Otrā diena Šanhajā

Viss sākās ar aizgulēšanos. Ejot gulēt – kad jau saule lēca – aizvilku ciet aizkarus, lai varētu izgulēties. Un nemanot nokavēju pirmo tikšanos. Labi, ka tikšanās nebija tālu. Ātri, ātri savīkšījos un prom biju. Ieniru īstajā Šanhajā. Kafejnīca, kurā tikāmies, ir iecienīta tikšanās vieta ne ķīniešu vidū. Satikos ar kolēģiem Jāni un Lauru, kā arī iepazinos ar Šanhajas latviešu vidū labi zināmo Armandu Strauju. Visnotaļ pozitīva pieredze, kā arī uzaicinājums sestdien ciemoties latviešu Lieldienu pasākumā. Vēl nezinu kur un kā, bet sestdien būs Lieldienas.

Pa vidu visām sarunām devos arī pēc priekšapmaksas kartes mobilajam tālrunim. Mīnuss tāds, ka par sarunām jāmaksā arī gadījumā, ja zvana Tev. Vēl īsti neesmu aptvēris, cik tās sarunas maksā, bet šķiet, ka karte būs jāpapildina ik pa brīdim. Procedūra nav sarežģīta – līdz šim priekšapmaksas kartes nebiju lietojis – rūpīgi jāklausās operatora padomi un ar otro piegājienu izdodas visu izdarīt, jo operators runā arī angliski. Vispār šī saziņas tēma ir labi atrisināta šeit – par metro pieturas tiek pieteiktas angļu valodā, tāpat arī uzraksti publiskās vietās bieži ( ne vienmēr ) ir angļu valodā. Izrunājām darba lietas, salikām darba pasākumu grafiku un devāmies uz EXPO teritoriju.

Šodienas sliktākā lieta, ka lija lietus. Praktiski visu dienu. Sajutos kā Ņujorkas mistā jeb smalkā lietū, kas izmērcē mani viens divi. Labi, ka mums līdzi ir tulks, kurš ar savu brīnumaino auto aizvizina mūs līdz paviljonam. Brīnumainais auto ir Cherry ar 0.8l motoru. Braucot pāri guļošajiem policistiem man šķiet, ka auto izjuks, bet neko arī nevar gribēt šajā ziņā :) Viss beidzas laimīgi un jau pēc brīža esam pie Latvijas paviljona būvlaukuma.


Man patīk. Mūsu paviljons ir īpašs. Un tas top ne pa dienām, bet pa stundām. Ķīniešu triecienbrigādes darbojas no rīta līdz vakaram. Paviljona aprises ir redzamas, turpinās daļu montāža. Šodien pats izstaigāju otro un trešo stāvu. Izmērs ir iespaidīgs – nav vārdam vietas. Atrodoties trešajā stāvā, ir maģiska sajūta ar skatu uz citiem paviljoniem. Mēs būsim pamanīti.

Pēc paviljona apmeklēšanas devāmies uz mākslas galeriju rajonu, lai tiktos ar latviešu izcelsmes galeristi Zani Mellupi, kura vada galeriju www.island6.org . Zanes galerija strādā digitālās mākslas jomā, kas man pašam bija liels pārsteigums – par tādas nišas esamību un darbu kvalitāti. Mums bija saruna par profesionālām tēmām, apskatīju arī galeriju un esmu patīkami pārsteigts joprojām.

Dienas noslēgumā bija ielūgums piedalīties meksikāņu žurnālista sarakstītās grāmatas “Destination EXPO” priekšāstādīšanā kādā no jaunajiem meksikāņu restorāniem. Šeit tad arī bija interesantas satikšanās ar Austrālijas un Kolumbijas paviljona vadītājiem, kuri dalījās pieredzē par procesu organizāciju paviljona būvniecībā un Ķīnas EXPO pieredzi. Austrāļi stāstīja, ka pasākums ir sācies pirms 4 gadiem, kad izsludināts konkurss, kurā mani sarunu biedri arī uzvarējuši. Viņi nav arhitekti, bet radošie direktori, kas radījuši koncepciju un to arī realizē. Šobrīd darbi Austrālijas paviljonā ir pabeigti un paši vadītāji gaida atklāšanu. Savukārt Kolumbijas paviljona vadītājs vēl ir darbos līdz ausīm. Tāpat bija interesanti lasīt, ka britu paviljona autors arīdzan nav arhitekts, bet dizaineris, kurš radījis ideju, kura šobrīd ir izskanējusi jo plaši pasaulē. Vārds pa vārdam un jau sākam iejusties EXPO apritē, kas notiek dažādos līmeņos visā Šanhajā.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

0 komentāri


  • pievieno savu komentāru

pievieno savu komentāru