Fårö

jep. Pareizā vēja gaidīšanas laikā domāju par sevis attīstīšanu. Gan grāmatas palasīju, gan twiteri. Taču galu galā nolēmu, ka jāapskata arī sala Gotlandes ziemeļos – turklāt tā atrodas tik tuvu. Tāpēc daudz nedomājot, izīrēju divriteni un devos ceļā. Dažas bildes ir bildēs ar telefonu šoreiz, jo beidzās baterijas kamerām.Kapteiņi sajuta risku garā velo pārbraucienā, tāpēc palika mājās. Ieslēdzu kapteiņiem Red Hot Chilli Peppers pēdējos 5 albumus un aizdevos – iTunes izlīdzēja šajā reizē jo labi. Atgriežoties skanēja jau kaut kas cits, bet nebija izslēgts – laikam būs gājis pie sirds.

Ceļošana ar velosipēdu pa šādām vietām ir tīrā bauda. Viens no labākajiem aspektiem ir tas, ka Tevi ciena autovadītāji – pilnīgi nav jāraizējas par to, ka kāds lielā ātrumā mēģinās Tevi sabraukt vai uzvedīsies uz ceļa tā, it kā Tevis uz ceļa nebūtu. Otra sajūta, kas nāk prātā – velosipēdistu celiņi jeb šajā gadījumā norādes, kur doties un kur ne. Tas palīdz. Kā arī draudzīgā attieksme kopumā.

Velonoma Pirmais pieturas punkts ir Fårösund velo noma. Trīs omulīgi vīri sēž un apspriež aktuālās lietas. Man ir trīs jautājumi – vai kāds runā angliski, vai var izīrēt velosipēdu un vai prāmis ņem pasažierus ar velosipēdiem? Trīs apstiprinošas atbildes un man rokā ir velosipēds.Velonomas situācija - manis izvēlētais velosipēds tiek atstumts uz reģistrācijuApmaksa ar kredītkarti, viss nice’n'easy. Kas vēl? Lielais vīrs zilajā kreklā ar lietpratēja smaidu atnes man pumpi un remontkomplektu – katram gadījumam. Par ko esmu pateicīgs, bet vienīgā lieta, ka neredzu īsti kā vislabāk to paņemt līdzi. Tā nu salieku visu grozā, kas uz stūres. Velosipēdam gan ir tikai trīs ātrumi, bet tas daudz netraucē, tāpēc dodos ceļā uz prāmju ostu. Prāmju ostā piebraucu un braucu uzreiz virsū uz prāmja. Tas ir bez maksas – kaut ko tādu redzu pirmo reizi. Acīmredzot zināmi sociālisma elementi Zviedrijā nav sveši. Tas priecē. Prāmis brauc diezgan ātri un jau pēc brīža esmu pāri Fårö salā. Mašīnas uzreiz aizbrauc un es ieslīgstu mierā un nesteigā. Braucu pa velo ceļa norādēm un esmu patīkami pārsteigts, cik ļoti ātri sajūtu pilnīgu mieru un lauku ainavu. Neviens pretī nebrauc, pūš vējš, saules nav un esmu minu uz priekšu – cauri mežiem, cauri sētām, gar smukiem līčiem. Viena lieta, kas šeit ir – zīriņi. Un viņi ir diezgan agresīvi. To es sajutu gan šeit ostā, gan arī šajā līcī.Pilnīgs miers pie līča Tie zīriņi uzbrūk! Gluži kā Hičkoka “Putnos”. Viņi gan nav tik lieli, taču tomēr nepatīkami, ka Tevi mēģina taranēt, ja ej pārāk tuvu krastam. Lai nu paliek. Kāpju uz velo un minu tālāk. Rets pretīmbraucējs ar iPhone rokā :) Patiesībā šajā situācijā iPhone maps funkcija ļoti labi palīdz orientēties – kur esi. LMT berzē rokas. Cita starpā man šeit atkal jāpiemin man pašam lielais jautājums – kādā sakarā LMT sludina palīdzības tālruņa numuru savās īsziņās, kurš neatbild ne vella? Es zvanīju divas reizes – abas reizes neviens neceļ klausuli. Es tak nezvanītu par niekiem, bet mani vienkārši ignorē. Esmu šokā – ja godīgi. Iedomājies, ka cilvēks ir nelaimē piemēram un iedotais numurs nereaģē. Kā tas cilvēks justos? Un šī nav pirmā reize. Un kopš esmu norādījis uz dažādām problēmām, @mansLMT vienkārši ignorē jebkādas ziņas, ko sūtu viņiem. Super serviss, ja? Šajā sakarā es domāju – kā gan LMT ir iekļuvis tajā reputācijas topā? Tas man liek uzdot jautājumus par topa veidošanas principiem un objektivitāti. LMT darbībā nemaz nedemonstrē vērtības, kuras sludina. Iznāk vilšanās.

Bet nu labi. Ārpus vilšanās ar mobila telefona operatora pakalpojumiem, pārējais viss priecē. Turpinu braukt. Viss pirmais brauciena cēliens ir pret vēju, tāpēc nākas iesvīst nedaudz. Nezinu pat cik ilgi braucu, taču pēc kāda laika esmu pie Fårö baznīcas. Iepriekš domāju, ka te būs kāda apdzīvota vieta, taču galā izrādās, ka baznīca ceļa malā ir viss apdzīvotais. Pa ceļam ir mājiņas, arī kādi kempingi, bet citādi viss kluss. Bet visur ir aitas – melnas, baltas. Kāds jau viņas arī kopj – redzēju arī no vilnas atbrīvotas aitas. Aitas ir visurKo viņas dara? Īsti neko. Ēd zāli un klejo pa salu :) Patiešām daudz. Esmu dzirdējis, ka tik pat daudz tās esot arī Jaunzēlandē. Tur kā reiz vēl neesmu bijis, bet kad būšu – varēšu salīdzināt. Suvenīru veikaliņā – protams – plašs ar aitām saistīto produktu piedāvājums. To gan īpaši nepētu, jo zinu ka šādos un līdzīgos visas pasaules suvenīru veikaliņos ir pilns ar dažādām mantām, kuras ne man, ne Tev nevajag. Tāpēc nekrīti kārdinājumā un baudi dabu. Suvenīru veikaliņā paņēmu kolu un saldējumu un atvilku elpu nedaudz. Atpūta uz soliņaTā apsēžoties un atpūšoties var pavērot kādi vēl cilvēki dodas velo izbraucienos – dažāda vecuma velobraucēji. Ar īres velosipēdiem labi pavada laiku uz salas. Pēc neliela pārtraukuma dodos ceļā un konstatēju, ka kaut kas nav labi ar aizmugures riepu – tā ir tukša. Lieti noder pumpis. Piepumpēju atkal un dodos ceļā. Tagad aizdodos līdz apskates objektam – vecajai ostai un tur es atrodu Svētā Olafa baznīcas paliekas. Sv. Olafa baznīcas paliekas Tuvāk neeju  - kā rakstīts šiltē, bet redzējis esmu un varu doties tālāk. Minu līdz jahtu ostai. Ceļā vēl pāris reizes pumpēju aizmugures riteni – arvien biežāk – jūtu, ka šādi ilgi vairs nevar turpināties. Tāpēc jau pavisam drīz atrodu stāvlaukumu un ķeros pie kameras labošanas.velo remontsKamēr laboju kameru, pie manis pienāk jauna meitene – simpātiska – un prasa zviedriski – kas par vainu. Es saku angliski, ka jālabo ritenis – jo laiž gaisu, Tā pasmejamies par situāciju un es turpinu remontu. Skatos, ka meitene aiz sava vecā VOLVO stūra ar iPhone fočē to, kā es laboju velo. Pēc brīža atkal pienāk un aicina uzēst kopā hotdogus. Es saku, ka rokas netīras – kas tā arī ir. Bet nu pēc tam, kad esmu visu paveicis, aizeju nomazgāt rokas jūrā un pievienojos uz hotdogiem. Izrādās – divas medmāsas no Stokholmas atpūšas nedēļu Gotlandē. Vārds pa vārdam, nonākam līdz Facebook ielūgumiem un dodamies katrs savās gaitās.

Esmu saremontējis velo un priecīgs dodos tālāk. Spīd brīnišķīga saule, lielisks ceļš priekšā un ceļojums turpinās. Ceļš turpinās gar jūras krastu – nu gandrīz tik pat smuki kā Ocean Pacific Highway Kalifornijā, tikai mazāks un bez milzīgas satiksmes. OPH Fårö variants :) Braucu, līdz jūras malā ieraugu smukas mājiņas. Mājiņas jūras krastāSkaisti, ne? Piegāju tuvāk un skatos, ka te tāda mīlīga vieta – pat ar beņķīšiem pasēdēšanai saulrietā – jā, diena jau iet uz otro pusi, un laiks paliek arvien labs.Atpūtas vieta jūras krastāAtpūtas vieta ir gana viesmīlīga.Hej!Es tikai mazliet fotografēju un pēc tam jau atkal esmu ceļā. Minu bez bēdu cauri mežiem – nu jau aizvēja pusē, ceļš iet arvien uz leju – vairs nav pret vēju jāmin un tiešām ar baudu vēroju apkārtni un dodos uz prāmi. Izbraucu pusi salas un sajutu, ka nekas daudz vairāk savādāks nez vai būs pieejams – arī vakars tuvojas, tāpēc izlēmu doties uz māju pusi – uz ostu. Pārceļoties ar prāmi uz Gotlandi, izlaižu vēl dažus līkumus pa ciematiņu un tad jau dodos pie miera. Ir pusnakts pēc vietēja laika un laiks gulēt.

Kas notiek šobrīd? Esam paēduši brokastis un dosimies ceļā. Ir iepūtis pareizais vējš, taču šis rīts nāk ne bez pārsteigumiem. Pirms pāris stundām mūsu super mazajā ostā ienāk divas motorlaivas – viena otru velk, bet ko es dzirdu – pazīstama valoda – latviešu patiesi! Ar dažiem brēcieniem un bļāvieniem velkošā laiva uztriecas steķim, tā laiva, kas tiek vilkta – tiek uztriekta ostas mazajam molam – čīkst un skrāpē akmeņus, līdz galu galā tiek pietauvota. Ostas meistars izskatās nedaudz satraucies un steidz palīgā – cik nu viņa spēkos ir valdīt šīs laivas. Ir klāt arī zviedru glābējkuteris. Glābšanas operācija ir noslēgusies. Kopā ir piecas latviešu motorlaivas – ar Latvijas karogiem mastā – La Coruna, Mamma Mia, Athuanete un vēl divas ar neidentificētiem nosaukumiem – šobrīd Fårösund ostā un šķiet, ka pusnogrimušās laivas glābšana turpinās ar ūdens izsūknēšanu. Pusnogrimusī motorlaiva kopā ar zviedru glābšanas kuteriUn te arī pārējās četras motorlaivas, kas ienākušas ostā.Motorlaivas ar Latvijas karogiemNu tā.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

3 komentāri


pievieno savu komentāru