Burāšanas romantiskā daļa

Yeah! pašlaik ir piektdienas (?) pēcpusdiena – pareizāk sakot – vakars ap 21:13 šeit Söderkopingā, Zviedrijā – Jetas (Göta Canal) pirmajā lielākajā pilsētā. Esmu patīkami noguris, jo nupat kā esmu atgriezies no dušas – viss iepriekšējās dienas, nakts un šīs dienas smagums un nogurums nomazgāts. Ir iestājusies brīvdienu sajūta :) Tas, ko es nesaprotu un nepaspēju pajautāt zviedru medmāsām un citiem zviedriem – kad un kāpēc viņi lieto J burtu G burta vietā un tādā garā. Bet nu labi – let’s go on.Maģiski. Bija jāpaiet nedēļai, lai viss nostātos savās vietās un varētu sākt baudīt brīvo laiku kaut kādā mierā un priekā. Ir svaigs gaiss un nekas netraucē. Kā jau rakstīju iepriekš – vakar no rīta devāmies uz Zviedrijas krastu – pēc vēja gaidīšanas. Baltic Sea centralVējš pūš, taču ne tik daudz kā mums gribētos. Taču par to nevar sūdzēties – lēnā garā dodamies uz priekšu, pa vidam atrodot laiku gan grāmatu lasīšanai, ka iemigšanai saulē, gan arī vienkārši pagulēšanai. Ļoti mierīga diena – tik mierīga, ka uz vakarpusi esmu viens pie stūres, kamēr kapteiņi guļ :) Un nemaz nav slikti. Man tik ļoti patīk skats, miers un klusums visapkārt, daži reti kuģi un jahtas tālumā – pilnīga saplūšana ar dabu un jūru. Šeit es domāju par ātrumu – cik kurā brīdī tas ir svarīgs. It kā jau šādā ceļojumā var doties arī ar lidmašīnu un ļoti ātri, tomēr tas ir kaut kā savādāk – tā, kā tas nebūtu iespējams ar jahtu. Tas lēnums – ja ne fascinē – tad noteikti nomierina un kaut kā savādāk sakārto prioritātes – vārdu sakot – ļauj atvilkt elpu un bez steigas izbaudīt atmosfēru. Šajā ziņā saprotu burāšanas terapeitisko dabu – saule, jūra un vējš.Saule, jūra un vējšNjā – šāda un līdzīga bilde jau reiz bija, bet man tā sajūta ir tik ļoti iepatikusies, ka vēlreiz ielieku šo foto, lai varētu sajust to pirmatnīgo dabas burvību, kurā ir iespējams slīdēt bez apstājas. Kā jau minēju – kapteiņi gulēja, bet es baudīju laiku un domāju par visādām lietām labā noskaņojumā un labsajūtā. Priekšā gaidīja satraucoši jaunumi – burāšana pa šērām. Sagaidīju saulrietu un jutos super labi. Pēc saulrieta abi kapteiņi pamodās un turpinājām doties tuvāk krastam. Kļuva tumšāks, tomēr līdz piķa melnai naktij nesatumsa – esam tomēr diezgan tuvu polārajam lokam, tāpēc iespējams tā notiek.Nakts pēc garās dienās un rīts jau nāk

Šonakt īsti pagulēt neizdodas nevienam, jo navigācija cauri šērām prasa zināšanas un uzmanību. Labi, ka mūsu rīcībā ir Raymarine C70 aparāts, kas ļoti precīzi izstāsta visu, kas gaidāms un kas notiek apkārtnē, tāpēc pati burāšana prasa vien uzmanību vismalkākajām detaļām – dziļumiem, gaismu krāsām un citām niansēm. Kas ir svarīgas katra atsevišķi un visas kopā ņemtas arīdzan. Navigācijas brīnumiKļūdas var maksāt dārgi, tāpēc esam pati uzmanība par spīti tam, ka nav jau gulēts gana ilgi – jūra neko nezin par nogurumu – viņai viss vienalga. Mūsu rokās ir iespēja aizbraukt veiksmīgi līdz galam, ko arī maksimāli izmantojam. Viena no bākām šērās

Burāšana cauri šērām naktī vai agrā rītā ir reāls piedzīvojums. Pirmkārt – pati apkārtne ir aizraujoša – mazas meža saliņas jūrā. Meža smarža jūras vidū – spēj to iedomāties? Kas vēl negaidīti pārsteidza – šajā te šēru pasaulē pēkšņi agrā rītā – liepu ziedu smarža :) Akk – liepziedu tēja – viena no manām iecienītākajām un te man šitāds te pārsteigums – neattapu neko ne pateikt, kā smarža jau bija pazudusi, bet pēc kādiem brīžiem tā atkal atgriezās. Fantastic.Tā tas izskatījās šorīt šērās - ar miglas vāliem un neizskaidrojamu maģiju

Tā nu slīdam cauri šērām jau nez cik stundas un ne mirkli nepaliek garlaicīgi. Es tik spiežu un jūtu – ja būtu labāks aparāts, bildes nenoliedzami būt daaaaaudz labākas, bet nu vēl kā saka jāaaug – gan izpratnē par fotografēšanu, gan arī tā saucamajā aparatūras jautājumā. Man tas nav nekad šķitis super aizraujošs, bet jo vairāk fotografēju, jo vairāk saprotu, ka jākļūst nopietnākam pieejā aparatūras izvēlē. Kādi ieteikumi? Lūdzu iztiekam bez klasiskā nikon/canon dueļa.kārtējā šēru navigācijas zīme 8. jūlija agrumā

Labi – lielie gadžetu vilinājumi aside, turpinām braucien pa šērām. Lai gan nav gulēts ļoti ilgi, miegs tā īsti nenāk – acīmredzot ir sajūta, ka ir jāaiziet līdz Jetas kanāla sākumam. To arī mēs darām. Saule ir aizvien augstāk, rīts tuvojas un mēs braucam. Nu jau bez burām – ar motoru. Pa šērām savādāk uz priekšu netikt operatīvi, īpaši ja esam šeit pirmo reizi.Pretty, mm?Nu vēl mazliet – tīri tā – lai nedaudz uzbērtu sāli un piparus uz romantiķu nedzīstošajām brūcēm – pēc brīža – jo dziļāk esam šērās – arī putni sāk dziedāt un sajūta ir patiešām tāda, ka esam mežā, nevis uz jūras un šērās. What a feeeling :) Niiiiice morning in SwedenAr mani nekas tāds nebija gadījies (besī ārā tēva krākšana gan šobrīd) – tāda sajūta, kuras dēļ ir bijis vien vērts braukt šo gabalu. Un kas ieraugu visas tās vasaras mājiņas un pat tādas, kas mierīgi varēt būt arī pieczvaigžņu hoteļi – tā vien šķiet, ka paradīze pastāv un tā atrodas pavisam tuvu Latvijai. Skaidrs, ka tas viss ir smaga darba rezultāts, bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka tas ir bijis tā vērts – kaut vai tikai skatoties uz to visu no malas.Roooomantic it isStarp citu – vēl šobrīd konkrēti kaitina tas, ka nevaru atvērt nevienu ne .com lapu – tajā skaitā .lv lapas un tā vietā man visulaiku lec ārā se.yahoo.com – wtf? Pilnīgi netieku skaidrībā. Visādi VPN tuneļi arī nepalīdz. Varbūt maniem lasītājiem ir kāda ideja, kā šo visu apiet? Izmantoju Söderköping bezmaksas wifi. Nu tātad. Rīts nāk rūkdams un pēc brīža – pēc visiem romantiskajiem skatiem – no rīta 7 ieradāmies Mem – vietā, kur sākas Jetas kanāls. Visi guļ, mēs tauvojamies un iztraucējam idilli. Esmu diezgan noguris, tāpēc pēc nelielas apkārtnes inspekcijas vienīgais ko spēju – pakrist gultā bez jūtām un aizmigt. Nekam citam vairs neesmu piemērots šajā brīdī. Bet pirms pakrišanas dokumentēju slūžu apkārtni.Slūžas, pa kurām drīzumā dosimies uz priekšuSlūžu sistēmas shēmaNu šāds te piedzīvojums mani sagaida jau nākamajās nedēļās. Cerams, ka viss izdosies, kā plānots – katrā ziņā būs interesanti. Šobrīd ir sagurums, tāpēc turpināšu rakstīt rīt. Bet vēl uz atvadām dažas bildes.Tēvs uz jahtas pie Mem slūžām Jetas kanāla sākumāWelcome!Šodien arī bija karogu fotografēšanas diena :)

Tā lūk. Par pašu kanālu tad plašāk rīt.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

4 komentāri


  • Jā, intersanti, kur šēru pasaulē bija gadījusies liepu ziedu smarža…varbūt kas līdzīgs, kam nav tik zināms nosaukums?!

    Bildes skaistas un tas feelings ir cauri cauri jūtams…
    paldies jau atkal par stāstu!

  • …laimīgais!!labā,baltā skaudība….gan jau arī es …kādreiz burāšu…xexe…dzīve sākas pēc 40…50….man vēl japaciešas ēst kūkas…bet ar sirdi es vienmēr-jūrā….drīz arī pati.zivs.ūdensžurka.bez ūdens mirstu.

  • Zini, dīvaini – tavā blogā dažās lapās neielādējas baltais fons, drausmīgi grūti lasīt.
    Bildēm, imo, tehniski nav ne vainas. Labākām droši vien vajadzētu kkādus spoguļkameru, bet staipīt tādu līdzi utt… es nezinu, vai ir to vērts, bildējot bieži vien tiek palaista garām iespēja pašam to sajust. Tiko horizonti varētu būt bik taisnāki, citādi ir pat ļoti ok :)
    Par internetu gan nav ne jausmas :) Droši vien pieslēgumā vaina, kaut kādas rūteru konfigurācijas utml.

  • “KKādus” -> “kkādu”, “Tiko” -> “Tikai”, ak, vēls jau :)

pievieno savu komentāru