Latvijas iespējamā izcilība – dublis II

Jap! Tātad pirms pāris dienām mani pārņēma skumjas un izmisums, kā rezultātā es uzrakstīju savu personīgo, pieredzē balstīto viedokli par to, kādā veidā Latvijas nākamā nozīmīgā starptautiskā reprezentācija draud izvērsties par viduvējības paraugstundu. Pamats šai viduvējības paraugstundai ir ielikts. Mana sajūta saka, ka nav par vēlu izteikt viedokli – kazi, kāds sadzirdēs un vēl iespējams izdarīs secinājumus. Tad nu šo savu viedokli paudu. Vakar to izlasīja aptuveni 800 cilvēku, kādi daži komentāri – kaut kas notiek. Šodien to pārpublicēja 7guru.

Mērķtiecīgi vakar es šo rakstu ietvītoju arī Danielam Pavļutam, Valdim Dombrovskim, Robertam Ķīlim un Rīgas Pilij. Kā rezultātā pienāca šādas atbildes tieši un kontekstā.

No Roberta Ķīļa:

Twitter atbilde no Roberta ĶīļaUn te kontekstuāla atbilde no Daniela Pavļuta.

Twitter atbilde no Daniela PavļutaŠodien savukārt pilnīgi citā kontekstā ministri priecājās par to, kā kāds viņu kopumu apzīmējis. Jauki, vai ne? Taču šis pats piemērs arī spilgti raksturo to, par ko es pirms dienas rakstīju iepriekšējā rakstā par sociālo mediju liekulību – ka sociālajos medijos esam gatavi būt pareizi, bet kā patiesībā ir reālajā dzīvē? Godīgi? Kā ir īsti?Twitter ministriTieši tāpēc arī tapa šis ieraksts – kā dzīvs lakmusa papīrs – par tēmu – ko patiesībā nozīmē būt twitterministram un ko tas nozīmē pēc būtības – ka tā nav tikai izklaide, bet arī atbildīga rīcība. Un redz kā tas viss notika manā gadījumā.

Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet otrdienas rītā (pēc tam, kad pirmdienas vēlā vakarā biju publicējis pirmo rakstu) mani sadraudzēties sociālajā tīklā Facebook uzaicināja Edgars Rinkēvičs. Man nav ne jausmas, vai tas bija vakarā vai agri no rīta manis rakstītā iespaidā, taču es atsaucos uz šo uzaicinājumu un uzrakstīju nelielu vēstuli ministram – personīgi ar saiti uz manu rakstu. Un kas notika? Ministrs iepazinās ar saturu un jau pēc mirkļa bija jautājums par iespēju sazināties un vēl pēc mirkļa –  zvans un aicinājums uz konkrētu tikšanos nākamnedēļ.

Lūk! Šis ir patiess piemērs tam, kāda ir sociālo mediju nozīme dažādu uzdevumu risināšanā. Pašlaik – ja es salīdzinu to, kāda reakcija un rīcība sekoja pēc mana  raksta publicēšanas, ir tā, ka es šajā situācijā pirmo vietu atbildīgo ministru topā dodu Edgaram Rinkēvičam – par operatīvu un atbildīgu rīcību, par situācijas izpratni, par to, ka ministrs ieklausās un ir gatavs iedziļināties. Es to sauktu par valstisku pieeju – par tādu, kādu es sagaidīju no visiem atbildīgajiem. Par īstu domāšanu – nevis par sevi, bet par mums, par problēmas būtību, par to, ko darīt un kā rīkoties.

Kā es to saprotu? Kā spēju pieņemt viedokli – iespējams – atšķirīgu, iespējams asu un vēl visādi citādi īpašu, taču – par spīti tam – spēju koncentrēties uz būtību, nevis uz personīgiem apsvērumiem. Šādu attieksmi es savukārt kvalificēju kā profesionālu attieksmi. Lūk!

Es saprotu arī to, ka ministri nevar atbildēt uz kura katra ierindas pilsoņa viedokļu tvītiem – gan jau ka tādu ienāk ne mazums, laika ir tik cik ir, ir arī ģimenes dzīve – brīvdienas, ceļojumi, festivāli, etc. Pilnīgi piekrītu un saprotu. Tomēr – man ir sajūta, ka es necentos kādam atņemt laiku ar personīgiem dzīves sīkumiem – es runāju par to, kas man ir svarīgs kā cilvēkam, kā pilsonim, kā patriotam – par manuprāt valstiski nozīmīgu tēmu. Varbūt es kļūdos.

