Love Not War

Hyper Island NYCTātad mazliet par to, ko es šeit daru un kāpēc vispār esmu atbraucis :) Mūžu dzīvo – mūžu mācies – tā varētu nosaukt šī ceļojuma galveno vadmotīvu. Mazliet vairāk konkretizējot – jāsaka, ka mācīties nekad nav par vēlu, tāpēc atrodos slavenās zviedru skolas HYPER ISLAND Meistarklasē jeb HIMC. Zviedri māk mācīt – par to esmu pārliecinājies jau SSE Rīga jeb Rīgas Ekonomikas augstskolā. Un šī reize nav izņēmums – zviedri māk. HYPER ISLANDLai gan patiesības labad jāsaka – mēs arī mākam – ne tikai mācīt, bet arī iedvesmot un patiesībā mēs esam pilnībā līdzvērtīgi mūsu reklāmas un mārketinga industrijā – tikai tā problēma – nosacītā – ir mazais tirgus jeb kritiskās masas trūkums dažādās nozarēs. Bet nav ko gausties – kas ir, ar to jādzīvo. Un jāstrādā. Kā savukārt man minēja kāds kolēģis – mūsu mazais tirgus mums spieža izdomāt arvien jaunus un radošus veidus, kā nodot ziņu tiem, kas to vēlas saņemt. Un šajā ziņā mēs esam patiešām izcili. To man apliecināja arī Peter Van Leeuwen no ETCETCETERA (AMSTERDAMA). Pēteris bija žūrijas dalībnieks pagājušajā gadā Latvijā, Golden Hammer festivālā un vēlreiz atkārtoja, ka mūsu radošā varēšana ir wow līmenī. Punkts.

Kā es šo visu redzu? Līdz ar izmaiņām komunikāciju jomā – īpaši tajā, kā tiek ražota un izplatīta informācija – ir mainījušies cilvēku paradumi un kopumā ir mainījusies arī dzīve. Šīs pārmaiņas ir nozīmīgas ar to, ka tām neviens nav bijis gatavs un klasiskā skola tās nemāca – kā ar šīm pārmaiņām strādāt un kā tās likt lietā dzīvē un darbā. Tieši tāpēc pirms 17 gadiem Karlskronā, vecā jūrnieku cietumā trīs uzņēmīgi cilvēki – mākslinieks, zinātnieks un uzņēmējs – nodibināja HYPER ISLAND – ar mērķi piedāvāt zināšanas un pieredzi – kā tikt galā ar lietām digitālajā laikmetā. Tā šo gadu laikā HI ir izpleties pasaulē un šobrīd piedāvā apgūt šīs zinības ne tikai Stokholmā, bet arī Londonā, Losandželosā, San Paulu, Parīzē, Singapūrā un arī Ņujorkā. Un lai gan skola nav nemaz tik veca (veca skola noteikti nozīmētu lielu pieredzi un ticamību izglītības kvalitātei), tā tomēr ir spējusi iekarot studentu uzmanību un arī ir devusi praktisku labumu – spēju domāt savādāk.

Lai gan jau senāk zināju par skolas eksistenci, tomēr impulss likt lietā šo iespēju nāca no Gata Mūrnieka, kurš pirms mēneša apmeklēja šo skolu Stokholmā. Aprunājos ar Gati un vienojāmies, ka ir vērts, vien jāaizbrauc uz citu vietu – lai pēc tam varam salīdzināt kvalitāti. Tā nu sūtīju savu pieteikumu uz pasākumu Londonā – nekad nebiju bijis šajā pilsētā, tāpēc šķita adekvāti pie reizes arī redzēt Londonu. Taču no manis neatkarīgu iemeslu dēļ Londonas pasākums tika atcelts pēdējā brīdī un nākamais bija NYC. Tā nu paliku pie šīs iespējas un te nu es esmu.

Kas man šajā visā patīk? Tas, ka šis kurss HIMC ir kā digitālā psihoterapija – šo joku izmetu skolas otrās dienas nodarbībā, kad no paša rīta mēs reflektējām par pirmās dienas norisēm skolā. Visi kursa biedri patiesi sasmējās un man pat šķita – ka viņi tā arī paši domā, tikai nepasaka to skaļi. Tas bija tāds ledlauzis vai icebreaker – atmosfēra tā jau ir atbrīvota un tagad iespējams vēl vairāk tā kļuva patiesa – vairs nebija baiļu teikt to, ko domā. Tādā ziņā vērtīgākais, ko ieguvu – veids, kā mijiedarboties, lai sasniegtu rezultātu un kādā veidā visi dalībnieki iesaistās procesā. Daži vienkārši principi, bet tas viss patiešām lieliski strādā. Es pats – ja godīgi – esmu skeptisks par psihoterapijas reālo dabu – reiz esmu bijis pie psihoterapeita un tas to es sapratu – viņš var man palīdzēt saprast lietas, par kurām man nav zināšanu – bet lēmums galu galā tomēr jāpieņem pašam. Tādā izpratnē – arī šeit es ieguvu lieliskas zināšanas, taču ko ar tām darīt un kā tās likt lietā – tas ir manis paša lēmums – tikai un vienīgi. Šeit neviens Tev neko priekšā nepateiks – vien palīdzēs strukturēti iziet cauri procesam, lai šo procesu var pārnest savā ikdienas darbībā.

Mani pozitīvi pārsteidza kursa biedri – patiesi pieredzējuši komunikāciju profesionāļi no piemēram PR vides – Weber Shandwick vai arī David Liemer – kurš strādājis McCann, BBDO un kur tik vēl ne – kopumā pavadījis tēmā 34 gadus! Bija pārstāvētās tādas pilsētas kā Sietla, Vašingtona, Londona, Čikāga, Bostona, Ņujorka, Sanfrancisko, Amsterdama, Dubaja, Stokholma un uzņēmumi – Leo Burnett, ETCETCETERA, RAPP, WS, u.c. Augstas raudzes profesionāļi, kas nodrošināja ļoti konstruktīvu un profesionālu pieeju pasākumam.

Mana galvenā atziņa – mums ir paritāte ar pasaules līmeņa komunikāciju speciālistiem – mēs neesam ne par mata tiesu sliktāki – varbūt pat labāki tādā izpratnē, ka esam ātrāk uztvēruši pasaules pārmaiņas un darbojamies saskaņā ar tām. Mēs varam tikpat labi un vēl labāk. Šajā izpratnē mani kursabiedri bija vienoti – izmantojot iespēju – parādīju ko mēs Latvijā darām un tas tika vienbalsīgi novērtēts ar patiesu WOW! Plus vēl gardā latviešu rupjmaize no Storyebread – pasākums izdevās godam un Latvija ir labi atzīmējusies pasaules metropolē.

Kā viss izskatās? Veca tipogrāfijas ēka (ironiski – kādreiz šajā vietā tika ražotas analogas ziņas, tagad šeit mācā veidot virtuālas/digitālas ziņas) Soho, pirmais stāvs, ielas līmenis, lieli logi, plaša telpa – kādi 250 kv/m, divi lieli galdi, krēsli, visa veida tehnika un cilvēki – viss, kas vajadzīgs darbam. Katru rītu lieliskas brokastis (hoteļa brokastis salīdzinoši bija so – so, tāpēc brokastoju iekš HIMC), pusdienas pa dienu, dienas garumā visa veida uzkožamie un atspirdzinājumi.HIMC

Visu vada divi kursa līderi un mainās runātāji, kas stāsta visa veida pieredzi dažādās tēmās – procesu vadība, spēļu teorija, datu analīze, etc. Katra diena savai tēmai. Iegūtās zināšanas uzreiz tiek pielietotas vairākos praktiskos uzdevumos – kā piemēram – kādu no Ņujorkas lielo problēmu risināšanai. Mūsu grupa (Rīga,Ņujorka, Sanfrancisko, Londona) izvēlējās atkritumu tēmu un piedāvājām veidu, kā sociāli atbildīgi, tai pat laikā iesaistot tehnoloģijas – šo varētu atrisināt. Uzstāšanās māksla, prezentācija – tas viss bija daļa no mācību procesa. Un uzreiz arī atgriezeniskā saite – no kursa līderiem un kursa biedriem. Tik laba atmosfēra, ka grūti to prieku ielikt vārdos. Lieliski. Aizraujoši. Profesionāli. Vienā vārdā – bingo.

