Droši vien, ka šis nav nekas jauns un oriģināls, tomēr jūtu, ka jāpastāsta man Tev pirmssvētku noskaņās par Latvijas žurnālistikas kvalitāti un jāpauž aizdomas – kas šeit vispār notiek ar šo tēmu. Tātad stāsts ir sekojošs.
Šodien mēs palaidām gaisā ziņu par AERODIUM produktu – ūdeni HAPPY UP, kuru nupat esam laiduši klajā sadarbībā ar NP Foods.Viss jauki un pozitīvi. Un nupat – 3 minūtes atpakaļ man zvana no Latvijas Televīzijas – raidījums “Vārds uzņēmējam” un piedāvā uzstāties raidījumā. Nodomāju – va vellos – labs, aizies ziņa un cilvēki uzzinās par jauno produktu un tā. Es saku – jā, labprāt! Un seko grāvējpiebilde – bet tas ir maksas pakalpojums 
Ko lai saka?
Laikam pat nav vērts par to tik ļoti uztraukties, vien pats jūtu, ka uzticamība mediju videi iet mazumā un pēc šādiem piedāvājumiem labāk neslēdzu TV iekšā vispār Latvijā.
Man liekas, kas līdzīgs bija arī ar ArtBag pēc kāda pasākuma
. Tomēr ir jāatceras, ka tie ir komercraidījumi, kur ar žurnalistiku ir mazāks sakars, kā piemēram ziņu raidījumiem – 900“, Panorāma, …
Ja nemaldos tas pat saucās kā “veikala skatlogs” vai kaut kā tā.
hei..mums arī zvanīja no “Rīta kafija” vai tamlīdzīgi un teica, ka pat uzaicināšot uz studiju, kā arī atbraukšot un biroju safilmēšot un DVD iedošot
– bet arī maksas pakalpojums 
trakākais, ka tas netiek nodalīts – viss tiek pasniegts žurnālistikas mērcē
ko vispār runāt – man liekas, ka tas ir nonsenss 
“Viss šeit tiek pirks un pārdots”. Burtiski viss.
Gods, prāts un sirdsapziņa?
Sarakstu varētu turpināt un vispārināt līdz klaji filozofiskiem konceptiem.
Šeit viņi pielieto “Ja Muhameds neiet pie kalna….” metodi – tas ir viņu darbs čekot līdzi jaunus produktus un piedāvāt maksas publicitāti. Dažos gadījomos tas nostrādā tā, ka jaunais uzņēmējs padomā: “O! Ja jau man piezvana un piedāvā – kāpēc nē?”, bet šajā gadījumā uzrāvās uz Tevis un Tu uzrakstīji blogā.
Citiem vārdiem sakot – paši vien mēs veicinam šādas žurnalistikas izaugsmi, jo diez vai viņi zvanītu, ja tas nedotu panākums (ienākumus) viņu raidījumam…
Metodes var būt daudz un dažādas, šī drīzāk ir sistēmātiska pieeja, kurā žurnālists nekad nezaudē, jo viņš IT KĀ ir sabiedrības pusē un IT KĀ cīnās par sabiedrības interesēm.
pirms šiem raidījumiem ir paziņojums, ka tas ir Televeikala skatlogs (tb apmaksāts raidlaiks). Vai to teikt zvanot “upurim” jau ir katra konkrētā zvanītāja sirdsapziņas jautājums.
Tiem, kas mediju mērcē kūļājas, tas nav nekas neparasts. Reklāma ar žurnalistiku ir tik cieši sauagusi, ka grūti atdalīt šos Siāmas dvīņus. Skumji, bet fakts. Uztver to kā normu. Diemžēl.
Ja es nekļūdos iespēja iekļūt LNT ziņu sadaļā Nacionālais uzņēmējs, vai kā viņiem to sadaļu sauca maksāja kaut kādu pusotru štuku…
Labi, sūds ar tiem reklāmistiem.. Toties tagad zinu par jauna produkta esamību
Drukātajos medijos, piemēram, uztura bagātinātāju kontekstā vispār var aizmirst par reāli analītisku informāciju ar žurnālista inputu. Visi kā viens – reklāmraksti. Gan smalkajos žurnālos, gan lētajās avīzelēs. Tas pats internetā. Katru nedēļu saņemam piedāvājumus “sagatavot” informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Ja nepaņemam, pēc tam redzam, ka konkurenti ir paņēmuši
Good point, es arī būtu atsēdies, bet jārēķinās, ka informācija, kas saisīta ar patēriņa preci (nevis kādu politiski-sociālu aktivitāti) tomēr ir mazāk žurnālistika un vairāk sižets ar potenciāli PR ietekmi.
Šādi raidījumi no sabiedriskās televīzijas būtu jāizskauž vispār – visi skatlogi, sponsorēšanas, barteri u.c. Nepieciešama skaidra finanšu/resursu pārvalde un atklātība.
Rakstiet NEPL un LTV sūdzību + publicējiet atbildīgos + rosiniet diskusiju LŽA un LŽS publicējāt!
Ir pagājis gads. Vai Happy up vēl tiek ražots? Es to nekad neesmu redzējis.
Neesmu drošs par ražošanu. A