabāk māku, un nedarīt pāri apkārtējiem un videi. Laiks rādīs.

Tiem, kas šodien nepiedalījās – ir iespēja rīt, 30. jūlijā, plkst. 16:00 atkal klausīties Hans Reitz par citu tēmu turpat SSE Rīga Sorosa auditorijā. Tāpat rīt uzstāsies šodien ieplānotais runātājs, kurš pārpratuma dēļ neatlidoja noliktajā laikā. Welcome! Neliels video no šodienas.http://www.vimeo.com/5824544

Ārčijs runā podraide.lv – HD VIDEO

Sēžam podraidē, un spriežam par dažādām tēmām – twitteris, vasaras festivāli, klubs kefīrs, labākie interneta veikali šobrīd, un citas lietas. Bet kamēr gaidām podraidi, šeit neliels ieskats Arčija performancē.  archijs runā podraidē

Podraide.lv studijā

Sēžam šobrīd studijā, gatavojamies kvalitatīvai tiešraidei. Un kamēr gatavojamies, redzu, ka aiz loga ir skaista krāsaina kompozīcija.

Darbs

Darbs

Page 41 of 42« First...102030«3839404142»