Jā, ir par ko elst un brīnīties. Par laiku, par sauli, par mainīgo temperatūru aiz loga. Par visu, kas notiek ar cilvēku – mani, un par darbiem, kas šodien mani kārtīgi nospieda pie zemes. Pat negaidīti. Un par to, ka šodien Ernests Gulbis spēja sagādāt ilgi gaidīto sensāciju, pārsteigumu, prieku par Latviju. Un pavisam drīz arī mēs šeit Šanhajā rādīsim, ka Latvija var. Tāpēc nekāda patosa – pašlaik tikai darbs. turpināt lasīt ‘Oh un ah 30′
yeah. Pirmo reizi dzīvē mizoju pekanriekstus. Kas tur tāds īpašs? Nu nekas jau tāds, bet fakts kā tāds, ka pekanriekstus ne pārāk bieži iznāk mizot mājās, tāpēc šeit tas labākais bija tas, ka bija tā iespēja – tos mizot. Bet tas viss bija vakarpusē. Pa dienu – darbi, darbi, darbi. Un kaut kāds tāds īpašs pirmdienas noskaņojums. Līdzīgi kā Latvijā daždien. Kad pēc patīkamas atpūtas jāķeras pie darāmā. turpināt lasīt ‘Pekanprieks jeb 29′
Jā. Miers. Šorīt izbaudīju mieru un laiski atļāvos pagulēt līdz pat 11:00. Aizgāju gulēt ap 2, pamodos ap pus10, bet bija sajūta, ka vēl jāpaguļ. Noslēgusies ceturtā nedēļa šeit un pēc tik intensīva laika nolēmu – jāpaguļ un jāsaņem spēki. Galu galā – šodien ir svētdiena, kuru labprāt izmantoju cita veida aktivitātēm, lai var produktīvāk strādāt. Diena kopumā bija mierīga, tāpēc bez stresa varēja nodoties aktivitātēm. turpināt lasīt ‘Četras nedēļas jeb 28′
Jā, šorīt pirmo rītu nosēdēju pie datora un sagaidīju gaismu austam. Tas notika ātri – hops un jau ir gaišs. Līdzīgi atceros bija Turcijā, kur saule rietēja 15 minūšu laikā Egejas jūrā – čiks un pazūd 
Bija interesanti vērot pilsētu salīdzinošā pieklusumā – reti takši, kaut kāds urbānais miers uz mirkli iestājās, lai jau pēc brīža atkal ieietu ikdienas ritmā. Vakar bija daudz spriešanas par to, kuru dienu ņemt brīvu. Izdomājām, ka šodienu, taču plāni strauji mainījās un šodien strādājam. Iespējams, ka nedaudz atpūtīsimies rīt vai šodien vēlāk. turpināt lasīt ‘Saullēkts Šanhajā jeb vasaras tuvošanās 27′
jā, šī diena bija reāli turbulenta. Ahh – pat izstāstīt nevaru, cik šī diena bija laba pašā pamatā un kopumā. Tik labi bija, ka pat visu prieku nevar ielikt vārdos. Esmu patosā, bet tiešām nespēju visu ielikt blogā. Lai kā es gribētu. Un es gribu, patiesi. Izlasot komentārus pie iepriekšējo ierakstu, patiesībā sapratu, ka šķiet, ir cilvēki, kas atbalsta mūsu misiju – jā, es domāju, ka tā to varētu nosaukt, – un atbalsta to, ka ir pāris vai varbūt uz divām rokām skaitāmi trakie, kas ar visu savu dzīvi ir gatavi riskēt, lai ne tikai pabīdītu savu uzņēmējdarbību, bet arī nestu Latvijas vārdu pasaulē un priekšāstādītu mūsu valsti tā kā nekad iepriekš – droši, pārliecinoši, ambiciozi un tālredzīgi. turpināt lasīt ‘Rokenrols Šanhajā jeb 26′
Esmu atrodams arī: