Miers un bērziņš :) 16

Jā, tieši tāda sajūta man ir šobrīd. Es nezinu kontekstu no veciem laikiem, bet šodien tiešām gribu redzēt un izbaudīt mieru un ieraudzīt kādu bērzu. Jo dzīvojoties pa betona džungļiem, ir ļoti viegli sailgoties pēc patiesas dabas – ārpus perfekti iekārtotiem skvēriem un mākslīgajām puķēm supermārketos. Vēl pēc vizītes vienā no uzņēmumiem sajutu urbāno sāli līdz mielēm. Bet par to tālāk.Tātad šīs dienas galvenais uzdevums bija atslēgas jeb nozīmīgo darbinieku darbā pieņemšanas procedūras – pārrunu – otrā kārta. Uz šo kārtu atlasījām 3 cilvēkus no 15 kandidātiem. Pēc daudzajam sarunām ar servisu kompānijām, kuras par starpniecību vēlas saņemt neiespējamus honorārus, sapratām, ka ir arī citi veidi, kā pašiem atrast nepieciešamo personālu. EXPO ir pļaujas laiks gan suvenīru viltotājiem, gan dažādu nozaru uzņēmumiem. Iespējams, brīžiem nostrādā alkatības gēns – var būt ka nevis nostrādā, bet pārņem prātu neatgriezeniski. Ja lasu info par iespējamo nekustamā īpašuma tirgus burbuli Ķīnā, tad saprotu, ka ķīnieši tādi paši cilvēki vien ir – ar visu kas tam piedien :) Lūk.

Tā ķērāmies pie darbinieku atlases. Šodien bija tikšanās ar tām meitenēm, kas bija izturējušas pirmo sarunu kārtu un kuras Ivars vēlējās iepazīstināt ar mani – lai pārbaudu ar savu aci meiteņu kvalifikāciju  komunikācijas iemaņās, kā arī citās ar mārketingu un organizēšanu saistītās tēmās. Lai tā pa īstam saprastu, ko cilvēks zin vai nezin, māk vai nemāk ir vai nav darījis – ir saruna – atklāta par visām tēmām. Bez aplinkiem, ar tiešiem jautājumiem, ar vēlmi dzirdēt skaidras atbildes – tiešas, bez aplinkiem. Un tad uzreiz var saprast – vai cilvēks ir atklāts vai nē. Pirmā no sarunām, kas sākās 10:00, noslēdzās 13:00. Non stop. Saruna, iztaujāšana, neliela konfrontēšana, precīzi jautājumi, izzinoši – nu tā lai gūtu priekšstatu. Sapratu, ka trīs stundas ir pietiekams laiks, lai izkostu cilvēku un viņa patieso motivāciju. Sapratu, ka ja cilvēks nav patiess, to var tiešām sajust – fiziski. Un tā nu pirmā kandidāte – runā skaisti un apkārt, bet var just, ka nav kompetences, nav zināšanu, ir tikai vēlme pieslēgties esošam labam projektam. Kā saka – noskanējām cilvēku, sapratām, ka kandidāte “peld” tēmā un izlēmām uzdot mājas darbu, lai pārliecinātos par kompetenci, kuru domāju, ka iespējams līdz galam nesajutu pirmajā piegājienā.

Paēdām pusdienas ne īpaši garšīgas – kaulu sautējums un jocīgas piedevas. Pēc tam sekoja nākamā tikšanās ar meiteni, kas bija pilnīgi atšķirīga un totāli ieinteresēta pasākumā patiesi – ar sirdi un dvēseli un degošām acīm. Viņa gribēja pa īstam palīdzēt, kā arī pēc pirmās sarunas sapratām, ka ir nepieciešamais ķēriens un pieredze – strādājusi somu un amerikāņu kompānijās, kā arī vadījusi dažādus kolektīvus dažādos uzņēmumos. Droši, ka būs paviljona darbinieku vadītāja. Vienojāmies un tad devāmies ceļā sadarbības partnera rūpnīcu/biroju, kur mani ķēra tā betona džungļu sajūta. Tā pa riktīgam – kādu 45 minūšu brauciena attālumā no centra ar metro.

Izkāpjam ārā nekurienē. Betons, milzīgs tilts uz un no citiem džungļu segmentiem piepilsētā. Un dodamies uz ražotāja biroju. Sēžam birojā, cienā mūs ar tēju. Sēžam kādas stundas divas. Vienā brīdī konstatēju, ka vajag uz tualeti. Noskaidroju, kur atrodas un devos iekšā. Un ziniet – tualete ir atdalīta no pārējā biroja tikai ar aizslietni. Šādu situācijas risinājumu nebiju redzējis neviena birojā pasaulē, bet laikam celtniecības materiāli un konkurence spiež. Tā lūk. Tā nu līdz tumsai nosēdēju, bet bija arī tā, ka kavēju uz nākamo tikšanos ar kandidāti, tāpēc steidzu uz metro.

It kā nav jābrauc tālu, bet kā smejies – laiks aizskrien vienkārši nemanot. Un esmu jau klāt iekš Starbucks iestādes pašā centrā, lai runātu par pasākumu organizēšanu, SA pieredzi, zīmolvadības pieredzi un citām pieredzēm, kas noderēs vietējās komunikācijas nodrošināšanai. Un ir kontakts – jo meitene ir atklāta it visā, stāstot par savu izaugsmi, pieredzi, arvien lielākiem projektiem un zīmoliem, ar kuriem ir strādāts pēdējo piecu gadu laikā, kā arī par to, kā bez budžeta ir radītas komunikāciju idejas un kā tās ir realizētas. Meitene ir atraktīva, ar pašcieņu un savas vērtības apziņu, kā arī praktiskajā darbā apēdusi pudu sāls – no pašiem elementārākajiem darbiem līdz zīmola vadīšanai Ogilvy aģentūrā. Tas ir bingo! Un ir tā, ka mēs, šķiet, viņai patīkam. Viņa arī saprot, ka mēs nevaram maksāt lielu naudu un tāpēc piekrīt uz izdevīgiem noteikumiem abām pusēm, kā rezultātā mūsu komandā ir lieliska vietējās komunikāciju kultūras pārzinātāja un praktiķe. Un darba diena sāksies jau rīt. Un darba uzdevums pirmajai kandidātei atkrīt pavisam kā šķira :)

Pēc iedvesmojošas sarunas dodamies mājās, pa ceļam beidzot nopērkot arī veļas pulveri un dzeramo ūdeni (no krāna ūdeni nav ieteicams dzert) Narvesen tipa kioskā, jo Rīgas tīro drēbju kārta ir beigusies. Mājas un tad jau klāt arī ciemiņi ar zemenēm (sezona esot tikko beigusies). Sēžam, runājamies un jūtu, ka atkal jau ir klāt Šanhajas pusnakts – nu vēl pēc 20 minūtēm, bet iznāk ka 15 stundas atkal ir nostrādāts. Šodien esmu izlēmis iet gulēt uzreiz pēc 12, tā lai varu izgulēties. Rīt starts uz rūpnīcu jau 8:00, tāpēc jāsaņem spēki.

Vēl šodien sākām saņemt patiešām daudz pieteikumus darbam paviljonā, tā ka ceru, ka būs no kā izvēlēties un Latviju pārstāvēs labākie, kam sirds pukst kopā ar Latviju.

Tiekamies ēterā jau rīt :)

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

4 komentāri


pievieno savu komentāru