Kebabs Rīgā – kas jauns?

sabiedriski
2010. gada 7. February 17 komentāri

Patiesībā mani ļoti pārsteidza tas, ka mans iepriekšējais raksts par kebabiem būs tik populārs. Tas joprojām ir visvairāk komentētais raksts, kā redzam – ir izvirzījies trijniekā populārāko rakstu kategorijā, kopā 1574 cilvēki to ir lasījuši un iespējams, izdarījuši kādus secinājumus. Tas viss, protams, ir patīkami. Tomēr kopš raksta uzrakstīšanas ir mainījušās dažas lietas un tām es nedaudz šajā rakstā pieskaršos.Tātad sāksim ar Food Box. Diemžēl pirmais Food Box Dzirnavu ielā ir aizvēries. Kā man teica īpašnieks – esot bijušas grūtības vienoties ar mājas saimnieku. Tā nu jau vairākas nedēļas klusums šajā vietā un es pacietīgi apmeklēju Lāčplēša ielas rezidenci tieši blakus Osirisam – pretī Satori grāmatnīcai. Viss ir labi, garšo labi, cena laba – Ls 1.99. Food Box neliek vilties.

Bet redz kā ir – Food Box strādā tikai darba dienās un tas nu galīgi nav labi. Vakar, piemēram, pēc pamatīgas ballītes ļoti ļoti gribējās uzēst brokastīs kebabu. Tā ap kādiem pulksten diviem dienā. Braucam ar Ediju uz Food Box, tieši pie Food Box ideāla vieta atradās mašīnas novietošanai, bet problēma bija tajā, ka Food Box bij’ ciet! Jedritvai kociņ’. Nu neko – griezu zobus, bet pa kluso jau sen biju izlolojis slepeno atkāpšanās plānu un devāmies nomēģināt Sultan Kebab Barona ielā – pie krustojuma ar Dzirnavu ielu. Kā ta mums gāja? Lūk, kā ( te tīri manas sajūtas):

Maza, maza istabiņa – nu labi – telpa, ielas līmenī. Ērti ieiet, ērti apsēsties. Uzreiz pie ieejas var pasūtīt ēdienu. Apskatu ēdienkarti. Izvēle nav liela, tāpēc paņemu lielāko, kas ir  - Sultan Kebabu. Ls 2.50. Izrādās – tas ir tādās veidā sagatavots, ka uz šķīvja gaļa kopā ar dārzeņiem un frī kartupeļiem. Nu labi. Vēl paņēmu kolu (jo zinu kolas maģiskās īpašības, ja nu pēkšņi mans organisms negribētu ņemt pretī to kebabu), jo manu iecienīto Ayran neredzu. Sēžam nost un gaidām. Labā ziņa ir tā, ka šeit ir tualete – var rokas nomazgāt pirms ēšanas (Food Box Lāčplēša ielā nav tualetes).

Pēc kāda laika atnāk mans Sultan kebab. Un ko es redzu – frī kartupeļi, gaļa, dārzeņi, kaudzēm sīpoli (aizmirsu pateikt, lai neliek), mērce. Neesmu izlepis (un esmu izsalcis), tāpēc ķeros klāt bez liekas spriedelēšanas. Garša – hmm, laikam jau nekas īpašs, jo frī kartupeļi tomēr izsper ķeblīti zem garšas kārpiņām un es nonāku atmiņu apcirkņos, kas pilni ar makdonalda tipa garšām. Un tas, šķiet, aplauž mani attiecībā uz to, ka es šeit varētu sajust autentisko, īsta kebaba garšu. Trūkst man tā īstuma sajūtas. Es laikam neesmu mac dzīvei gatavs. Bet neko daudz nekurnēju un pēc porcijas notiesāšanas vēl paņēmu mazo kebabu par Ls 1.19 (gadījās tā, ka mani apkalpoja īstais turks – ļoti laipns, angļu valodā visu saprata, ko es gribēju). Tas izrādījās lavašā ietīts mix ar tām pašām izejvielām, kas Sultan. Izmērs mazliet mazāks, bet pietiekams. Ar mērci nebija pārspīlēts. Tādā ziņā garšoja labi un kā es ievēroju, tad vairāki cilvēki izvēlējās tieši šo iespēju  - paņēma mazo kebabu līdzi nešanai. Lūk!

Rezumē. Sultan kebabs ir izvēlējies stratēģiski pareizu vietu un neskatoties uz kebaba koncepta viduvējo izpildījumu (mērce – bez rakstura, dārzeņi standarts, gaļa – tāpat, viss kopā radīja iespaidu – bez rozīnītēm), domāju, ka tieši location izvilks šo uzņēmumu. Tāpat tam noteikti palīdzēs tas, ka cilvēki parasti īpaši necenšas iedziļināties lietas būtībā – pagrābj ātri to kebabu un prom savās gaitās. To ir ērti un viegli izdarīt – ko gan vairāk vajag laika trūkuma laikmetā. Un latvieša ausij eksotiskais nosaukums kebabs spēs ģenerēt pietiekamu interesi, lai iegrieztos šeit. Jo vieta ir laba un ērti aizsniedzama. Ja salīdzinu ar neseno kebabu pieredzi Amsterdamā, tad skaidrs ir tas, ka vietējiem kebabiem vēl ir, kur augt :) Un jo ātrāk tie augs, jo labāk būs mums visiem. To arī novēlu.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

17 komentāri

pievieno savu komentāru