No Šanhajas rīta līdz Rīgas vakaram

Jā, tā ari dienas paiet darba dunā. Tieši šādā laika griezumā. Tāpēc neviļus šodien starp mītingiem gandrīz aizmigu. Bet kopumā noskaņojums ir labs, katra diena ir savādāka, katru dienu ir jaunumi, katra diena ir piedzīvojums. Gan darbā, gan sadzīvē, gan arī visādās citādās sajūtās. Jautrākais šodien bija tas, ka tikšanās ar aģentūru notika McDonaldā. Es arī saprotu kāpēc – lai vieglāk atrast. Tā ir parasta prakse. Rīt būs tieši tāpat – potenciālais partneris ir gatavs atbraukt pats pie mums, jo ir interese. Bet par vakardienas sākumu. Dzīvokļa biedrs Aigars, redzot mūsu aizrautību darbā, piedāvā aiziet līdz mārketam nopirkt šo to ēdamu. Kā rezultātā ieraugu banu – tādu kā bulciņu, tādu kā maizīti – mīklā ieceptu gaļu, rīsus, spinātus – gabals maksā Ls 0.07-0.15. Ar tādiem 2-3 var paēst no rīta. Tā mīkla gan bija interesanta apkārt, jo tvaicēta. Uzēdu, garša nebij slikta – vislabāk patika ar spinātiem, bet laikam katru dienu tādu neēstu. Bet labākais bija ananāss – skaisti izgrebts. Un garšīgs. Tā ananāsu lieta šeit ir tradīcija.

Pa vidu brokastīm strādāju, jo 14:00 ir nolikta nākamā tikšanās ar Aģentūru  - McDonaldā. Lai vieglāk orientēties. Brīfēju kādu stundu par mērķiem un uzdevumiem. Izvēršas interesanta diskusija par kritērijiem – parasti nekad neviens nejautā tādas lietas – pēc kādiem noteiksim, vai piedāvājums ir labs. Minu, ka idejas atraktivitāte un izmaksu efektivitāte. Smaids. Un komentārs – ka es prasu neiespējamo. Uz ko es savukārt atbildu, ka ideja var būt arī tāda, kas nemaksā neko. Šķiet, ka par spīti sarunas biedra Honkongas akcentam sapratāmies tīri labi. Uz šo aģentūru izgāju caur viņu Londonas biroju. Tā ka ar nepacietību gaidu rītdienu, kad būs gatavs piedāvājums.

Pēc tikšanās dodoties māju virzienā, izlemju ka ir laiks iegādāties manu iecienīto auzu pārslu putru. Lai varu sevi iepriecināt sevi. Supermārketā ātri vien atrodu vajadzīgo plauktu un ātri konstatēju, ka mana iecienītā putra šeit piedzīvo lielu mārketinga speciālistu ievērību un veidi, kā tā tiek tirgota, ir fantastiski. Latvijā un citur, kur esmu bijis – neesmu neko tādu redzējis. Ir arī īpaši veidi, kas tiek promotēti – piemēram, ar jēlu olu. Ir arī putra ar valriekstiem – dažādi šāda veida piedāvājumi. Acīmredzot ir kaut kas maģisks tajā visā. Es paņemu vienkārši 700 gr iepakojumu, par kuru samaksāju 16.80 RMB – aptuveni Ls 1.17. Vēl neesmu pagaršojis, bet drīz jau garšošu. Tad pastāstīšu.

Nākamā lieta – jaunā dzīvokļa iedzīves iepirkšana IKEA. Esmu nostrādājis līdz kādiem pus9 un ir palikusi pusotra stunda iepirkuma veikšanai. Vēl ceļš un tā nu ap kādiem 9 esam IKEA veikalā. Divdesmit minūtes un segas, trauki, pakarami ir somās. Viena sega RMB 9 jeb Ls 0.63!!! Un tā sega ir super silta. Jau minētā vācu fotogrāfe Katarina man atzinās, ka nez cik valstīs jau veikuši šādu dzīvokļa iekārtošanas procedūru tieši IKEA :) Tā nu es un Ivars apkrāvušies ar mājas lietām, devāmies uz jauno dzīvokli. Pa ceļam konstatējām, ka vēl jāiepērk arī segas citiem un vēl visādas lietas, bet to tuvākajās dienās – pārnakšņošanas minimums ir. Izejot no veikala, ir taksometra pietura, pie kuras ir rinda. Te man nostrādā deja vu efekts – šādu situāciju atceros tikai padomju laikos, kad šādā rindā dabūji stāvēt līdz pat 2 stundām, ja gribēji kur tālāk tikt. Arī izsaucot taksometru pa tālruni, nācās gaidīt līdz pat 2 stundām iekš PSRS :) Bet nu jā – flashback un pēc 7 min jau esam mašīnā ceļā uz mājām.

Zis and zet un esmu jau gultā, zem patiešām siltas segas, svaigās gultas drēbēs, vienā rokā Malcolm Gladwell, otrā – šīsnedēļas TIME. Un nepārspīlēju – cover gabals par iPad liek man smieties ne reizi vien – gan par vazelīnu, kas jānokasa no brillēm, pirms sakarīgi rakstīt par iPad, gan par to, ko iPad varētu darīt Tavā vietā, Vienā vārdā izlasiet. Ir tā vērts. Savukārt tieši vakar grāmatā “outliers” pārlasīju teoriju par 10 000 prakses stundām. Nereti esmu par šo domājis arī pie sevis visādos kontekstos. Un šeit kā reiz viens no piemēriem bija Bils Geits, arī Billijs Džojs – tiem, kas nezin – tas ir čalis, kas uzkodējis UNIX un kura radītā programma strādā joprojām lielākajā daļā datoru visā pasaulē. Tā nu mans vakars noritēja datorindustrijas lielmeistaru sabiedrībā, neklātienē gan. Vēl piezvanīja senais cīņu biedrs Ivars Mailītis, bet nu bija jau pus3, tāpēc likos uz auss.

Jaunākais pie mazajām atšķirībām ir redz kas:

  • Vannas istabā jau otrajā dzīvoklī novēroju lielas sildošas lampas, kurai katrai ir savs slēdzis. Tātad kopā vannas istabā var ieslēgt 6 lampas un vēl ventilatoru. Kopā 7 slēdži. Acīmredzot te strādā spēcīgs slēdžu ražošanas lobijs :)
  • Kur ir vislielākais vējš? Metro stacijā, uz vilciena perona.
  • Kā notiek iekāpšana vilcienā? Tā, ka tiklīdz vilciens pienāk, peronā stāvošie metas iekšā vilcienā, pirms vēl atbraucēji ir izkāpuši. Tas notiek konstanti :)
  • Uz ielām ir miljons elektro skūteru un velosipēdu un vakarā, kad tiek patiešām klusu slīd cauri rajonam, tie neaizraujas ar gaismu ieslēgšanu. Ja Tu paspēj pamukt malā – labi, ja ne – pēdējā brīdī braucējs uzzibsnīs ar lampu, taču uzreiz pēc tam to arī izslēgs.

Lūk! Tā pagāja desmitā – jau desmitā diena – Šanhajā. Tātad šodien ir tā diena, kad taisīsim mazu get together – ar vācu, krievu, meksikāņu un varbūt vēl kādas nācijas viesiem. Un par to, kā ies šovakar – protams, stāstīšu rīt.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

0 komentāri


  • pievieno savu komentāru

pievieno savu komentāru