Ostas dzīve ⎈

Yeah, ir arī tādi posmi burāšanas laikā. Un kā reiz šobrīd tāds ir iestājies. Kad rakstu šīs rindas, mums jau vajadzēja būt gabalā kādas 40 jūdes no Fårösund Marina ostas, taču esam joprojām šeit. Par to kāpēc tā un ko mēs darījām vakar un šodien – šis ieraksts.Īsts kompass!
Farosunds Marina elingsKā jau rakstīju – ienācām Fårösund Marina ostā aizvakar vēlu vakarā. Pēc ne pārāk garā ceļa nolēmām izgulēties un gaidīt izdevīgu vēja prognozi, kā arī salabot elektrosistēmu – brauciena laikā nejauši tika nolauzts akumulatora masas slēdzis. Tā nu pamodāmies mierīgi un ķērāmies pie dienas darbiem. Visa tā ķeršanās pie darbiem notiek tādā ritmā, kādu sen neatceros – bez steigas, bez uzmācīgā stresa ar mērķi kaut ko nenokavēt un uzspēt visu laikā. Laika ir diezgan, lai mierīgi visu izdarītu un par to nevienam galva nesāpētu. Tādā režīmā paiet viss laiks šeit un arī uz ūdens. Uz ūdens gan ir jābūt uzmanīgam un gatavam jebkam, tāpēc arī tā it kā paranoidālā kārtības mīlestība un nosacījums, ka visām lietām jābūt savās vietās un darba kārtībā un nekas nedrīkst traucēt burāšanas laikā.

4. jūlijs Fårösund Marine ostā

4. jūlijs Fårösund Marina ostā

Izkāpjot krastā un iejūtoties ostā sajutu sen aizmirsto īpašo jahtkluba smaržu. Jā, jā – tā ir tāda specifiska smarža, kur kopā nenosakāmā kokteilī savijies jūras gaiss, darva, svaigi apstrādāts koks, epoksīda sveķi, saulē izkaltušas riepas, jūras un krasta flora, dīzeļdegviela, krastā izvilktas jahtas un laivas un citi nezināmi elementi. Šeit ar tēvu runājām par to, kāds serviss ir pieejams Latvijā burātājiem un salīdzinot ar šo, kas baudāms Zviedrijā, tēvs sakās neredzējis Latvijā. Man iznāca novērtēt šīs iespējas Ventspilī – kuras diemžēl jāsaka atpaliek par gadiem 15 – 20 tajā, ko piedāvā burātājiem šeit Gotlandē. Ko lai saka? Pilsēta ar rītdienu  kaut kā galīgi šajā nedemonstrē piemēru pārējai Latvijai, kā lietas kārtojamas. Žēl, ka tā – jo tas veido priekšstatu par valsti un attieksmi tiem burātājiem, kas ienāk mūsu ostās. Un tādu burātāju kļūst arvien vairāk, bet mūsu attieksme nemainās nez kāpēc. Var jau vienmēr par to runāt – kas un kā – bet trūkst reāla līdera, kas ņemtu šo jomu un virzītu šo tēmu uz priekšu. Ir niša un iespēja.

Bet pirms visiem dienas darbiem nolemjam, ka ir laiks un iespēja uzēst normālas brokastis. Es piesakos vārīt putru ar domu, ka pienu taču nopirku un viss būs kārtībā. Sāku vārīt ūdeni un paņemot rokā piena paku, jūtu ka nebūs labi. Tā arī ir – atverot paku, konstatēju ka piens ir sakūlies rūgušpienā, lai gan derīguma termiņš vēl nav beidzies. Skaidrs, ka pārvadāt pienu ar jahtu nav labākā doma un skaidrs, ka šī šūpošanās to pienu pārvērš rūgūšpienā – svaigā, ko arī veiksmīgi likām lietā šorīt salātos, kad gatavojāmies doties ceļā, bet neaizbraucām galu galā. Par to vēlāk.

Uzvārīju putru – kārtējo reizi paldies Rīgas Dzirnavniekam :) – un devos uz blakus esošo veikalu pēc piena, kā arī maizes un dažādiem ievārījumiem. Tam visam iztērēju Ls 12, bet toties tagad ir gan piens, gan dažādi ievārījumi, gan maize. Un brokastis bija patiešām garšīgas – auzu putra ar melleņu ievārījumu, sauli un vieglu vējiņu.

