Back in Motala

Tā nu ceļojums turpinās. iepriekšējās 5 dienas kustējāmies no Motala uz Sjötrop un šobrīd atkal esam atpakaļ Motala. Sjötrop bija mūsu ceļojuma galamērķis – Göta Kanal noslēgums mūsu maršrutā. Esam pavadījuši pulka dienas šajā ceļā un tagad dodamies māju virzienā. Notikumus vislabāk palīdz atcerēties foto un video pieraksti. Tā nu pārskatu failus un redzu, ka ir bijis daudz laika ceļā un slūžās un maz laika kaut kam citam. Faktiski ar tām slūžām ir tā – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Attiecīgi – lai iespētu veikt pēc iespējas garāku ceļa gabalu, jāceļas agrāk un jādodas ceļā pirmajiem. Tas mums pa lielam arī izdodas. Tāpēc diezgan operatīvi – 2 dienu laikā – tikām no Forsvik līdz Sjötrop. Forsvik ir kanāla augstākais punkts – 91.5 m virs jūras līmeņa. Šeit mēs ieradāmies 15. jūlija vakarā un baudījām – ak, cik jau pierasto – Zviedrijas idilli. Forsvik idilleSkatoties šo foto, jāpaskaidro, kas tas uzņemts no jahtas aizmugures esot ostā. Tā māja atradās nu varbūt 25 m attālumā. Bija pilnīgs miers un klusums un tas viss kopā izskatījās kā daļa no neiespējamas pasakas – taču šeit tā ir ikdiena. Man arī nekas nebūtu pret šādu māju pie ezera – blakus jahtu ostai, kur vienmēr valda ceļojuma gars. Laiks bija mainīgs – te spīdēja saule, te lija lietus. Slūžu bija diezgan daudz, tāpēc jau agri ar pirmo grupu devāmies tālāk pa slūžām. Vienā slūžā vienlaicīgi ietilpst 4 jahtas un tādās kombinācijās pa 4 tad arī faktiski turpinās viss ceļš līdz nākamajām slūžām. Ar mums kopā šoreiz vācieši, dāņi un zviedri. Interesantāka daļa ceļā šoreiz ir braukšana cauri mežam. Jā, jā – cauri mežam. Nupat kanāla ceļi ir ļoooti sašaurinājušies, tā ka vienīgais kas atliek – uzmanīgi sekot zīmēm un doties tālāk. Bet sajūta tiešām tāda, kā pastaigā pa mežu – tik tuvu tas viss un meža smarža – akkk. Göta kanāls mežāVar aiz prieka un labsajūtas sareibt. Patiešām. Dodamies tālāk, kur mūs gaida pamesti kanāla ceļi, kuri jāizbrauc ļoti uzmanīgi un ļoti lēnām – visādas zemūdens klintis un līdzīgi pārsteigumi ir iespējami, ja neesi uzmanīgs. Kā pareizi braukt un kur? Visu parāda zīmes.Lūk. Bet mēs esam pati uzmanība, tāpēc bez bēdām tiekam tam visam cauri. Jābrauc lēnām – 5 mezgli stundā max. Lēnām pa kanāluGarām klintīm, kas burtiski ir rokas stiepiena attālumā – tās, kas virs ūdens un redzamas. Bet vēl ir neredzamās klintis zem ūdens – no tām jāuzmanās. Klintis rokas stiepiena attālumāKopumā ļoti interesanta sajūta. Nekad nebiju iedomājies, ka ar jahtu var uzbraukt kalnā un vēl cauri mežam – tagad redzu, ka var un tas viss ir pa īstam. Zīmes uz ūdens ceļiemCeļa zīmes ir īstas un kaut kādā ziņā līdzīgas arī ceļa zīmēm uz parastajiem auto ceļiem – krāsas gan dažkārt ir atšķirīgas, bet jēga ir saprotama. Šis ceļa gabals pat ir interesants abiem kapteiņiem – neviens neko līdzīgu nav pieredzējis iepriekš, nemaz nerunājot par mani.Stoderes - sarkanās un zaļās zīmes - iezīmē vietu, pa kuru var braukt. Tā nav pudeļu birste - tā ir stodere.stoderu jūra - skaidri iezīmē ceļu, kur drīkst doties.Tilts un stoderesTas nav siers - tā ir navigācijas zīme tuvplānākurš teica, ka uz akmeņiem neaug koki? Starp citu – runājot par kanāla slūžu un tiltu darba laikiem – tie visi strādā no 9:00 līdz 18:00, ar zināmiem izņēmumiem. Darba laiks tiltiemUn tilti ir dažādi – lieli un mazi.  Liels tilts pa ceļamMazi tilti izskatās šādi. Mazs tilts - nav vēl gatavs laist garām burātājus16. jūlijā tiekam līdz Hajstrop, kur arī paliekam pa nakti. Pēdējās dienas tik ļoti ir iecienījušās pankūkas, ka šoreiz nolemju aizstaigāt 4.5 km līdz veikalam – jo izrādās Hajstrop ir miests ar 2.5 mājām. Un veikals šeit nav atrodams. Tā nu ģērbjos un dodos ceļā. Īstenībā brīnišķīga pastaiga gar kanāla malu – mierā un klusumā – reti riteņbraucēji mani apsteidz – izbaudu visu Zviedrijas lauku mieru un klusumu. Kanālā ūdens stāv uz vietas – straumes nav. Es eju.Es eju gar kanālu Tā ejot pamanu visādus interesantus artefaktus, kas mani pārsteidz pa ceļam – gan vecās ceļa zīmes, gan bērnu zīmējumu izstāde it kā pilnīgā nekurienē.Ceļa zīme - senākais pastaigā sastaptais artefaktsBērnu zīmējumu izstāde pastaigas laikā Putnu būrīšu izstāde Klusā daba ar kurpiTöreboda ir tāds pats pusaizmidzis ciemats, kurā gan ir kulta zīmola Skeppshult velo veikals,Skepsshult gan pāris bankas, gan daži supermārketi – kur pienu un maizi nopirkt. Aizgājis līdz ciematam, konstatēju, ka te ir cieņā politika un kefīrs – nekur iepriekš ārzemēs (bijusī PSRS neskaitās) nebiju redzējis kefīru ;) Kefīrs Zviedrijā!Politika ir cieņā - vai gan citu iemeslu dēļ tādā klusā ciemā kā Töreboda būtu sociāldemokrātu birojs?Veikala apmeklējums (es gāju pēc piena) un tad jau naskā solī – ātrāk kā šurpunākot – esmu ceļā uz Hajstrop – kur cepšu pankūkas. Šoreiz pārmaiņas pēc – inovācijas dēļ arīdzan – izmantosim mūsu servisa iespējas jeb virtuvi ostā. Virtuve ietilpst Göta Kanal pakalpojumu klāstā Virtuvē ir visjaunākais aprīkojums, kāds varētu būt vajadzīgs – mikroviļņu krāsns, elektriskā plīts, veļas un žāvējamās mašīnas, ledusskapji. Protams, ka jārēķinās – šeit ik pa brīdim nomazgāt traukus vai nomizot kartupeļus vai mazgāt drēbes – ierodas arī citi burātāji vai kempinga apmeklētāji. Bet esmu apbruņojies ar pacietību. Brīdī, kad pankūkas ir gatavas – arī vakars ir klāt. Patiesājam pankūkas un pirms gulētiešanas vēl izlienu ārā noķert mēnesi pie debesjuma.MēnessUn vēl paspēlējos ar lukturi.LV

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

9 komentāri


pievieno savu komentāru