126 jeb Macau

Jā – ierados šeit vakar, lai pabūtu ar sevi. Vakar uzrakstīju pagaru gabalu par ceļošanu, šodien uzrakstīšu mazliet par pašu vietu. Kas izrādās – ir pavisam maziņa. Un ļoti jauka.I ♥ MACAU. And You?Un īstenībā – šodien izdevās pabūt ar sevi. Tā, kā nekad iepriekš nebiju pabijis. Viens pats, bez steigas un skriešanas – ka tik kaut ko nenokavē – devos pastaigā pa Macau UNESCO World Heritage maršrutu. Un tas mani gan iedvesmoja, gan nomierināja. Un šajā sakarā domāju, kā es iepazīstu jebkādu jaunu vietu – kas ir tas, kas sniedz neatkārtojamu baudījumu – autentiskumu, patiesumu, īstas dzīves garšu šeit un tagad (tas par laimi – kā teica Freids – jādzīvo šeit un tagad, lai būtu laimīgs – ko arī daru iespēju robežās). Un tad sapratu, ka ir dažādas tēmas, caur kurām varētu stāstīt par Macau – tur būtu gan reliģiskā tēma – lielāki un mazāki tempļi uz katra stūra, pilns ar baznīcām utt, gan radošā tēma – kā cilvēki pielāgojas dzīvei dažkārt pat visai neticamos veidos, gan gastronimiskā tēma – ko tik šeit var nobaudīt – visu, ko vien sirds kāro, gan politiskā tēma – Macau, pirāti, tirdzniecības attīstība, Portugāles ietekme utt. Vēl var parunāt par fototehniku, ar ko tiek fiksēti pasākumi. Vārdu sakot – daudz dažādu iespēju. Pie sevis nolēmu  - nolaisties uz zemes un pastāstīt par vienkāršiem, piezemētiem mazā cilvēka priekiem, ko var rast vienas dienas pastaiga pa Macau – ar ko arī patiesībā pietiek atliektiem galiem, lai saprastu šīs pilsētas esenci un to nobaudītu pa pilnam.Par Macau vēsturi nedaudz.Par Macau vēsturi nedaudz.Skats uz vienu no augstākajām celtnēm no pils pakalna.

Es šodien izdomāju tā – nekādi ierobežojumi, dodos pastaigā mierīgi, izvairoties no pūļiem – tas bija patiešām iespējams – nekur konkrēti nedodos, vienkārši eju kur acis rāda, cik gribu un miers. Skatos, fiksēju, uzēdu, piesēžu, gandrīz iemiegu, domāju, smaidu, fantazēju – vienā vārdā – baudu. Bez steigas. Jāsaka – sen šādi nebija izdevies pavadīt laiku – tik mierīgi un skaisti un relaksējoši. Laiks iegriezās brīnišķīgs un viss kā saka – sakārtojās tā, kā tam jābūt. Ierados pilsētā no rīta un devos mierīgā plūdumā pa dažādām vietām. Pastaigāju pa parku, tad pa pils dārzu, iegāju muzeja priekštelpā, izgāju ārā – pasēdēju uz soliņa – neviena netraucēts – aizgāju līdz kādam templim – nu tik mierīgi šodien viss, ka šķita – esmu kaut kādā pasakā. Un cilvēku arī nebija daudz. Pilsētā vispār – tukšas ielas, kā brīvdienā. Vienkārši prieks tā pastaigāties. Pils parkā satiku tantukus, kuriem tumšā ielā vakarpusē pa ceļam labāk negadīties.Vecmāmiņa māk uzšaut ar mietu - ja nemāki labi uzvesties.Dodoties tālāk, apskatīju arī kā izklaidējas tūristi un kā viņus pieskata apsardze.Kārtībai jābūt.Vispār lielākā tiesa cilvēku šeit ir no Ķīnas, runā cantonese ķīniešu valodā, bet mazliet arī angliski – ļoti daudzi salīdzinot ar Šanhaju. Bet kopumā šis viss atgādina tādus kā Pļavniekus, tiki pakalnos un apkārt jūra. Kopumā labi izskatās, bet acu līmenī pilsēta šķiet patīkamāka.Arhitektūra – dominē koloniālā stila celtnes vecpilsētā un sajūta ir tiešām tāda kā Portugālē. Pirms kādiem 4 gadiem biju tur skaistā ceļojumā un pa lielam atgriezos tādā kā deja vu sajūtā – un man ļoti patika. Sapratu, ka vietu uztver tā, kā tā jūties. Es jutos vienkārši lieliski un tāpēc man viss patika. Viena īpašā lieta bija – baznīca ar pentagramām. Vispār zināms, ka šeit ir cieņā gan budisms, gan katolicisms. Un re – katoļu baznīcas logos – pentagrammas. Ko teiksi, Edij?Pentagrammas baznīcas logos - oriģināli. Made in Macau. Vēl pārsteidza tas, ka gandrīz pie katrām durvīm pilsētā ir kvēpeklīši – ar mērķi -protams, piesaistīt labos garus un ļaunos dzīt projām. Svētvieta pie durvju stenderes.Visa pilsēta smaržo pēc vīrakaVispār šī reliģiskā lieta šķiet mazākais ironiska, ja ne smieklīga. Parasti necenšos spraukties iekšā šādās vietās – šķiet, ka ticības process ir vairāk intīms un man ir sajūta, ka ejot iekšā vietā, kur nepiederu – es traucēju. Tā arī no malas uz visu šo skatos, līdz vienā templī pamanu, ka notiek tāda kā uzkopšana. Attiecīgi sadūšojos ieskatīties. Un ko es te iztraucēju – kaut kādu čaļi, kas skatās TV :D Tas man lika pasmaidīt (iekšēji) un deva sajūtu, ka šis viss nav nemaz tik nopietni. Televizora templis Macau.Tā lūk šeit praktizē budismu :) Šķiet, ka biznesa krustcelēs savādāk nevar. Lai vai kā – šo es atcerēšos ilgi un man joprojām šis viss šķiet butaforisks. Katoļu celtnes ir redzētas daudz patiešām arī ārpus Macau, tāpēc šeit nekā jauna nav – tas pats, tikai citā pasaules malā.

Patīkami pārsteidza pilsētas tīrība – patiešām viss tīrs. Iedzīvotāji rūpējas par apkārtējo vidi. Lai gan šķiet, ka nekur neredzēju elektriskos skūterus un velosipēdus. Bet ar benzīnu darbināmos atradu vai vai vai cik daudz. Un daži no tiem man iepatikās. Nr.1.Nr.2 - smuki krāsots :)Nr. 3 - forma!Pārsteidzošā kārtā – visi. kas brauc pa ielu ar divu riteņu transportu, lieto ķiveres. Velosipēdus redzējtu tikai dažus.Velosipēds - šķiet - nolaupīts muzejā :)Toties daži ir izdomājuši, kā dzīvas zivis ērti transportēt ar motociklu. Kā transportēt dzīvas zivis ar motociklu?Lūk tādi brīnumi. Un ne tas vien. Tā nu biju staigājis jau stundas trīs un sagribējās man paēst. Chad man bija ieteicis iegriezties vienā ļoti speciālā brazīļu restorānā – es to pat nesauktu par restorānu, bet par mājas ēdnīcu. Maria pati gatavo, viņas palīdze apkalpo un garšo – vienkārši brīnišķīgi. Viss ir ļoti vienkārši.Brazīļu restorāns - YES BRAZILŠis man ļoti atgādina sajūtu par autentisku picēriju Turīnā, kur iekšā tikšanai jāpiesakā iepriekš. Brazīļi – jo viņi taču runā portugāļu valodā. Un tā man šķiet, ka šis restorāns ir brazīļu diasporas centrs. Jo visi, kas nāca ēst – bija brazīļi. Fonā skanēja kas – nu protams, ka Girl from Ipanema. Starp citu – brazīļu mūzikas entuziastiem iesaku – Mikas Kaurismeki filmu “Moro No Brasil” – ģeniāls gabals – manuprāt. Un šī ir vieta, kas man lika sajusties autentiski – neviens Latvijā esošs, uz autentiskumu pretendējošs iestādījums nav devis sajūtu par īstumu – patiesu un nesamākslotu un par pieņemamu cenu. Tāds kā patiess dzīvas kultūras centrs. Vispirms - zupa.

