Patiesībā, liels prieks, ka notiek atvērtā tipa lekcijas un arī cilvēki uz tām pulcējas. Varētu, protams, gribēt vairāk cilvēku lekcijās, bet arī šis nav slikti priekš darba dienas noslēguma.
Lekcija SSE Rīga Sorosa audtorijā. Uzstājas Hans Reitz.
Bet lekcija būtībā bija Hans Reitz stāsts par savu dzīvi, kā viņš ir sasniedzis to, ko viņš ir sasniedzis un tādi īsi padomi, uz ko dzīve nepieciešams koncentrēties:
- nevajag koncentrēties uz naudu, bet uz līdzsvaru savā dzīvē, vajag būt laimīgam ar to, kas Tev ir, tad nauda pati atnāks;
- vajag spēt iztikt ar to, kas Tev ir – mana pēdējā laika TOP atziņa – neplūkt augļus, kurus neesi nopelnījis;
- nevajag ierauties sevī, vajag sazināties ar citiem un palīdzēt citiem tik, cik Tu spēj – nesavtīgi;
- vajag spēt nolikt savu ego malā (esmanmanis – bija tāds mošķis vienā bērnu grāmatā) un spēt vienoties sadarbībai.
Šīs lietas es sadzirdēju paralēli ar citām lietām, par kurām trīs bērnu tēvs no Bavārijas stāstīja - kā viņš sācis savu pirmo uzņēmējdarbību 12 gadu vecumā, organizējot košļājāmo gumiju novākšanu dažādās publiskās vietās, kā turpinājis ar medus tirdzniecību un kā 7 gadus pavadījis Indijā. Kā atgriezies mājās pēc 7 gadiem ar 500 vācu markām kabatā un kā uzsācis savus esošo darbību, izveidojot kompāniju, kas gadā apgroza 20m EUR dažādos darījumos ar šīs pasaules varenajiem.
Klausoties šo visu, kā arī jautājumus un atbildes, neviļus pieķēru sevi pie domas, ka daudz kas no stāstītā patiešām ir iespējams. Varbūt pat viss. Vēlāk pēc lekcijas piedaloties podraide.lv ierakstā, dzirdēju domu par to, par ko pats biju aizdomājies un ko pats biju sajutis – problēma ar kritiskās masas savākšanu Latvijā jebkādā jomā, lai viss izdotos. Vai tiešām mūsu tirgus ir par mazu dažādu jaunu lietu radīšanai? Domāju, ka par šo noteikti varētu izvērsties diskusija. Kāpēc es par to aizdomājos? Hans stāstīja par to, kā vienkārši pārdodot medu, viņš kopā ar draugu salīdzinoši ātri ir ticis pie turības (kas arī kalpoja par pamatu 7 gadiem, kas pavadīti Indijā). Un kā viņš pats minēja – nopelnīt naudu nav problēma (arī pieturos pie šī uzskata). Ja vēl būtu šī kritiskā masa…Latvijā.
Taču interesantākais bija tas, ka Hansa teiktajā manuprāt bija kāda eleganta doma, ko es savā prātā esmu daudz un daudz reizes apdomājis – kā nopelnīt naudu jēdzīgi? Tā, lai tavi sadarbības partneri ir apmierināti, lai visi iesaistītie ir apmierināti un lai pasaule no tā nekļūtu sliktāka un noplukusi. Šī tēma mani aizķer un Hans nedaudz pastāstīja par savu kafijas biznesu un tā ētiskajiem aspektiem, kas lika kārtējo reizi padomāt – cik ētiskā pasaulē dzīvojam un kā to padarīt labāku.
Šis posts nav par pasaules lāpīšanu, bet par to, ka cenšoties apliecināt sevi kārtējā (iedomātā vai reālā) statusa pakāpienā, mēs aizmirstam par pasauli sev apkārt. Tāpēc es izlēmu vienu lietu – izpētīt, kā šādā veidā iespējams funkcionēt un kā šādu principu varētu pielietot dzīvē tepat Latvijā. Pielietot to tā, ka strādāt un pelnīt pietiekami, lai varētu dzīvot pats, audzināt bērnus un darīt to, kas patīk un ko es vislabāk māku, un nedarīt pāri apkārtējiem un videi. Laiks rādīs.
Tiem, kas šodien nepiedalījās – ir iespēja rīt, 30. jūlijā, plkst. 16:00 atkal klausīties Hans Reitz par citu tēmu turpat SSE Rīga Sorosa auditorijā. Tāpat rīt uzstāsies šodien ieplānotais runātājs, kurš pārpratuma dēļ neatlidoja noliktajā laikā. Welcome! Neliels video no šodienas.http://www.vimeo.com/5824544
Esmu atrodams arī: