Ceturtā diena 上海市

Sākās vēlu. Nez kāpēc vakar aizgāju gulēt vēlu – ap 3. Jo pirms tam strādāju un pēc tam lasīju Malcolm Gladwell “Outliers” – pirmo nodaļu izlasīju. Interesanti par Rosetas ciema transformāciju. Un šodien par šo tēmu arī padomāju nedaudz. Acīmredzot kaut kas uzrunājošs tajā visā bija.

Bet nu šodien tātad ķēros vērsim pie ragiem un sāku apzināt vietējo mediju situāciju. Patīkami, ka šeit mediji ir operatīvi – saņēmu atbildes praktiski nekavējoties. Protams, ka EXPO ir notikums un saistītās lietas ir aktuālas. Un mūsu paviljons ir īpašs, līdz ar to šeit redzami saskares punkti – abpusēji izdevīgi :)

Šodien kafejnīcā paņēmu Shanghai Daily. Tāda kā propogandas avīze, bet ir arī reāli fakti. Piemēram, katra Šanhajas mājsaimniecība saņem brīvbiļeti ieejai EXPO – kopā 7 miljoni šādu mājsaimniecību. Tāpat katra ģimene saņem īpašu transporta karti 200 RMB vērtībā – arī daļa no kompensācijas par neērtībām, kas bija jābauda EXPO būvniecības laikā. To visu piešķir pilsēta saviem iedzīvotājiem kā pateicību par izturību. Vai nav jauki? Vēriens, protams, apbrīnojams. Kaut kādā brīdi šodien šķita, ka pat Ņujorka nobāl uz šī fona.

Šodien bija interesanta tikšanās ar Zviedrijas paviljona vadību un sarunas par mums aktuālām tēmām. Redzēju arī zviedru paviljona vizuālo konceptu, kas vēl nav pabeigts, bet miers, kāds bija skatāms vadītāja sejā, liecināja, ka viss ir zem kontroles. Zviedri gatavojas jau vairākus gadus, sadarbojoties ļoti daudzām organizācijām – gan privātajām, gan valstiskajām. Gan lielie zviedru uzņēmumi IKEA, VOLVO, ABB, ASSA ABLOY, SEB, VS gan citi uzņēmumi tādi kā Vinnova, ELECTROLUX un citi, kas saredz reālu potenciālu šajā pasākumā. Tas potenciāls ir attīstības iespējas, kādas paver Ķīna. Šo visu kombinējot ar atraktīvu valsts zīmola kampaņu īpaši Ķīnā, pieļauju, ka zviedri daudz iegūs no šīs dalības izstādē. Zviedru paviljona puse ir atvēlēta tieši uzņēmējiem – izstādes atbalstītājiem, kas izmanto savu paviljonu kā tikšanās vietu un savu piedāvājumu popularizēšanai Ķīnā. Saruna ievirzījās arī par tiem uzņēmumiem, kurus apmeklēju SSE studiju laikā Stokholmā – Electrolux, VS, Vinnova un citiem. Ir patīkami redzēt, ka progresīvie uzņēmumi droši iet uz priekšu un izdomā arvien jaunus veidus, kā atgādināt par sevi un saviem piedāvājumiem visai pasaulei.

Pēc sarunas devos pastaigā pa izstādi iepazīties ar dažādiem izstādes paviljoniem – lielākā daļa atrodas ražošanas procesā. Apskatīju Kanādas, Polijas, Brazīlijas, Argentīnas, ASV, Rumānijas, Austrijas, Kubas, Čīles, Meksikas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Spānijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Holandes paviljonus ( un kādus citus arī – nevaru visu atcerēties). Šajā sakarā aizdomājos par zīmološanas tēmu un sapratu, ka šeit nav runa par to, kam ir vairāk vai mazāk naudas. Būtiskas ir idejas un būtisks ir veids, kā valsts sevi pasniedz un kā tā sevi grib redzēt un parādīt citiem. Ir daudz lielākas un varenākas valstis par mums, kas sevi pasniedz – hmm, ne pārāk aizraujoši. Tam noteikti ir iemesli – no vienas puses, taču manuprāt – Ķīna – tā ir fantastiska iespēja, lai uzlabotu/izveidotu savu tēlu un veicinātu savu preču un pakalpojumu noietu Ķīnā un veicinātu interesi par valsti. Kā jau minēju – ne visas valstis to izmanto. Un šajā sakarā es iedomājos par vīziju, ko katra valsts var uzburt sev un citiem – kāda tā grib būt un kādi ir tie cilvēki, kas veidos sadarbību nākotnē. Šobrīd spriedums balstās galvenokārt apskatot arhitektoniskos risinājumus un smeļoties informāciju mūsu EXPO blogā. Un zinot to visu, esmu drošs, ka mūsu vīzija par nākotni un piedāvājums daudzkārt pārspēj daudz lielākas un varenākas valstis. Par šo tēmu pareflektēšu vēlāk – plašāk. Te tēma sniedzas plašāka par to, kāds izskatās paviljons – jo tomēr šis ir arhitektūras showdown – kā raksta pasaules mediji. Taču pasaulē valda jauna mārketinga paradigma, kas ne visur esošajā izstādē ir ņemta vērā. Bet kā jau teicu – par to visu vēlāk.

Apskatot paviljonus, tos arī dokumentēju foto veidā – tas viss manā flickr galerijā – skatīt bloga ievadu. Turpināšu papildināt galeriju ikdienas.

Pēc pastaigas sākās ražošanas sapulce, kurā piedalījos. Biju aizmirsis mājās caurlaidi, līdz ar to domāju – ka tik mani nearestē bez caurlaides, tāpēc gaidīju sapulces beigas, kad mūsu tulks ar auto mūs vedīs ārā no teritorijas – automašīnas pārbauda mazāk kā tos, kas pastaigājas savā nodabā. Tā nu piedzīvoju atkal vienu jaunu pieredzi, kā tiek kārtotas lietas un kā izskatās paviljona tehniskie projekti ķīniešu valodā. Mūsu sapulces protokols izskatījās uz kādām 10 A4 lapām – tik garš tas bija, tik daudz dažādi jautājumi bija jāapspriež. Un Ieva lieliski ar to visu tika galā. Lai gan tas prasīja 3.5 stundas. Tas viss noslēdzās ap 9 pēc vietēja laika. Tad ceļš uz mājām un tad jau varēja izmest līkumu līdz ēstuvei un uzēst patiešām garšīgas vakariņas, kas kopā izmaksāja mazāk par Ls 2 – kādi 5 vai 6 dažādi ēdieni. Garšīgi un veselīgi.

Un tas mājas – dators, darbi, ieraksti blogā, video pārdzīšana, fotogrāfiju ielādēšana, rediģēšana un citi ikdienas pienākumi – kā rutīna. Bet ir iespaidi, ar kuriem gribas dalīties un kuri cerams – iedvesmo. Jo mēs esam šeit lai iedvesmotu mūs pašus un citus – visus, kas vēlas izbaudīt Laimes Tehnoloģiju darbībā un piedzīvot nebijušas sajūtas Latvijas paviljonā. Turpinājums rīt :)

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

0 komentāri


  • pievieno savu komentāru

pievieno savu komentāru