Sagaidīju, ka piederumi būs Tramontina aus Brazil, bet še tev vectēv sērkociņi - JAPAN!Šodienas īpašais piedāvājums – steiks. Ko arī izvēlos. Vēl tam visam klāt melnās pupas un rīsi. Es starp citu šodien biju pirmais klients – atnācu vēl pirms atvēršanas, sagaidīju, kad tiks uzlikta zīme OPEN – tieši vienos dienā tas notika un klāt biju. First come - first serve!Tāpēc ēdiens atnāca ātri salīdzinoši. Un bija ļoti garšīgs.Steiks ar rīsiem, zaļumiem un melnajām pupām.Protams, arī piedevas – kā nu bez tām. Piedevas - es gan tām nepieskāros. Nez kāpēc?Par ko es domāju ēdot? Par to, ka rakstīšu par šo vietu un noteikti ieteikšu apmeklēt. Tas noteikti ir tā vērts. Kā arī par to, ka šī vieta mani paņēma ar rekomendāciju un absolūtu vienkāršību un sirsnību – tās ir nepārejošas vērtības, kas būs aktuālas vienmēr un visur. Arī citā pasaules malā :) Varbūt Rīga ir nobriedusi kam šādam arīdzan? Vēl man palika atmiņā tas, ka daži krogi piemēram nestrādā otrdienās – jo viss staff iet atpūsties. Vai Rīgā kas tāds būtu iespējams? Nu labi. Paturpinot par YES BRAZIL. Es domāju, ka viņiem nav mājas lapas. Jo nevajag. Pietiek ar pāris faniem, lai viss notiktu. Un pareizu attieksmi.Šodienas ēdienkartePie blakus galdiņa sēdošie brazīļi.Teikšu godīgi – man šeit tā iepatikās, ka nosēdēju šeit kādu pusotru stundu, gandrīz iemigu – pēc labām pusdienām un sapratu, kāpēc spāņi un citas dienvidu tautas siestā pavada pat divas stundas. Tas ir tik dabiski. Apelsīnu sula - svaiga - tik salda. Kā tas ir iespējams?Tiešām – tik salda apelsīnu sula, ka pat neticas, ka tāda ir iespējama. Protams, ka garšīga. Un te mazliet – dažas interjera detaļas. Īpašniece ar vīru. Tagad viņš izskatās mazliet apvēlies.Acīmredzot Brazīlijas indiānis.Lai neaizmirstu, kur ir dzimtene.Interjera elementovēl Interjera elementoUn nākamais viesis pie blakus galdiņa :)Tā es brīnišķīgi pavadīju dažas labas stundas, pēc kurām devos atkal pastaigā. Kā viss izvērtās tālāk? Vienkārši lieliski. Turpināju ceļu lēnām, nesteidzoties, apskatīju visu, ko varēju. Iegriezos arī piemēram Quicksilver veikalā, kur pārdevējs mani nopētot teica – hi, brother :) Patīkami. Devos tālāk un sajutu vēlmi pēc deserta. Un kā reiz – sagadīšanās – sajutu spēcīgu vafeļu smaržu uz ielas. Jo tās tur cep uz stūriem līdzīgi kā Beļģijā. Tādas izskatās Macau uz ielas pirktās vafeles. Izgaršoju un dodos.Pēc pastaigas brīža sakārojas saldējumu.Tāds lūk izskatās saldējuma iepakojums :) Starp citu – saldējums ar medus meloņu garšu – mēli varēj norīt cik gards. Ja ir iespēja – pamēģini. Tādas lietas. Izbaudīju Macau un patiesībā esmu sajutis šīs vietas īpašo vibrāciju. Tepat pāri upei var redzēt Ķīnu, tepat ir visi mega lielie kazino – bet mani tie neinteresē, tāpēc šeit tie netiek apskatīti. Jebkurā gadījumā – ir vērts šeit iemest aci uz vienu vai divām dienām. Atcerējos – vakar sastaptais Rafaels no Spānijas – olīvu un vīna eksperts pārstāv šo pasākumu. Vēl mazās atšķirības:

- cilvēki šeit ir civilizētāki
- šeit ir vietējā nauda – patakas jeb MOP – oficiālais apzīmējums – līdzinās Hong Kongas dolāram
- restorānos servē eiropeiskus instrumentus – nažus, dakšas, karotes
- braukšana uz ielas pa kreiso pusi
- var dzert ūdeni no krāna – gluži kā  Šveicē

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

2 komentāri


  • Pentagrammas baznīcā nav nekas neparasts, jo nereti kristiešu simboli (ja mēs vispār varam runāt par tādiem kristiešu simboliem) sajaucas ar senākiem, pagānu simboliem.
    Pentagramma – ” The five-pointed star is representative of the four primal elements (earth, air, fire and water,) and traditionally a fifth, called spirit.” (wikipedia).
    Tā ka nav nekas traks. :)

pievieno savu komentāru