Tāpat arī šeit jāpaskaidro, ka es nemērķēju ne uz dalību konkursā ar mērķi nopelnīt, ne arī esmu citādi angažēts ar šo – jo kāds taču vienmēr padomās – ko es te ņemos, laikam gribu valsts pasūtījumu sarunāt :) Nekā tāda. Vienkārši mana vēlme ir – lai mūsu valsts starptautiskā līmenī tiek cieņ un jēgpilni reprezentēta. Un lai tas ir izcili, nevis viduvēji. Tā arī ir galvenā motivācija. Lai man un laikabiedriem un mūsu bērniem ir prieks un lepnums, nevis kauns un negods. Tieši tik daudz vai maz. Lai nav kauna sajūta, runājot ar pasauli, kura taču vienmēr prasa pēc izciliem ar Latviju saistītiem notikumiem – where is Latvia?

Jā. Ko es ar šo visu gribēju pateikt?

1. Sliņkis meklē iemeslus, čaklais iespējas.

2. Edgars Rinkēvičs manā skatījumā ir ieguvis patiešām to, ko šobrīd mēs saucam par kredītu – uzticības, attieksmes, sapratnes, ieinteresētības – katrs pats var ielikt savu vārdu šeit.

3. Skatīsim nākotnē – vai uzrunātie pārējie četri valstsvīri – Daniels Pavļuts, Roberts Ķīlis, Valdis Dombrovskis un laikam taču Andris Bērziņš (Rīgas pils) kaut kā reaģēs uz šo? Jo kā uzskatu – es neuzmācos nevienam ar savām sīkajām problēmām, bet piedāvāju reālu risināmu situāciju, kas ir jārisina nekavējoties un tā šoreiz un kopumā skar valsts reputāciju no šī brīža un daudzus gadus uz priekšu, nevis manus dzērājkaimiņus vai bezpajumtniekus blakus sētā.

4. Man negribētos domāt par to Alberta Einšteina teicienu atkal – ka darot visu pa vecam, ir muļķīgi sagaidīt jaunus rezultātus. Vai tiešām tas šoreiz piepildīsies? Vai būs kāds, kas spēj uzņemties ne tikai politisku, bet reālu atbildību un salikt lietas pa plauktiņiem? Es tiešām neticu, ka esam tādā apātijā, ka esam gatavi ziedot savu nākotni ar vieglākās pretestības ceļu, nepaužot savu viedokli un klusējot pie varas ratiem. Es katrā ziņā uzskatu, ka pamatots viedoklis ir labāk kā neko neteikt un klusēt mutautiņā. Pat ja tikai Edgars Rinkēvičs ir atsaucies, uzskatu to par pievienoto vērtību, ar kuru tālāk var strādāt. Un lai arī mazs rezultāts – tas ir bijis šī laika vērts. Jāpiem, ka pirms pirmā raksta tapšanas esmu aprunājies par šo tēmu ar daudziem cilvēkiem un kopumā ir tieši šī sajūta, kuru arī esmu jutis un kuru paužu.

Mans plāns:

1. Nākamnedēļ tikties ar Edgaru Rinkēviču un izklāstīt lietas būtību, kā arī sniegt priekšlikumus – ko un kā darīt. Aicinu katru mana bloga lasītāju dalīties ar savām idejām, lai varam tās apkopot un iesniegt tam ministram, kurš ir gatavs rīkoties.

2. Pēc trim nedēļām doties uz Londonu un tikties ar Lielbritānijas paviljona Šanhajas EXPO autoru Tomasu Hezervīku, lai apmainītos ar pieredzi un gūtu informāciju par izcilību no pirmavota.

3. Pēc mēneša ziņot par rezultātiem un – protams – turpināt sekot šai lietai no sava skatu punkta un regulāri šeit, savā blogā stāstīt par notikumu attīstību.

Ir jau vēls, tāpēc tiekamies atkal rīt.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

2 komentāri


pievieno savu komentāru