Kas ir māksla?

Šo mūžīgo jautājumu es uzdodu sev pats un esmu dzirdējis cilvēkus sakām, ka tas ir daudz kas – spēja izdarīt to, ko nevar citi, spēja dabūt gatavas lietas, kas pirmajā piegājienā šķiet neiespējamas, spēja pārsteigt. Kādreiz esmu dzirdējis arī tādu formulējumu – talants trāpa mērķī, ģēnijs trāpa mērķī, kura nav. Un protams – katram no mums ir viedoklis – kas ir māksla. Tad nu lai spētu šo labāk saprast, nolēmu ienirt pašā mākslas epicentrā – Ņujorkas tūkstots un vienā galerijā (precīzāk 600+), lai mēģinātu vismaz sev atbildēt uz šo mūžīgo jautājumu.

Mūžīgā jautājuma vadmotīvs protams saistīts ar manu izglītību, kuru esmu guvis mākslas iestādē un arī interese par estētiku kā tādu – kas ir tas īpašais, kas cilvēkam liek darīt šīs lietas ,kas saistās ar netveramo mākslas pasauli? Jāsaka godīgi – tas, ko es redzēju, mani visādā ziņā ievilka vēl dziļākās pārdomās par šo visu, bet tai pat laikā arī apskaidroja. Pie apskaidrības es varētu nosaukt tādu lietu, kā ieskatu tajā, ko nozīmē mākslas tirgus Ņujorkā.

KadafiJo būsim godīgi – māksla ir viens liels un brīžam par grūti apjaušams tirgus, kurā spēlē ne jau mākslinieki – arī viņi, bet pa lielam – galeristi, kritiķi, fondi un to padomes, mecenāti,  kā arī visāda veidi veiklie zeļi, kas kārto štelles – lai būtu labi pašiem un cita starpā – arī sabiedrībai. Šo visu man palīdzēja saprast Artūrs Virtmanis – cilvēks ar 16 gadu pieredzi NYC mākslas pasaulē. Tātad kas ir NYC mākslas tirgus? 100 000 radoši cilvēki, kas dzīvo un strādā NYC un rada visa veida mākslu dažādās jomās. No šīs darbības tiek maksāti arī nodokļi. Pēc šiem nomaksātajiem nodokļiem tad arī var noteikt – cik tas tirgus ir liels ( tas protams nav vienīgais kritērijs, kā vērtēt – bet sabiedrības labuma noteikšanai – noteikti).

New Museum ekspozīcijaUn kas no tā – kāds varētu pajautāt? Tieši tas, ka aprēķinot šos ciparus, var redzēt – kāds labums no tā ir NYC iedzīvotājiem un tāpat var saprast, ka tas ir diezgan cienījams uzņēmējdarbības veids (vai LV par to tiek domāts šādā – uzņēmējdarbības – kategorijā?), kas dod pievienoto vērtību – darbu, nodokļus, sabiedrības izglītošanu un daudz visādu labumu. Man šķiet, ka mums arī vajadzētu mākslas pasaules cilvēkus pieradināt pie domas, ka šī joma – tāpat kā daudzas citas – ir brīva izvēle un izvēloties šo jomu, nevajadzētu daudz vaimanāt, bet iet un pierādīt ka Tavs produkts ir vajadzīgs un dzīvotspējīgs. Ka no tā var dzīvot pats autors un kazi – vēl kāds. Un tad jau to var patiesi godāt un cienīt. Jo tas ir sabiedrībai vajadzīgs.

Gilberts un DžordžsNo kurienes man tādas ķecerīgas domas? Iespējams – no tā, ka pašam – pavisam nesen sastopoties ar situāciju, kurā kā darba devējs/uzņēmējs meklēju atbilstošus speciālistus, kas varētu veikt dizaina grafikas darbus, ar grūtībām identificēju vietas, kur tādus māca. Domāju, ka Latvijas Mākslas akadēmija ir viena no tām vietām. Taču sadzirdot līdzīgas domas no Miķela Baštika un pārvaicājot tālāk pašai LMA (kurā kā noprotams ir dzirdējusi par twittera eksistenci, bet nav spējusi nodrošināt atbilstošus amatniekus Latvijas uzņēmēju vajadzībām), atbildē saņēmām abi ar Miķeli precīzi nulli un sapratni par to, ka oficiālā LMA konta operators māk retvītot. Kas jau ir vērā ņemams panākums studentu audzināšanā.New Museum NYC - Silence = Death

It kā varētu padomāt – ko es te ņemos? Bet fakts ir fakts – tajā pašā Ņujorkā – lai Tu varētu parādīt kas esi – ja nu gadījumā esi ārpus konteksta un gribi te būt – tad vienīgais ceļš – ir darīt kaut ko citiem noderīgu, par ko kāds grib maksāt – iespējams pat – naudu.

New MuseumTe nu man gribot negribot nākas atcerēties Nila Saksa manuprāt ģeniālo bet vienkāršo eseju par Latvijas Mākslas Akadēmijas atvērto durvju dienām pagājušajā gadā: “… Šķiet, Mākslas akadēmija tikai iegūtu, ja beigtu izlikties, mēģinot pierādīt, ka tur gatavo “ekonomikai derīgus speciālistus.” Vai ar šādu attieksmi mēs spēsim radīt mākslu, kas ir konvertējama pasaulē? Domāju, ka nē. Līdzīgi ir ar daudz praktiskākām lietām. Tāpēc MILZĪGS aicinājums Latvijas Mākslas akadēmijai – beidzot ķerties klāt kārtīgu, darbaspējīgu, radošu grafisko dizaineru sagatavošanai. Kādi ir šie cilvēki?  Tādi, kas spētu nečīkstēt, bet tempā izdarīt daudz lietu ar AI, PS un citām grafiskā dizaina un video programmām. Vēlams ar attieksmi: “Es to varu”, nevis “Es tā redzu.” No tā visi iegūtu – gan uzņēmēji, gan sabiedrība. Ja mums būtu tādi augsta līmeņa amatnieki, ticu, ka neizpaliktu arī laba māksla – un abas šīs lietas simbiozē spētu radīt pievienoto vērtību – varbūt pat lielu.

Tātad – kas ir māksla? Mana pārliecība un pieredze – vispirms kārtīga amatniecība un pēc tam – kazi – no tā kaut kas izšķiļas :) Varbūt kaut kas šāds?

MhmTā šī diena paiet mākslas zīmē. Izdodas apmeklēt ne tikai Čelsijas galeriju rajonu, bet arī New Museum – kur izstādītas karstākās mākslas tendences. Jābrīdina – tas viss ir patiešām interesanti, bet pašam grūti definēt – kas ir māksla? Par šo tēmu tad attiecīgi runājam ar Pēteri Zilberu, ar kuru kopā arī pavadam vakaru muzejā un Chinatown restorānā. Apspriežamo jautājumu loks ir patiešām plašs – sākot ar slaveno Daugavas Vanagu māju Bronksā līdz pat dizaina tendencēm pasaulē. Tā ceturtdiena nemanot paiet un es dodos tālāk dzīvē.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

0 komentāri


  • pievieno savu komentāru

pievieno savu komentāru