127 – kas piedien Hong Kongai

Kas ir dzīves prieks? Tas, ka piemēram šorīt – mani modināja saule, kas iespīdēja tieši sejā. Silts un patīkams un kluss rīta sveiciens. Atkal labi izgulējos un kas nav mazsvarīgi – šonakt bija brīnišķīgs sapnis, kas mani pārņēma savā varā tā, ka pat pa dienu, lasot Sun Tzu “Art of War” sapnis mani ievilka sevī un es sapratu, ka lasu un tai pat laikā nedomāju, par to ko lasu, bet domāju par sapni un izlasījis atvērumu, dabūju pārlasīt vēlreiz. Vai tas nozīmē, ka sapnim ir spēks? Bet sapnis man patika, es to atceros detaļās un tas bija krāsains un tajā notika tikai patīkami notikumi. Ko nu? Diena sākās ļoti labi un turpinājās tik pat labi. Saule, vējš, mierīgs noskaņojums, brauciens mašīnā ar Bredu Pitu – nu kas var būt labāks par šo.Breds Pits pie stūres :)Bet ja nopietni – tas ir mans draugs Chad ar ģimeni – aizmugurē krēslā Ylans  - 2 gadi, pa vidu sieva Kami un otrs dēls Leo – 3 gadi. Pie viņiem dzīvoju un viņi mani patiešām sirsnīgi uzņēma un parādīja Macau. Tā ka paldies vēlreiz un tiekamies drīz :)

Iekāpu prāmī un devos uz Hong Kongu – daudzu apbrīnoto, daudzu nīsto. Kā ir pa īstam – to gribu saprast pats. Tā jau iepriekš biju rezervējis istabu, bet īsti nestādījos priekšā kur tas ir. Kad ierados adresē – gandrīz iekritu nano šokā. Neko tādu nebiju gaidījis. Atradu liftu, atradu Paris Guest House un te nu es esmu un šobrīd rakstu blogu no šī pieliekamā. Pieliekamais/vannaistaba? nē - viesnīca. Ls 40 par nakti :DIr tā, ka vienā virzienā pilnībā izstiepties nevaru – ja gribētu. Bet nevajag. Tas viss no AsiaRooms.com. Pasākumu kontrolē indietis, šajā mājā dzīvo daudzu tautību bērni un daļa no tiem arī baltie. Satiku ungārus, pamanu vēl citus eiropiešus. Indietis – īpašnieks – par Latviju nebija dzirdējis neko. Tā māja ir pašā pašā centrā – pie krastmalas, apkārt visi slavenie krāmu veikali – Prada, Rolex, Burberry – da jebkas, kas ienāk prātā un pa vidu šitāds te rokenrols :) Mans hotel house pašā HK centrāSen nebiju šādā dzīvojis. Esmu nakšņojis arī trenera būdiņā pie stadiona, arī citās eksotiskās vietās, bet šādā vēl nebija gadījies. Bet jebkurā gadījumā – viss, kas nepieciešams  - ir. Un nav pamata pīkstēt. Atceros, ka reiz Ņujorkā pie Times Square dzīvoju apmēram tikpat mazā istabā un cena bija 6x augstāka. Tā ka HK ir vēl kur augt :D Bet tas mani nepārsteidz – līdzīgas vietas esmu pieredzējis arī Toronto, Amsterdamā un kur tik vēl ne. Esmu uz vietas un baudu HK. Cilvēkam nevajag daudz – par to šodien domāju vairākkārt tieši HK kontekstā. Gandijs (mans iepriekšējās dzīves iemiesojums) parādīja, ka lai darītu lielas lietas, cilvēkam nevajag daudz. Šajā sakarā iesaku Ričarda Atenboro filmu “Gandijs“. Tāpēc esmu pateicīgs par šo iespēju.

