iPhone 3GS un es – Kāpēc ne?

Tad nu šodien saņēmos uzrakstīt savas sajūtas par iPhone tālruni, kas bija manā rīcībā vienu nedēļu. Ko es varu teikt?

  • Labs tālrunis
  • Ērts tālrunis
  • Noderīgs tālrunis
  • Elegants tālrunis
  • Ar vāju bateriju tālrunis

Tas ir kopsavilkums. Atšifrējums seko.

Tātad kāpēc es vispār paņēmu iPhone testēt? Sagadījās tā, ka mana laba paziņa bija atvedusi man dāvanu no Ņujorkas jau sen – pirms kādiem mēnešiem diviem, bet nebija mums iespēja satikties, tāpēc es jau gandrīz biju aizmirsis par dāvanu. Es nemaz nezināju, kas tā par dāvanu. Bet tad kādā brīdī sarunājām satikties par citām tēmām un es laimīgi dabūju savu dāvanu. Kas izrādījās žurnāls New Yorker – arīdzan laba lasāmviela. Taču uz žurnāla aizmugurējā vāka bija reklāma – iPhone reklāma. Un kas tajā bija tik īpašs? Centrā iPhone telefons un apkārt padsmit dažādas aplikācijas dzīvei un darbam. Šī reklāma mani uzrunāja un es liku lietā savu pazīšanos LMT, lai paņemtu patestēt iPhone tepat Latvijā. LMT preses sekretāre Elīna Lidere izrādījās atsaucīga, tālrunis bija pieejams uzreiz un tā nu es sāku to testēt 20. augustā.

Pirms tam es iPhone biju turējis rokās, bet saprašanu no turēšanas rokās par ērtumu grūti iegūt. Tāpēc testa periods – viena nedēļa- vairāk nekā pietiekami pārliecināja mani par tālruņa ērtumu. Ērtumu tādā ziņā, ka neskatoties uz manu aizdomīgu par dizaina ergonomiju, to lietojot, tas patiešām ir ērts. Spied pogu, atver aplikāciju, aizver, aizslēdz tālruni – to ērti paveikt ar vienu roku. Rakstot īsziņas gan ir mazliet jāiespringst un ar vienu roku no sākuma grūti. Labāk ar abām rokām, taču nianse ir – jāpielāgojas. Jo gadās sajaukt burtus diezgan bieži. Bet ar laiku jūtu, ka esmu jau iepraktizējies un arī burtus uzrakstīt ir arvien vieglāk. Pat no bikšu kabatas tas nekrīt ārā tik viegli, kā varētu šķist – klasika šajā ziņā ir ripojošie santīmi, kad apsēdies pie auto stūres. Ar iPhone – nekā tamlīdzīga. Vēl jau, protams, pie ērtības var pieskaitīt interneta apskati, Youtube apskati – tas viss ir tā, kā tam vajadzētu būt – pietiekami lielā izmērā (kuru vari regulēt – to izmēru – ar vienkāršām rokas kustībām), kā arī to, cik ātri iegūsti pieeju Gmail pastakastei – pāris ailītes aizpildi un visi mani epasti ir manā tālrunī :) Tiešām jauki. Man patika arī tas, ka var redzēt visa veida statistiku par zvaniem, par kontaktiem, par praktiski visām svarīgajām funkcijām. Un viss tik intuitīvi – gluži kā Mac dators :)

Viena no lietām, kas mani pārsteidza tajā iPhone reklāmā uz NewYorker aizmugures vāka, bija aplikācija, kas ļauj Tev pieņemt kredītkartes maksājumu jebkurā vietā, kur Tu atrodies. Tas ir ceļojošā sales cilvēka sapnis. Es domāju, ka ja tāda iespēja būtu pirms 60 gadiem, nez vai Artūrs Millers – plašāk pazīstams kā Merilinas Monro vīrs, būtu uzrakstījis savu klasisko Death of Salesman. Bet ko nu tur vairs? Es jūtu, ka šī nav vienīgā no iPhone aplikācijām, kas palīdz dzīvē. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka iespējas, ko paver iPhone ir gandrīz neierobežotas. Un ja Tu esi dinamisks darba rūķis, tad praktiski – man ir tāda sajūta – Tev vairs nav nepieciešams laptops klasiskais, ar kuru nejūties nevienam parādā – Tev ir iPhone un mājās lielais Mac 24″ un dzīve ir izdevusies vai vismaz sakārtota attiecībā uz tehnoloģijām Tavā dzīvē un to daudzumu/mazumu, kas nepieciešams lai dzīvotu un strādātu.

