Jā, šī bloga viens no uzdevumiem ir dot padomus dažādās dzīves jomās. Šoreiz kārta pienākusi padomam par ēšanu mūsu pilsētas vecākajā daļā – Vecrīgā. Jau otro nedēļu pēc kārtas apstākļi iekārtojas tā, ka svētdien rītā praktiskāk šķiet brokastot pilsētā (reizi nedēļā jau var – sevi mierinu). Un tā nu otro nedēļu pēc kārtas izdodas to darīt akurāt vienā un tajā pašā vietā – traktierī Del Popolo, Jāņa ielā, Vecrīgā, aiz Jāņa baznīcas.
Traktieris Del Popolo Rīgā, 2009. gada 13. septembra rītā
Kas tur tāds īpašs?
- Svētdienās traktieris vaļā jau no 10:00 – NICE
- Piedāvājumā ir auzu putra – mans ēdiens no bērnības dienām un joprojām favorīts
- Apkalpošana neuzkrītoša un delikāta
- Nav cilvēku šādā rīta stundā un attiecīgi dinamiska apkalpošana
- Atrodas klusā vietā
- Rēķina apjoms par brokastīm divatā – GSUS – adekvāts
- Rēķina nav ieskaitīts, bet piedāvājuma bija arī tēja un kafija – on house
Rēķins diviem cilvēkiem traktierī Del Popolo, 2009. gada 13. septembrī
Ko lai vēl šeit piebilst? Ja Tu izlasīsi šo ziņu un iesi svētdien brokastot Del Popolo, iespējams, nebūsi tāds vienīgais, tāpēc nebrīnies, ka cilvēku būs vairāk un viss nenotiks ātri. Taču kopumā – labi cilvēki ir laba kompānija un tāpēc ir vērts iegriezties šeit un iebrokastot – ja laiks un iespējas atļauj. Labu ēstgribu 
Jā, šī vispār šobrīd ir viena no Vecrīgas jēdzīgākajām ēdamvietām. Brokastis gan nav sanācis tur ēst, bet izskatās, ka būs jāpaprovē.
Jā, biju tur nu apmēram pirms gada, ne brokastīs, drīzāk pusdienās vai tml., arī brīvdienā. Ja prasītu: nu, kā? – teiktu ir OK. Bet nekas vairāk. Otrreiz neesmu bijis.
Šajā sakarā kaut kā atausa atmiņā ainiņa no vairākus gadus senas pagātnes. Brīvdienas rīts, braucam ar draugiem kaut kur ārpus pilsētas, pirms tam vajag paēst. Kur? Protams, Karamba. Nākamais kadrs: stāv bariņš frīku uz Plkv.Brieža ielas un domā – WTF?! Karamba ciet, kur vēl Rīgā var paēst? Nekur.
Ko es ar to gribēju pateikt? Da neko īpašu. Ir vietas, kas nāk un iet, un ir vietas, kas paliek. Vismaz atmiņās. Kaut kāda fakin nostaļģija svētdienas vakarā uznāca. Paldies, Ansi!
jā, un ko es gribu pateikt – kas mani besīja karambā – piemēram 1. janvārī nekad no rīta nevarēj dabūt tur neko paēst, lai gan kopumā pasākumam bija savs šarms. Tā lūk! bet zinot Karambas īpašniekus, tas viss ir saprotams, lai gan no customer care viedokļa – FAIL. bet nu labi – skaidrs, ka šobrīd mēs ieejam jaunā stadijā izpratnē par customer care, tā ka viss paliks arvien labāk (es ceru), lai gan ar 5 gadu nokāvēšanos – kā jau visās lietās mūsu platuma grādos dažādās industrijās
Cheers, Aldi 
medus 50 santīmus
Runājot par customer care, atcerējos kādu gadījumu ar savu šarmu. Uz Antonijas un Dzirnavu ielas stūra ir kāda ēstuve, kuras nosaukums sākas ar K. Vēl toreiz, kad aiz bāra letes darbojās iestādes saimnieks, viesmīle atnesa zupu, kurā bija muša (lieki teikt, ka starp pipariem pamanīju to tikai tad, kad šķidrums gāja uz beigām
). Kad norādīju uz šo misēkli īpašniekam, kurš nebija tālu jāmeklē, viņš mierīgi atbildēja: nu un – ja kaut kas nepatīk, ej ēst citur!
hehe. īpašnieks, kas vairs nav īpašnieks? Pilnīgi izjūtu par ko stāsts
bet jā – šādi CRM risinājumi mūsu pilsētā ir ik uz soļa. Tos pierakstot, domāju, varētu izdoties riktīgs hīts 
varbūt jāiespringst un uz ziemassvētkiem jālaiž tautās mārketinga brīnumdarbs par piedzīvojumiem sabiedriskās ēdināšanas vietās?
un ļauj ēstuvēm tev uzsaukt, kā nekā darbs smags
labaakaa tochka starp Audeeju un Liivu laukumu, toch:)