jep, Black Eyed Peas arī tam piekrīt un šodien ir patiesi tā diena – šovakar atklāj Pasaules EXPO izstādi īpašajiem viesiem, diplomātiem un citiem super vipiem. Izmēģinājuma salūts jau bija – to varēja redzēt tuvu un tālumā, tāpat arī izmēģinājuma apmeklējums bija – kas pulcēja traki daudz cilvēku. Visas biļetes uz maiju ir pārdotas, tā ka sagaidām katru dienu aptuveni 500 000 cilvēku izstādes teritorijā. Un tas ir tikai sākums. turpināt lasīt ‘Tonight is the night 33′
Monthly Archive for April, 2010
Love the sweetest thing. Yep! Tā man ausī dungo U2 un es to jūtu. Šodien viss iet no rokas, bet pēkšņi vienā brīdī nobrūk internets tā, ka ne pastrādāt. Ko es? gaidu gaidu gaidu. Neiet. Kādas 30 minūtes. Apnīk. Ķeros pie TV pults – tikai švīkas visos kanālos. Apguļos dīvānā pirmo reizi mēneša laikā – arī nepalīdz. Labi, ka glābj sirsnīgs telefona zvans no Rīgas. Un pēkšņi viss kaut kā sakārtojas pats no sevis brīdī, kad šķiet – iedvesma pazudusi. turpināt lasīt ‘Kā Tvitteris palīdzēja Latvijas valstij un citi stāsti 32′
Jā. Šodien bija zīmīga diena gan tajā, kas notiek šeit Šanhajā, gan tajā, kas notiek Latvijā. Un galvenokārt tajā, kā pozitīva enerģija spēj mainīt pasauli un labas domas transformējas labos darbos. Kāpēc tāds patoss – atkal kāds var pajautāt? Tāpēc, ka šodien mūsu blogā par Latvijas paviljona celtniecību ir publicēta intervija ar bijušo Latvijas Republikas prezidenti Vairu Vīķi Freibergu. Man tas nozīmē kaut ko īpašu. turpināt lasīt ‘Lepnums, patiess 31′
Jā, ir par ko elst un brīnīties. Par laiku, par sauli, par mainīgo temperatūru aiz loga. Par visu, kas notiek ar cilvēku – mani, un par darbiem, kas šodien mani kārtīgi nospieda pie zemes. Pat negaidīti. Un par to, ka šodien Ernests Gulbis spēja sagādāt ilgi gaidīto sensāciju, pārsteigumu, prieku par Latviju. Un pavisam drīz arī mēs šeit Šanhajā rādīsim, ka Latvija var. Tāpēc nekāda patosa – pašlaik tikai darbs. turpināt lasīt ‘Oh un ah 30′
yeah. Pirmo reizi dzīvē mizoju pekanriekstus. Kas tur tāds īpašs? Nu nekas jau tāds, bet fakts kā tāds, ka pekanriekstus ne pārāk bieži iznāk mizot mājās, tāpēc šeit tas labākais bija tas, ka bija tā iespēja – tos mizot. Bet tas viss bija vakarpusē. Pa dienu – darbi, darbi, darbi. Un kaut kāds tāds īpašs pirmdienas noskaņojums. Līdzīgi kā Latvijā daždien. Kad pēc patīkamas atpūtas jāķeras pie darāmā. turpināt lasīt ‘Pekanprieks jeb 29′
Esmu atrodams arī: