128 – sight spotting

Šodien es sapratu, kas ir Hong Kongas īpašais šarms tādam cilvēkam kā man – kurš nekad tālāk Āzijā par Hong Kongu nav bijis. Tie ir skati, kādi paveras un dabas un cilvēka darbības mijiedarbība un šīs mijiedarbības sekas. Tas mani šodien apbūra. Tāpēc centos izbaudīt šo visu pa pilnu programmu.

Bet šodiena sākās vakardienā, kad ejot gulēt izslēdzu gaismu savā celē. Un pavisam negaidīti iestājās tāda piķa melna tumsa, kādu nebiju pieredzējis nezin cik ilgi pēdējā gada laikā. Pat apmulsu. Mēģināju kaut ko saskatīt – velti. Tā nu devos pie miera ar nelielām klaustrofobiskām bailēm, bet drīz vien jau biju iemidzis tā, ka šorīt pēc modinātāja zvana 6:50 nogulēju mierīgi vēl 3 stundas. Un atkal biju labi izgulējies un gatavs doties kur deguns rāda. Laiks ārā brīnišķīgs – saule un viegls vējš, noskaņojums labs un plāna nekāda. Vienkārši ļaujos iedvesmai. Pēc nelielas pastaigas un brokastīm nolēmu aizdoties uz Lantau salu – apciemot Budu un redzēt vairāk dabu kā līdz šim. Un nolēmu uz turieni doties ar kuģīti. Kas bija ļoti labs lēmums.Skats no kuģīša piestātnes uz Kowloon pusi no Hong Kongas

Kuģītis līgani aizvizināja mūs uz nelielu piestātni Lantau salā, no kuras tālāk ar autobusu devāmies uz pašu Budas statuju. Sajūta salā – kā mazā ciematiņā – dažāda izmēra suņi mūs sagaida, laipni nopētot katru atbraucēju; šādām vietām raksturīgie sirmgalvji turpat piestātnē vadas savas dienas un izbauda mūža novakaru. Veikaliņi, kioski un viss šīs vietas skaistums ir steigas trūkums un pilnīga saskaņa ar dabu. Daba šeit ir tīrs ūdens – salīdzinoši piemēram ar Macau, lekna lapotne it visam, kas šeit uzdīgst, klusums – salīdzinot ar betona džungļiem, un bezrūpība – pretstatā “par visu pasauli rūpes turošajiem” tur debesskrāpjos. Tāda patīkama pārmaiņa, ka pat sajutu nepieciešamību iegriezties reālajā Āzijā kaut kur Taizemē vai Kambodžā vai vēl kaut kur tajā/šajā rajonā :)

Vienubrīd jutos it kā atrastos Ņujorkā, vienu brīd kā Džeimsa Bonda filmā līkumojot pa mangrovēm aizaugušiem ceļiem kaut kur prom no civilizācijas. Citubrīd atkal šķiet, ka esmu klosterī – jo mūki ir īsti un Budas statuja/skulptūra/piemineklis vai kā lai vēl to nosauc arī ir īsts un tūristi jau nu ir pavisam īsti. Tieši esot pie Budas statujas, atcerējos Suņu Muguras. Kāpēc? Tāpēc, ka no priekšas budu nobildēt neizdevās un atlika tikai mugura. Mugura padevās patiešām labi :) Budas muguraEs nekādu pseido garīgumu nemeklēju. Vieta man patika, bet kā jau šādām vietām pienākas – exit through the souvenir shop. Tas man derdzas. Tāds palielāks šoks šajā tēmā man bija Vatikāns, kura apkārtni apsēduši visa veida kristīgo vērtību sludinātāji ar jebkāda veida kristīgajiem suvenīriem par konkrētu piķi. Nemaz nerunājot par citām šāda veida “svētvietām” un saistītajiem biznesiem. Citādi – pat ļoti baudāms – apskatāms/sajūtams pasākums, kas viennozīmīgi ir brīnišķīga atpūta pretstatā biznesmeņu kakofonijai. Tas pat paliek paranoidāli – metro ik pa brīdim kādam atnāk epasts telefonā :) Un to var sajust ne tikai ar ausīm, bet ar visu ādu. Šeit dzīvo bizness un viss pārējais ir otršķirīgs.