Pēc brokastīm devāmies uz elingā jeb jahtu novietnē, kur iepērkam masas slēdzi un galu, kurš jāpadara garāks, lai fokburu varētu vieglāk ievilkt. Ar labumiem atgriežamies uz kuģa un kādas stundas laikā viss ir saremontēts. Pēc tam ķeramies klāt runduka kārtošanai, izlemjam, ka tas jāsakārto, jāizmet ārā liekais. Ar kārtošanu nodarbojas kapteiņi, es tai laikā studēju radara iedarbināšanas un konfigurēšanas iespējas, lai vajadzības gadījumā varam iet ar radaru – tas noder naktī un sliktas redzamības apstākļos. Konstatēju, ka Raymarine C70 ir salīdzinoši viegli konfigurējams pasākums, vajag tik praktizēt. Iepriekš jau esmu lejuplādējis instrukcijas angļu valodā (pavisam nesen konstatēju, ka šobrīd man šādu tehnisku dokumentāciju ir vieglāk lasīt angļu, ne krievu valodā – lai gan kādreiz bija otrādāk), tāpēc radara apgūšana ir salīdzinoši viegla. Taču pa šiem gadiem esmu šo un to aizmirsis, tāpēc lieti noder gan dažādi interneta resursi, gan arī šī ārkārtīgi noderīgā grāmata latviešu valodā par jūrniecības terminiem. Pats arī dzīvē esmu redzējis leģendāro Laimoni Milleru, kas atstāja allaž pozitīvu iespaidu. Laimoņa Millera "Jūrniecības vārdnīca"

Blakus atrodas liela jahtu grupa no Zviedrijas. Novēroju, ka uz jahtas ir 2-3 cilvēki, pārsvarā pāri gados, kas acīmredzot īrē jahtas un dodas kopīgā ceļojumā. Te esmu pieķēris viņus visus kopā plānošanas sapulcē.Zviedru grupas plānošanas sapulceVīrs ar zilo cepuri - grupas vadītājsTā viņi arī ceļo. Kā man Ralfs pastāstīja, šis ir populārs laika pavadīšanas veids Skandināvijā un droši vien ka ne tikai. Tā nu šādus pensionārus kaudzēm arī redzu šeit un tādu ir pilns un kļūst arvien vairāk arī Latvijas ostās. Zviedru karogu jūraGotlandes simbols - smaidīga aita uz blakus esoša kutera priekšgala. Garlaicīgi nav. Ir miers un kaut  kāds rimtums. Tas ko mēs darām – skatamies prognozi un gaidam izdevīgu vēja virzienu, lai pa vējam varētu tikt līdz nākamajam pieturpunktam – Söderköping, kur sākas mūsu plānotais Zviedrijas iekšzemes maršruts – Gotas vai Gotu kanāls. To kāreiz noskaidrojām ar ostas priekšnieku, kurš mums izrādīja diezgan senu karti, kurā labi redzams, ka pa šo kanālu var aizdoties līdz pašai Gēteborgai. Gotas kanāls uz senas kartesNu tātad esam tikuši skaidrībā ar visu šo, esam apmeklējuši vietējo veikalu, kā arī esam iestiprinājušies vietējā krodziņā Bunge Krog – bij’garšīgi un vakar vakarā devāmies gulēt ar domu celties agri, lai ap 4-5 no rīta varētu doties tālāk. Solīja salīdzinoši labu vēju, tāpēc plānojām jau šodien vakarā būt Söderköping. Taču no rīta pamostoties pus4 un paēdot brokastis, konstatējam redz ko. Migla iekš Fårösunds MarineMigla kā zināms ir jūrnieka lielākais ienaidnieks, tāpēc paliekam ostā un gaidām labāku laiku. Pēc tam, kad būšu pabeidzis šo ierakstu, apskatīsimies prognozi un izlemsim, kad dodamies tālāk. Es gāju vēl pagulēt, kapteiņi turpināja ikdienas darbus. Pēc nelielas snaudas ar Ralfu aizdevāmies uz veikalu. Var just, ka man ir divi tēvi un šajā situācijā nav nemaz garlaicīgi. Tieši šādā veidā tiek nodotas tālāk tradīcijas un pieredze – ar jūrnieku stāstiem par to, kā ir gājis uz jūrām un kuģiem. Ralfam šajā sakarā ir daudz stāstāmā un tas patiešām ir aizraujoši un interesanti – kopumā vairāk kā 12 gadi pavadīti tikai uz jūras no kopējā uz jūras pavadītā laika vairāk kā 30 gadu garumā un stāstu ir patiešām daudz. Man tas patīk, jo caur šiem stāstiem sajūtu to īpašo jūrnieka aroda šarmu un vilinājumu, kāds piemita šai profesijai kopš aizlaikiem. Nezinu, kā ir šobrīd, taču skaidrs, ka blakus romantikai ir arī skarba un brīžiem pat ļoti skarba ikdiena. Abi kapteiņi ir redzējuši gan “Perfect storm”, gan LNT blondīņu burāšanas šovu un saskata abos šajos darbos kaut kādu līdzību ;) Es neesmu redzējis nevienu no tiem, taču ticu kapteiņiem – viņi zin, ko saka un vārdus lieki vējā nemētā. Ralfs ir labs stāstnieks, pats izgaršo piedzīvoto un tas stāstījumam piešķir īpašu šarmu, tā ka nespēju nesmaidīt un nesmieties :)Tā nu mēs ar Gotlandes zemenēm, norvēģu lasi un vēl dažām lietām maisā sēžam pie ICA veikala un smejam. Es biju svaigi notiesājis Džedaju saldējumu ar lakricu, tā ka biju smējienam labi sagatavojies. Džedaju saldējums!

