“The Economics of Intellectual Property” lekcija SSE Riga telpās

Vasaras atvērto lekciju cikls šodien noslēdzās ar Theis Klauberg, LL.MA.,MBA uzrunu mazskaitlīgajai auditorijai. No savas pieredzes SSE varu teikt, ka uz juridiskajām lekcijām savākt pilnu auditoriju ir diezgan grūti. Lai vai kā tur nebūtu, es pats centos būt laikā klāt, taču dēļ interesantās sarunas ar Pierre Blime aizkavējos un reāli iespēju atnākt tikai uz jautājumu un atbilžu daļu. Zālē bija 4 mazāk cilvēku kā vakar, taču neskatoties uz šo faktu, jautājumi par intelektuālo īpašumu digitālajā laikmetā bira kā no pārpilnības raga. Neredzēju nevienu digitālo guru – laikam visi mega darbos bija iegrimuši. Bet lai vai kā – man izdevās noķert Theis atbildi video formātā, kad kāda no klausītājām pajautāja Theis viedokli par PirateBay lietu. Un redz ko viņš saka par visu šo. http://www.vimeo.com/5863842 Man vislabāk patika tas, ka pēc lekcijas, sēžot Dzirnavu ielas Food Box kebabnīcā, pēc neliela brīža ienāca Theis un paņēma kaut ko ēdamu. Forši.

Par Latviju pasaulē – VIDEO

Kas notika šodien? Bija atkal daudz un dažādas tikšanās un cita starpā viena interesanta saruna, kas manas domas šodien aizvirzīja daudz apspriestā tēmā tepat Latvijā – kā mūs, Latviju un latviešus, uztver pasaule. Tikšanās nebija saistīta ar Latvijas tēlu, bet sarunā skartās tēmas uzjundīja manī nelielas atmiņas par Igauņu Dienām Rīgā, 2005. gada 19.-21.maijā, kuras man bija tas gods palīdzēt organizēt. Tad arī iepazinos ar Enterprise Estonia cilvēkiem, faktiski divus mēnešus pavadīju pilnīgā Igaunijas iedvesmas vilnī.

Un no kā man tas iedvesmas vilnis bija? No tā, cik ļoti atsaucīgi un tomēr uz mērķi orientēti cilvēki strādāja šajā uzņēmumā, ar kādu prieku un lepnumu viņi piedalījās savas valsts pārstāvēšanā (lai arī tepat kaimiņvalstī, tomēr tas nemazināja viņu atbildības sajūtu un attieksmi pret savu darbu un valsti), kā līdz vissmalkākajiem sīkumiem bija visu pārdomājuši par un ap savas valsts prezentēšanu latviešiem, cik atvērti un operatīvi tika piedāvāta visa veida sadarbība no Igaunijas Vēstniecības Rīgā -iespaidu kopums, kas visnotaļ veicināja sajūtu par Igauniju kā par valsti, kas mani gaida un kur man ļoti gribētos nokļūt (lai gan daudz reiz jau ir būts). Faktiski igauņi vēlreiz apliecināja, ka māk sevi pasniegt, ka māk par sevi rūpēties un ka māk priecāties par sevi un savu prieku ir gatavi piedāvāt visiem, kas to vēlas.

Lielākais pozitīvais šoks man bija tad, kad darba vajadzībām saņēmu Igaunijas zīmola grāmatu, kurā tika skaidroti valsts un nācijas identitātes elementi, kā arī veidi kā ar šo elementu palīdzību pastāstīt citiem, kas igauņi īsti ir :) Un tad es paliku uz pamatīgas pauzes un domāju – vai es zinu jebko par Latvijas un savu identitāti tādā līmenī, lai skaidri un nepārprotami pateiktu japānim, brazīlim, etiopietim un kanādietim – kas es esmu, ko es daru un kāpēc ar mani ir interesanti? Ko man izdevās atrast par mums pašiem, ir Latvijas Institūta darbs un arī Ērika Stendzenieka padarītais. Tas pagaidām arī viss. Kas man nepalika skaidrs – kurš ir īstais un vienīgais, ko varu asociēt, runājot par sevi un savu identitāti Latvijā?

Paša identitāti es drīzumā noskaidrošu, jo dokumentos esmu atradis dzimtas koku vairāk kā 100 lpp grāmatas formātā, ko mans attāls radinieks ASV pirms gadiem 20 sarakstīja. Neesmu līdz šim izlasījis. Izlasīšu un sapratīšu savas ģimenes stāstu piecās paaudzēs. Bet kā paliek ar šo brīdi – man nav īsti skaidrs.