Kā man patika HK tik tāl? Sajūta – tā ir tāda liela Domina vai Galerija Centrs – tīra, jauka, pat smaržīga – ļoti bieži  - jo te viss ir skaisti noformēts, visi tie paši krāmi pieejami – nu varbūt izņemot Audimas vai Vairāk Saules nav, bet pa lielam – viss tas pats – ejot pa ielu brīžiem nesaproti, kur ir iela, kur supermārkets :) . LV gan nav Rolex vai Tudor vai Hublot, bet nu te – kā saka – Ņujorkas sajūta piezogas. Jo Soho te arī ir un ir super labs – šodien izmetu līkumus tur, sajutu īstu un autentisku garu. Cilvēki – daudz vairāk civilizēti. Tiešām. Nav Šanhajas steigas, grūstīšanās, masu psihozes – šeit ir patiešām eiropeiska sajūta. Ir forši parki – vienā iegāju un tur putni dzied. Laba transporta sistēma – es pat teiktu, ka HK MTR jeb Mass Transport Railway ir viens no labākajiem, kādus nācies redzēt – kopā ar Minhenes un Šanhajas metropolitēniem. Ēst ? Visu, ko vari iedomāties. Šodien uzspiedu uz indiešu ēdieniem, rīt skatīšu vietējo piedāvājumu. Pirkt? Visu, ko sirds kāro. Labi, ka man neko nevajag. Izklaidēties – kas vien ienāk prātā. Es tiešām izbaudu – viss man ir dots, bet ne viss man der (© J C ). Uzzināju arī to, kur vēl saule neiespīd un tas ir Hong Kongas centrs :) Un kā ir ar Tevi – vai Tev pietiek ar to, kas Tev ir? Vai tomēr nē ? Vai Tevi plosa gribēšanas dēmons un liek Tev vergot savā labā? Padalies ar savām sajūtām.

Kas vēl man sakāms sajūtu līmenī? Hong Kongā pilnīgi normāli iederas Panamera un vārds “investors”. Šķiet, ka šeit ir šī vārda dzimtene un īstā dzīvesvieta. Gandrīz vai būtu jāaizliedz tas lietot citur pasaulē :) Sajūtas radās redzot HongKongas ostu :)

Kopumā skats, kā Rīgā 90tajos, bet šeit tas viss pieder pie lietas un ir adekvāti – pelnīti, pamatoti un bez liekas lielības. Money changes everything. Lai gan parkošanās autobusa pieturā tā kā atgādina jaunās naudas bezjēdzību :) Kultūru un piederību par naudu nenopirksi :) Lai vai cik ļoti gribētos. Parkot RollsRoyce autobusā pieturā ir tāpat kā pirkt Bentley līzingā.Man patīk visādas funky vietas un lietas un te nu iekš Soho – ejot pa trotuāru – aci pamieloja kāda smieklīga sakritība. Pamanīju info par tennisa stundām un padomāju – va vellos – cik radošs plakāts izdevies māksliniekam. Ieskatījos un ieraudzīju, ka tas tomēr plakāts par citu tēmu, bet tas tik labi iederētos tenisa nodarbību reklāmai :D Tenisa stundas ar ElvisuTas, kas liek ik pa brīdim saprast, ka esmu citā vietā nekā pierasts – ejot pāri ielai, vienmēr aizmirstu, kāda šeit ir satiksme, tāpēc ļoti palīdz šie uzraksti uz ielām. Esmu aizdomājies – kāpēc Latvijā netiek izmantoti teksta norādījumi tik daudz kā piemērām ASV vai Hong Kongā? Lai zini, kur skatīties kurā brīdī.Tā nu lēnām cenšos apgūt šo visu. Nav slikti. Ir pat labi. Cita vieta, citi cilvēki, baidos, ka tik nesatieku kādu paziņu – ir gadījies gan Šanhajā, gan Ņujorkā, gan Amsterdamā ir gadījies pilnīgi negaidīti satikt sen neredzētus cilvēkus. Cilvēks vairs nekur nevar būt drošs, ka netiks pamanīts.

Vakara noslēgumā gribēju sevi iepriecināt un aizdevos uz Light’s Symphony krastmalā ar skatu uz Hong Kongu. Un vīlos. Es biju iedomājies, ka šeit varētu sarīkot kārtīgu bliezienu – tā vietā bija vien vārgs pīkstiens. Uzmet aci pats. http://www.vimeo.com/16281995

Vēl interesanti – uzmini, ko piedāvā indieši un ne tikai indieši uz katra ielas stūra? Uzminētājam – mazs pārsteigums no Hong Kongas.

Kas vēl? Mans secinājums – ka HongKonga ir nice to have – ja ir pa ceļam. Viena, divas dienas un pietiek. Vairāk gan ne :) Un vai ir vērts speciāli braukt uz šejieni – es apšaubu – ja godīgi. Steigu, betona, stikla un metāla džungļus Tu vari dabūt daudz tuvākās vietās. Tāpat kā visas pasaules krāmus var dabūt viskaut kur citur arīdzan un vispār – praktiski neizejot no mājas. Rīt mēģināšu uzrakstīt par to, ko nevar dabūt citur kā tikai šeit :)

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

4 komentāri


pievieno savu komentāru