Ja esmu bijis skeptisks līdz šim par paša iPhone formu – mani no estētikas viedokļa ne pārāk pārliecināja tieši forma – elipses veida aizmugurējā daļa telefonam – man ideāli patīk šis risinājums – tad pēc testa es sapratu, ka tik traki nemaz nav. Ir pat tā, kā es negaidīju – ka šī mazā dizaina nianse man nekādā ziņā netraucē un es tai vispār nepievēršu uzmanību. To vairs nevar atdalīt no paša tālruņa funkcionalitātes un apskatīt atsevišķi. Tāpēc manas bažas par šo tēmu ir gluži liekas un aizdomīgums ir pagaisis. Acīmredzot – varu uzticēties Stīvam Džobsam arī šajā ziņā. Lai gan pašam šķiet, ka esmu estēts un labi zinu kas ir labs un kas nē. Mūžu dzīvo – mūžu mācies – tā man tēvs vienmēr saka. Ir, ir taisnība šajos vārdos.

Bet tomēr ir viena lieta, kas patiešām man nepatika un tā ir iPhone spēja būt uzlādētam tik ilgi, cik es to uzskatu par nepieciešamu. Līdz šim ir bijusi pieredze ar veco Nokia biznesa 6230 ja nemaldos – kas izturēja uzlādi 1 nedēļu. Kā es uzzināju no viena no NOKIA viceprezidentiem pirms pāris gadiem – šis konkrētais modelis esot bijis tik populārs, ka tas vienkārši bijis jāizņem no ražošanas. Jo citi tālruņi netika pirkti tā veiktspējas un baterijas dēļ. Nu lūk. Vēl man vēl joprojām ir laba pieredze ar Sony Ericsson P1 – baterija strādā adekvāti manuprāt. Bet iPhone – njā, šī nianse lika vilties. No sākuma, protams, nepievērsu uzmanību tam, ka nezinot, kā novākt reklāmas klipu uz ekrāna (kas sāka darboties tad, kad tālrunis ilgāku laiku netiek lietots), baterija beidzas diezgan strauji. Bet laika gaitā, apguvis dažas nianses, tomēr secinu ka ilgāk par vienu dienu tas nekādi nevar izturēt. Dažkārt pat līdz 18:00 tas jau ir izlādējies. Hmm.  Šis man nepatīk. Jo iznāk, ka visu laiku jādomā cik vari runāt (runāju 300 minūtes mēnesī un brauzēju internetu daudz salīdzinoši un sūtu 500 sms) un cik internetos vari skatīties, lai pietiktu enerģijas. Dators arī nepalīdz, jo lādējot caur USB no datora, tas ilgst mūžību salīdzinot ar tiešo lādēšanu no strāvas tīkla. Nu tāda sajūta.

Nu labi. Lai vai kā nebūtu, labās lietas un tālruņa veiktspēja tomēr ir labas un izlēmu šo tālruni iegādāt. Konkrēti 26. augustā, kad nodevu testa tālruni Elīnai Liderei – LMT preses sekretārei – kopā ar Elīnu piegājām pie tālruņu dīlera turpat LMT galvenās ēkas pirmajā stāvā Klientu apkalpošanas centrā. Unnn – NAV! Nevar iegādāties, jo tālruņa vienkārši nav. Būšot septembrī. Es esmu tā tipa cilvēks, kas īpaši nesatraucas. Ja nav – tad nav. Tāpēc nezinu, vai meklēšu to turpmāk, lai iegādātos.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

6 komentāri


pievieno savu komentāru