Runātāji – Google Creative Lab stratēģis @GautamRamdurai, bijušais Saatchi&Saatchi radošais direktors @Tim_Leake, digitālo datu un satura analīzes speciāliste @FarrahBostic, spēļu dizaineris @JimBabb un līdzīgi eksperti katrs savā tēmā. Pasaules elpa? Jā. Augstākā līga? Jā. Kvalitātes paraugs? Jā. Grūti atrast kaut ko tādu, kas nebūtu izcils šajā visā.

Protams, ka bija arī skepse nedaudz pirmajā dienā – kad tika runāts par it kā iespējams pašsaprotamām lietām, taču pasākuma laikā tas viss skaisti kulminēja arvien pieaugošā intensitātē – tādā ziņā neatstājot vietas šaubām par kvalitāti. Domāju, ka sava daļa nopelnu ir arī vietai – šeit neviens nevar atļauties viduvējības – konkurence ir liela, tāpēc tiek koncentrēts vislabākais iespējamais. Jauki!

Nav jau tā, ka es ļoti jūsmotu – vienkārši gribu pastāstīt par šo pēc iespējas objektīvi. Mani šis pārliecināja. Man ir sajūta, kas un kā jādara turpmāk – kā jāuzlabo darba metodes un kā jāaug līdzi laikam un varbūt pat jāiet tam pa priekšu :) Laiks rādīs.

Jā – NYC absolūti vietā ir teiciens – lai Tev nav simts latu, bet lai Tev ir simts draugu. Un tas patiešām ir svarīgi. Otrdien sazinos ar Žaneti Skaruli, kura dzīvo šeit jau kādu laiku. Aizejam uz ķīniešu restorānu  - kas izrādās pilnīgi tukšu – un dzeram garšīgu plūmju vīnu, runājam par Rīgu un NYC, par pieredzi un arī par nākotni. Uz ielas līst kā no spaiņiem – klasika. NYC lietusDodos mājās pa lietu un domāju – kā lielā pilsēta iebiedē cilvēkus – metro novēroju ļoti daudz tādas jaunas meitenes ar izbiedētas stirnas skatienu – viss ir aizdomīgs un nezināms un šķiet, ka acīs nolasāms izmisīgs piederības meklējums – vietai, cilvēkiem, jebkam – lai tikai nebūtu jābūt vienai šajos betona džungļos. Tāda mirkļa impresija.

Savukārt trešdien satieku savu seno dienu draugu Mārtiņu Straupi, kurš šeit ir nupat jau 12 gadus. Pievienojas arī Jānis Jātnieks un dodamies uz pelmeņiem satikt Žaneti, lai uzēstu kopā un pēc tam uz Centrālparku – pastaigā ar suni. CentrālparksViss ir tik brīnišķīgi, ka pēc pastaigas nolemjam doties uz kādas dzimšanas dienas svinībām bārā ANYWAY. Un tur iznāk sastapt daudzus latviešus – mākslinieku Normundu Brūveri, Pēteri Zilberu un vēl citus ņujorkiešus ar krievu, latviešu, gruzīnu un citām asinīm. Kādu laiku patiešām lieliski iejūtamies lieliskajā bārā, taču rīt (šodien) Jānim, Žanetei, Mārtiņam un man ir darba diena. Tāpēc katrs savā veidā dodamies uz mājām. Mani Mārtiņš atved līdz viesnīcai un tad jau atkal vienojamies par nākamo tikšanos tuvākajās dienās uz bbq New Jersey – vietā, kur dzīvo latviešu mākslinieki. Par to tad vēlāk. Ir patiesībā tāda laba sajūta, ka lai gan esam patiesi atšķirīgi savā starpā – tie, kas ir LV un kas dzīvo NYC, kas esam šajā nedēļā satikušies – mēs patiešām lieliski saprotamies :) Tas priecē.

P.S. Kas ir Love Not War? Parole Hyper Island wifi tīklam NYC :) Pievienojos konceptam.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

1 komentārs


pievieno savu komentāru