Comments on: Beznosacījuma mīlestība

By: Ansis Egle

Ansis Egle — Sun, 07 Mar 2010 23:41:04 +0000

vispār esmu redzējis, ka mātes arī beigu beigās paģēr šo un to no bērna, it kā bērns būtu parādā. Bet man šķiet, ka laižot pasaulē bērnus, ir jārēķinās, ka bērniem būs pašiem sava dzīve un vecākiem nav morālu tiesību pieprasīt jebko. Bērns ir brīvs darīt tā, kā pats uzskata par pareizu. Un ar vainas sajūtu un vārdiem: Es taču Tevi laidu, pasaulē, audzināju, izskoloju – neko daudz panākt nevarēs. Kā saka – ar varu mīļš nekļūsi

By: LaKiti

LaKiti — Fri, 05 Mar 2010 15:13:49 +0000

Beznosacíjuma mílestíba víriesa un sievietes attiecíbás ir neiespéjama.labi, kádus 6 meneshus varbút, bet ne visu múzu. vienígá ístá beznosacíjuma mílestíba eksisté mátei uz saviem bérniem…músu mátes mús ráj, ar músu mammaám més strídamies, bet beigu beigás vina tevi mílés tádu káds esi…

By: Puuce

Puuce — Wed, 17 Feb 2010 09:24:55 +0000

Pieņemt beznosacījumu, nu nav nekā vienkāršāka… Taču, to sniegt, dot pašam un pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, ar visu kā ir, ar visām savām sāpēm, kuras rodas no tā, kā šķiet – man dara pāri. Fiziskaā izpratnē ir jāpaiet ļoti ilgam laikam un … paša personības briedumam. Un tad vienā brīdī saproti – esmu gatavs, pieņemt otru cilvēku, lai kāds viņš ir, lai ko viņš dara, lai kas notiek… Tācu – nez kāpēc, kad esi ticis līdz beznosacījuma mīlestībai, lielākoties jau ir par vēlu, viss ir sadedzis…

By: vakardiena

vakardiena — Sun, 14 Feb 2010 08:12:48 +0000

BINGO!

precīzi uzrakstītas manas domas! uh

By: Ansis Egle

Ansis Egle — Sat, 13 Feb 2010 17:49:03 +0000

piekrītu. bet man šķiet, ka beznosacījumu mīlestība ir tāda, kas ir piepildāma – ar to ka tai nav nosacījumu – es mīlēšu un Tev jāmīl mani back. mm?

By: Ieva R.

Ieva R. — Sat, 13 Feb 2010 16:58:21 +0000

Oi, Asni Asni, čau vispirms! Jautājums – kā ar beznosacījuma mīlestību, kas ir, pastāv, turpinās, bet ir nepiepildāma? Tas ir tas traģiskais, ko dzīve mums var dot – NEREALIZĒJAMA beznosacījuma mīlestība. Un dzīvē mēdz būt daudz skaudrāk nekā “Casablanka” beigu ainā. Diemžēl-:)

By: Latviešu literatūras nākotne ir drošās rokās | ansisegle.lv

Latviešu literatūras nākotne ir drošās rokās | ansisegle.lv — Sat, 13 Feb 2010 12:53:38 +0000

[...] kontakti « Beznosacījuma mīlestība [...]

By: TB

TB — Tue, 09 Feb 2010 07:27:31 +0000

Starp citu, vel pa teemu! Avoti zinjo, ka izdevnieciiba Zvaigznee dabuunama M. Skota Peka grāmatā “Nepazīstamais Ceļš”, vai “The Road Less Travelled” latviski. Taa nav nekaada self-help draza, bet burviigs resurss par miilestiibas teemu – par attieciibaam ar sevi, ar citiem, un ar Dievu. Iesaku visiem kas intereseejas!

By: Mikelis

Mikelis — Mon, 08 Feb 2010 10:38:08 +0000

Ta medz gadities ka sievietes lielakais noslepums, ir vinas garlaiciba. No savas pieredzes, man liekas “beznosacijumu milestiba” ir pati skaistaka, un spilgtaka, bet ta ir ideala tikai dazas dienas…

http://www.vimeo.com/3050601

By: er

er — Mon, 08 Feb 2010 10:24:36 +0000

Es neskatos uz to visu kā uz beznosacījuma mīlestību. Patiesībā arī snowboards nav beznosacījuma mīlestība – tu jau iemācies ar to sadzīvot, piemēroties un augt kopā tālāk. No slapjiem džinsiem, pārkāp uz snow biksēm, iemācies nekrist un baudīt to visu pasākumu vairāk.
Attiecības es uztveru līdzīgi, tikai šeit ir divi mainīgi elementi (abas iesaistītās puses). Attiecību māksla ir augt un mainīties kopā. Tā ir tāda spēle, kur vai nu otrs pieņem kādu tavu lietu, netikumu, vai arī tu pats mainies, jo tas izrādās tā vērts. Ja ir lieta, kur Tu neesi gatavs mainīties un otrs nav gatavs to pieņemt, nu tad nekā.
Ir cilvēki, kuriem arī snovbords liekas huinja, jo ir pavadītas vairākas dienas slapjiem džinsiem un nav izdevies saprast, kur tur tas kaifs – viņi nav gatavi mainīties līdzi. Vēl trakāk, ir cilvēki, kam tas [slapjas bikses] pat besī, bet viņi turpina braukt, jo tas izrādās ir stilīgi. Līdzīgi kā ar sabiedrības stereotipiem par kaut kādiem “pareizajiem” attiecību modeļiem vai perfektiem cilvēkiem no csi maiami. Cilvēki tos kopē, jo liekas, ka tā vajag, tas ir stilīgi.
Ja pasaulē paliktu tikai viens nepazīstams pāris, viņi vienkārši iemācītos viens otru mīlēt. Līdzīgi kā būt vienam pašam gadiem ilgi kaut kādā sniegainā vietā ar mistisku uzparikti – sniegadēli. Tu atkod kā ar to braukt un noķert baudu.
Par laimi, mums ir mazliet plašāka izvēle nekā viens cilvēks un ir iespējams atrast kādu, kas liktos pietiekami labs.
No otras puses, meklēt to vienīgo, perfekto arī var būt par kreņķīgu – dēļa sajūta, kā ar sniegadēli, silts kā sērfojot okeānā, tusiņš kā ar veikbordu, brīvība kā ar pūķi. Viss vienā. Izklausās pēc mārketinga un patiesībā arī ir tas, ko rāda filmās – bagāts, inteliģents pusmūža vīrs, kas saprot mākslu, ir ar lielisku humora izjūtu, novērtē vīnu, nodarbojas ar ekstrēmajiem sportiem.
Patiesība, protams, beigās ir kaut kur pa vidu – nav attiecības, kurās vajag “palīst zem tupeles” un zaudēt savu personību un nav attiecības, kurās viss ir perfekti un nebūs kreņķu.