116 jeb Igaunijas Nacionālās dienas ieskaņa

Šodien ir svētdiena un pamodos salīdzinoši vēlu. Pēc vakardienas pieredzes ar miljonu izspriedu, ka uz paviljonu došos vēlāk. Jo šodien prognozes rādīja vienu, bet realitātē atkal ap 700 000 cilvēku traucās uz EXPO. Tas ir traki. Lai gan tuvojoties teritorijai ap pus2 dienā, nekāds šoks mani neķēra. Visi cilvēki bija jau iekšā un nekādas rindas netraucēja. Uz paviljonu gāju arī tāpēc, ka šodien to apmeklēja viens no labi zināmiem Latvijas top menedžeriem – Edgars Štelmahers, kurš šobrīd ir atgriezies apģērbu biznesā. Darba darīšanās esot šajā pusē, nolēmis apmeklēt Latvijas paviljonu kopā ar saviem biznesa partneriem. Un šādi Edgars rāda priekšzīmi arī citiem latviešu uzņēmējiem. Līdz šim arī Jānis Ošlejs ir parādījis saviem biznesa partneriem, cik interesanta ir Latvija, atvedot tos uz Latvijas paviljonu un dodot iespēju izmēģināt Laimes Tehnoloģiju darbībā. Tas arī ir paviljona mērķis – reprezentēt Latviju uzņēmējiem, kam ir interese par sadarbību. Tā tas arī notiek un līdz šim visi atzinīgi novērtē mūsu valsts reprezentāciju. Par to prieks.

Šodien cilvēku masas bija mazinājušās, bet tomēr rindas un spiešanās un uz kājas kāpšana paliek. Tā nu patveros paviljonā un strādāju dažādas lietas. Pozitīvi, ka ir atkal silts – šodien devos ielās ar šortiem kājās :) Un arī izmēģināju jaunu tikšanas veidu uz darbu – ar autobusu un tad ar kājām. Bet jāsaka, ka laika ziņā nav starpības – vai brauc ar taksi, vai ar autobusu vai ej kājām vai brauc ar metro – tas pats laiks paiet ceļā – ap 50 minūtēm. Jocīgi, bet tā ir. Autobuss ir labs tādā ziņā, ka nav jākāpj pazemē, maksā 2 RMB jeb Ls 0.15!!! un esi klāt diezgan civilizēti – nesaspiests :) Autobusā sēž konduktors, pārdod biļetes un seko lai visi nopīkstina savas braukšanas kartes.

Vakara noslēgumā seko Igaunijas dienai veltīts kora koncerts vienā no EXPO lielo koncertu norises vietām. Uz to tad arī dodamies. Viss kopumā ļoti labi – vieta un Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Arvo Pērts ,  kā arī Veljo Tormis. Viens no koristiem bija ārkārtīgi līdzīgs Arvo Pērtam. Zālē klāt bija arī leģendārais Edgars Savisārs, solīts bija, ka būs arī Tomass Hendriks Ilvess – bet man aizdomas ka viņš tomēr nebija. Tā nu es sēdēju un klausījos. Mana sajūta, ka īsti neuzrunāja. Pārāk ziemeļnieciski un atturīgi. Neesmu kora mākslas eksperts, bet šķiet, ka publika arī īsti nesaprata. Pēc pirmās dziesmas nebija aplausu vispār. Pēc otrās aplaudēja nedaudz. Pēc trešās mazliet vairāk, pēc ceturtās līdzīgi, pēc piektās visvairāk un noslēgumā vienkārši aplaudēja un viss. Hmm – es padomāju. Nebija tā, ka ļoti aizrāva. Biju nesen, piemēram, Kanādas rīkotajā kultūras programmas noslēgumā ar visādiem VIP cilvēkiem un tur gan varēja just prieku un svētku noskaņojumu.http://www.vimeo.com/15707841 viesi cēlās kājās un devās pie skatuves dejot! Un te man šķiet ir tā izvēle – vai baidīties un vai nē. Kanādieši nebaidās rādīt savas valsts kultūru daudzveidīgi, aizraujoši, dinamiski, interesanti – tā, ka ir prieks pašiem un citiem. Un tādējādi nodemonstrēt mūsdienīgu izpratni par kultūras daudzveidību un parādīt to, ka Kanāda ir interesanta dažādiem cilvēkiem. Skaidri sajūtama vēlme draudzēties ar citām valstīm un cilvēkiem un nav jaušamas bailes būt nesaprastiem vai savādākiem/atšķirīgiem. Tas arī ir stāsts par EXPO kopumā – daudzu valstu paviljoni atstāj sajūtu par šīm bailēm atšķirties un būt pašiem.

Visu šo domu sakarā man atkal un atkal nāk prātā Stīva Džobsa dzīvesstāsts – gan pastāstīts garākā versijā par viņu iekš Bloomberg, gan arī paša Stīva vārdiem Stenfordas izlaidumā YouTube Preview Image. Tas iedvesmo – tā, ka šķiet – ka nav cita ceļa kā būt pašam. Kā būt pašam ar sevi, ar cilvēkiem sev apkārt, ar pasauli. Valsts zīmola kontekstā – es domāju – ir svarīgi būt ne tikai pašam, bet arī interesantam citiem. Lai pie Tevis cilvēki grib viesoties un kavēties.

Es zinu, ka Igaunijas Prezidents ir patiesi atraktīvs un pats sev jautāju – kāpēc to nevar just iekš EXPO?

YouTube Preview Image

Ejot pirms pāris dienām garām Eiropas skvēra skatuvei, dzirdēju kā ducināja Baltkrievu metāls. Nezinu, cik cilvēku to skatījās, bet bija sajūta, ka ir šeit kultūras daudzveidība pat Baltkrievijas izpratnē.

Var jau būt, ka dalība EXPO nav ar mērķi draudzēties ar citām valstīm. Bet kas tad ir tas mērķis?

Padod ziņu saviem draugiem:
  • del.icio.us
  • Facebook
  • Google
  • draugiem.lv
  • TwitThis

0 komentāri


  • pievieno savu komentāru

pievieno savu komentāru