Tūrisma nozares uzņēmējs un vienkārši interesants sarunu biedrs Pierre Blime bija mans šīsdienas viesis un aicināju viņu dalīties ar viedokli par mums. Tīra fakta konstatācija :) iespējams, ka raisa pārdomas un iespējams – vēlmi mainīt esošo status quo. Kurš piedalās?

http://www.vimeo.com/5863253

Vakara izskaņa ar jauno talantu Eddy

Jā, streetbasket aiz muguras, taču pārsteidzošā kārtā pasākums vēl nemaz negrasās beigties. Tā nu es iepazīstos ar aizvien jauniem cilvēkiem un mēģinu saprast – ar ko tā mūsu pilsēta elpo siltā vasaras vakarā. Kā jau katrā pilsētā, arī mums ir daudz un dažādu jaunu un talantīgu un neatlaidīgu mākslinieku. Un vienu no viņiem man šodien izdevās satikt. Atkal gribu pieminēt, ka šeit nav nekāda sakara ar sindikātiem, reklāmu vai naudu. Vienkārši vienā vakarā tik daudz notikumu un tas viss ir jāpiefiksē kā jauna pieredze un jaunas zināšanas par mūsu pilsētu. URBAN!

Tas, ko pats esmu redzējis no Latvijas hip hop scēnas, man šķiet ir savā stilā izturēts un labs. Negribu blatot, bet man patiešām patīk gan Gustavo, gan Ozols – katrs savā stilā ir labi. Nu labi – es abus arī diezgan sen pazīstu jau kopš FACT laikiem un ir bija interesanti vērot, kā viss attīstījās. Un šeit nāk jauns varonis ar jaunām idejām un jaunu piegājienu. Turēšu īkšķi, lai viņam izdodas par spīti visām grūtībām :) http://www.vimeo.com/5848750

Latvijas Kino izvēles priekšā

Pēc iedvesmojošās Hans Reitz lekcijas devos tālāk savās gaitās un nonācu Latvijas Kinematogrāfistu savienībā sakarā ar kādu jaunu plānoto pasākumu, kas drīzumā ies gaisā. Tikāmies ar operatoru Kasparu Braķi pēc šīs tikšanās un aicināju Kasparu uz nelielu sarunu par Latvijas kino reālijām. Te būs runa par kino. Dažreiz ir labi nemeklēt kaķi melnā istabā, ja tā kaķa tur vienkārši nav. Action!http://www.vimeo.com/5848587

Ghetto basket – VIDEO!

Vakardienas kultūras dzīve vakara gaitā uzņēma apgriezienus un jau vēlākā vakarā es viesojos kādā salīdzinoši jaunā, bet jau popularitāti ieguvušā pašorganizējošā pasākumā, kas saucas Ghetto Basket. Darbība vieta – Grīziņakalna skeitparks, darbības veids – basketbols. Un šis ir pirmais posts zem rubrikas URBAN. Keep it real.

Tātad kas notiek šajā pasākumā? Katru nedēļu vienu reizi sapulcējas vairāk kā 80 mazās basketbola komandas un iet vaļā dinamisks pasākums. Bez tiesnešiem, bet tas nemaz netraucē. Necerēti. Turklāt tas viss bez īpaši lielas reklāmas. Un ko mēs redzam rezultātā? Pulkstens ir 22:15 vakarā un viss Grīziņkalna skeitparks ir pilns ar cilvēkiem. Cilvēki spēlē basketbolu, pieklājīgi iet ārā pīpēt aiz laukuma teritorijas, valda veselīga atmosfēra un spēle rit pilnā sparā.

Jāsaka godīgi – šeit ir ko pamācīties mums visiem, kā radīt notikumu tikai ar savu vēlmi to izdarīt. Iespējas atradīsies. Katrā ziņā pārsteidz ka mašīnai vietu ir atrast pagrūti un kas nav mazsvarīgi – neredz nevienu iereibušu cilvēki, pat alus pudeles nav redzamas. Super! Lai gan neesmu basketbola cienītājs, redzot šādu spēju motivēt sevi un draugus vakarā iziet ielās ar mērķi labi pasportot, jāsaka godīgi – visu cieņu! Lai izdodas. Un šeit neliels ieskats pašā pasākuma norisē un komentārs no organizatora.http://www.vimeo.com/5848269

Page 40 of 42« First...102030«3839404142»