Vējš šobrīd pūš labi, bet nepareizā virzienā – mūsu gadījumā tieši sejā. Ja mums jākreicē, tad ceļa garums gan laikā, gan jūdzēs var izvērsties reiz 2 un pat vēl vairāk. Tāpēc gaidām pareizo vēju un ejam droši uz priekšu. Ja vēja virziens nemainīsies, dosimies uz Visbiju apskatīt kas tur notiek. Bet arī šeit pat ostā nav tik slikti, tikai cik ilgi spēsi izturēt, gaidot īsto vēju? No rīta palasīju Aristoteli, Sun Tzu, kā arī dažas profesionālas grāmatas, bet jūtu, ka būs jābrauc uz Visbiju tomēr. Saule spīd – jābauda.Fårösund Marina

Sauna šauruma krastā - Kaķis un RalfsSauna šauruma krastā ar skatu uz prāmiDesign sample!Mēs saulrietāVakar bija 4. jūlijs - šodien jau zviedru karogs vietāOstas teritorijā auto no no noAtkal dizainsSomi dodas tālākPrāmis

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

7 komentāri


  • Lasu un smaidu :] Paldies par iespaidiem.
    Ar kādu fotokameru šitais viss uzņemts?

    • Par ko smaids? Ja godīgi – jau sen gaidīju jautājumu par fotokameru, jo šķiet, ka bildes iznāk pavisam labas. Un tātad – tā ir LEICA D Lux 3, esmu to iecienījis, jo tās bildes patiesi ir savādākas/atšķirīgas/dzidras/krāsainas uz visa fona, ko esmu redzējis – Sony, Canon, Pentax, Olympus vai jebkas cits. Leica tomēr izvelk to kvalitāti. Nu tā. Jau 3 vai 4 gadus esmu patiesi apmierināts. Es bildes neapstrādāju – tās ir tieši no kameras.

  • Šodien pieķēru sevi pie domas, ka gaidu jau nākamo dienas stāstu:) paldies! prieks ka migla ir atkāpusies. Skandināvijā ar to laiku ir kā ir, ir jāpriecājas par katru saulaino dienu vai pat brīdi. / un piekrītu par bildēm, teicamas! Lai jau atkal viss izdodas!:)

  • cik jauki, ka Tu raksti,kā jums tur klājas. Šodien mēģināju abus vecos Jūras Vilkus sazvanīt, bet nekā :( Bildes tiešām jaukas!Ceru,ka savāktās rekomendācijas par kanāla ieeju jums noderēja un es neaizsūtīju jūs kaut kur-nezin kur :)

  • redzu,ka manis dāvinātā grāmata lieti noder ne tikai tēvam :) Tiešām izcila grāmata! Esmu redzējusi līdzīgas krievu valodā, bet tās nebija tik labas.Mums kuģojot viņa bieži noderēja.Pat Spānijā.( kaut arī spāņu valodas grāmatā nav)Iesaku turēt uz laivas to visiem burātājiem un kuģotājiem!Var noderēt.

pievieno savu komentāru