Pēc pastaigas devos uz pacēlāju, kas apved apkārt Lantau salai. Ne nu īsti apkārt, bet pa vienu pusi tā smuki izvizina un ļauj ķert neaizmirstamus skatus. Esmu savā dzīvē pacēlājā izsēdējies ne mazums, bet šis patiešām bija labs baudījums – pacēlājs iet tādā kā puslokā pa salu un vari redzēt visu kaut ko dažādās salas pusēs. Izvēlējos Chrystal Cabin piedāvājumu – ar stikla grīdu – kā saka – lai izjustu filmas AMAYA pieredzi. Chrystal CabinSakāpjam gan kādi 8 cilvēki – lai vieglāk elpot kā saka. Un devāmies ceļā. Buda palika aiz muguras cēli sēžot savā pakalnā.Buda cēls uz pasauli raugāsBuda cēls uz pasauli raugāsNeko īpašu nejutu un nedomāju. Kabīnē esošie dienvidamerikāņi – nezinu gan no kādas valsts – saķēra pamatīgu piedzīvojumu.FrīkautsLaikam nebija nekas tāds iepriekš pieredzēts. Es atceros, ka šāds joks ar stikla grīdu ir vēl šur tur redzēts – piemēram, Lielajā Kanjonā. Pats esmu šo pieredzējis CN Tower Toronto – skatīties 342 m uz leju zem kājām bez grīdas ir diezgan traks pasākums – vismaz toreiz man tā šķita. Tagad tas viss šķiet mierīgāk nez kāpēc. Tas, kas man šķita patiešām interesanti – skatīties, kā paceļas lidmašīnas. Kaut kāda maģija tajā visā ir. Tā nu braucot ar pacēlāju lidmašīnas cēlās gaisā viena pēc otras. http://www.vimeo.com/16315550Atceros no senākiem laikiem, ka HK lidosta būvniecības laikā skaitījas tehnoloģisks sasniegums – uzbūvēta uz mākslīgās salas, kas tiem laikiem bija sasniegums. Ierodoties šķita, ka piezemēsimies ūdenī – tiešām zeme parādījās burtiski dažas sekundes pirms riteņi skāra skrejceļu. Tā nu papriecājos un devos tālāk. Līdz ieraudzīju kaut ko tādu, kas man lika priecāties no sirds.http://www.vimeo.com/16315992 Saistībā ar šo domāju jau senāk – kāpēc nekur Rīgā vai kādā citā Latvijas pilsētā nav uzstādīta šāda – super vienkārša un ergonomiska strūklaka. Atceros, ka pirmo reizi redzēju šādu strūklaku 2000. gadā Hanoveres EXPO. Karstā laikā tas bija vienkārši lielisks spēļu laukums bērniem – bērni kā sadeguši ņēmās pa strūklaku un bija tik daudz prieka. Gaidu, kad pie mums kāds tālredzīgs, bērnus un prieku mīlošs arhitekts aizdomāsies līdz šādai vienkāršai, bet ārkārtīgi cilvēcīgai strūklakai.

Pēc mazā prieka šodien kāpu metro un nolēmu aizdoties uz Hong Kongas salas pašu galu – uz Stanley. Biju dzirdējis par Stanley market, bet nebija īsti vajadzības pēc tā. Bet atkal no otras puses – tas ir salas otrs gals, gribēju uzmest aci visai salai. Tāpēc ar metro līdz autobusam un tad tālāk ar divstāvu autobusu uz Stanley. Ir pēcpusdiena, spīd saule un ir īsti piemērots laiks šādam izbraucienam. Nokļūstu galā un jūtu, ka šeit ir miers un klusums. Kārtējais templis - šoreiz Stanley galāStanley bay ir maziņš līcis, kura malā tad viss ir iekārtojies.Stanley bay, Hong KongPar to Stanley market es neesmu drošs. It kā parasts tirgus – tāda Sporta pils – ja vēl kāds atceras. Bet kā man stāstīja zinātāji – šeit varot dabūt tās lietas, ko zīmoli saražo par paraugiem un tad izpārdod. Es godīgi sakot neko tādu pamanīt nevarēju. Stanley market - kā rāda bulta - pa kreisi viss notiekLaikam arī pārāk nemeklēju. Jo man riebj šopings :) Bet pārsteigums bija šeit ieraudzīt – snovborda veikaliņu! Tas gan bija ciet, bet fakts kā tāds ir diezgan īpatnējs :) Ņemot vērā sniega daudzumu šajā apkārtnē. Kopumā redzēju daudzus baltos cilvēkus ar lieliem melniem maisiem defilējam šurpu turpu – acīmredzot tais maisos kaut kas labs bija iekšā, jo tādus maisus redzēju daudziem. Tā arī ir tā slepenā pazīšanās zīme visiem Stanley market apmeklētājiem. Negaidot pienāca saulriets. Aizgāju atkal līdz līcim un noķēru to kadrā. Ar divām saulēm.Saulriets iekš Stanley bay ar divām saulēmTā diena pagāja. Vakarpusē uzmetu aci debesskrāpjiem no apakšpuses. Te konkrēti Bank of China gadījies kadrā.Bank of China debesu skrāpisBet nu pietiks šodienai. Lai labi šodien Rīgā svinas.

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

4 komentāri


pievieno savu komentāru