EXPO eksperimentālā diena jeb 23

nu jā. Tātad šodiena bija eksperiments, kad EXPO teritorija tika atvērta publikai. Eksperimentālai publikai. Un arī mēs saņēmām 10 ielūgumus, kurus nekavējoties izmantojām. Jāsaka godīgi – pirmajā brīdi bija mērens šoks. No visa. Bet izejot teritorijā, apradu ar visu situāciju un devos tālāk savās gaitās. Kas tad īsti bija šokējošs?Laikam trakākais un negaidītākais bija NENORMĀLAIS cilvēku daudzums metro. Jau pirmajā stacijā, no kuras grasījāmies doties uz EXPO. Mūsu galvenais plāns bija nokļūt uz mediju centru – šodien bija norunāta tikšanās ar mediju koordinatoriem ar mērķi saprast, kā varam izmantot mūsu labā centralizētos resursus. Lūk! Bet nu metro vilcienā knapi tikām iekšā un knapi knapi aizbraucām līdz vajadzīgajai stacijai. Kas notika stacijā? Skatieties paši http://www.vimeo.com/11080806

Pēc tam, lai tiktu tālāk, nācās pavadīt labu brīdi dažādās pārejas zonās. Tas prasīja laiku un pacietību. Galu galā izrādījās, ka drošībnieki vispār nekontrolē nevienu, jo tas vienkārši totāli iekavētu visu procesu un neviens nekur netiktu. Tāpēc visi devās iekšā bez drošības pārbaudes. Arī mēs. Tā nu bijām iekšā, noorientējāmies un devāmies ceļā uz mediju centru. Varēja just, ka milzīgs apjukums ir visiem – servisa darbiniekiem, brīvprātīgajiem palīgiem un arī apmeklētājiem. Nu jā. Kā šodien uzzināju, tad kopumā šodien bija ap 200 000 apjukušo, kas izmantoja īpašo iespēju un pārbaudīja, kas tad īsti EXPO teritorijā notiek. Iespējams, ka trakākais bija tas, ka šodien bija atvērti tikai 3 no ārzemju paviljoniem – Vācija, Āfrikas paviljons un Čehija. Pats nebiju nevienā no šiem (jo nodarbojos ar darba lietām), taču no aculiecinieku iespaidiem varu spriest, ka reāli aizraujošu piedzīvojumu neesot bijis. Pats gāju garām Ķīnas paviljonam un pavisam godīgi atzīstos – tas ir IESPAIDĪGS. WOWOW! Bet ziniet, kas ir labākā nianse – otrs augstākais paviljons EXPO izstādē ir Latvijai!!! Otrs augstākais pēc Ķīnas. Protams, ka Ķīna izrāda savu varenību – 4 gadus būvēja veselu kvartālu (to vēl neesmu apmeklējis), domāju, ka valsts ir kārtīgi noprezentējusi savas ambīcijas un redzējumu. Bet mēs – 4.5 mēneši un esam uzbūvējuši (pabeidzam nianses, vulkāna dēļ diemžēl kavēsim ar pabeigšanu) visātrāk no visiem. Un ziniet, kas ir labākais – citu valstu būvnieki apbrīno mūsu varēšanu – par tādu budžetu, kāds ir dots, izveidot fantastisku rezultātu. To novērtē visi. Te arī video ar arhitektiem – Austri Mailīti un Intu Menģeli.http://www.vimeo.com/11082077

Kā redzam – pasākumu apmeklē visplašākā publika – arī mūki no nezinu kurienes. Varbūt kāds no lasītājiem zin, kas tie par mūkiem un ko viņi pārstāv?Dodoties projām, gribēju nofotografēt arī apsardzi – armijas pārstāvjus. Izdevās man tos nobildēt, lai gan labajā pusē redzamais zaldāts nāk man klāt pateikt, ka bildēt nedrīkst. Atcerējos bērnību Labi, ka pie citur pasaulē drīkst fotografēt to, kas ir interesants un atšķirīgs Tā nu pēc zaldātu bildēšanas devos mājās strādāt. Ko arī veiksmīgi daru līdz pat 12:00 vakarā – kā jau senāk teicu – no Šanhajas rīta līdz Rīgas vakaram